Lietuvas valdība līdz 2020.gadam sola lemt par elektroenerģijas ražošanas palielināšanas ceļiem un otro kabeli "NordBalt"
Viļņa, 2.marts, LETA--BNS. Lietuvas valdība paredzējusi līdz 2020.gadam izlemt, kādā veidā palielināt elektroenerģijas ražošanu valstī, kura šobrīd līdz pat 80% elektroenerģijas importēs, kā arī līdz šim termiņam domāts pieņemt arī lēmumu attiecībā uz otro energosistēmu starpsavienojumu ar Zviedriju "NordBalt", teikts ceturtdien publiskotajā valdības programmas īstenošanas pasākumu plānā.
Valdība cer vietējās un atjaunīgās enerģijas ražošanu 2020.gadā Lietuvā palielināt par 684 megavatiem.
Plānā norādīts, ka līdz 2020.gada trešajam ceturksnim domāts pieņemt lēmumu par papildu sauszemes vēja parku jaudu. Šobrīd Lietuvā jau izmantota visa 500 megavatu kvota vēja enerģijas ražošanai. Iepriekšējā valdība plānoja līdz 2020.gadam to palielināt par 250 megavatiem - līdz 750 megavatiem.
Līdz tam pašam laikam iecerēts pieņemt lēmumu arī par vēja parku attīstīšanu Baltijas jūrā. Arī iepriekšējā valdība šā lēmuma pieņemšanai bija paredzējusi noteikt termiņu līdz 2020.gadam, bet ar to nebija apmierināti vēja enerģijas ražotāji, kas cerēja sākt attīstīt vēja parkus jūrā jau agrāk. Pēc nozares aplēsēm, Lietuva Baltijas jūrā varētu ierīkot vēja parku ar vismaz divu gigavatu jaudu.
Lietuvas ministru kabinets plāno līdz 2020.gadam pieņemt arī lēmumu attiecībā uz otra energosistēmu starpsavienojuma ar Zviedriju "NordBalt" izbūvi un pozitīva lēmuma gadījumā jau tai pašā gadā paveikt trešo daļu darbu apjoma. Iepriekšējā valdība apsvēra iespēju otro starpsavienojumu izveidot līdz 2025.gadam. Tika apspriesta arī iespēja to veidot nevis no Lietuvas, bet Latvijas.
Enerģētiķi cer, ka otrā starpsavienojuma projekts ļautu izlīdzināt elektroenerģijas cenas ar Skandināviju, jo pašlaik elektroenerģija Lietuvā un Latvijā lielākoties ir dārgāka nekā Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības zonā, no kuras elektroenerģiju saņem Lietuva.
Pašreizējā starpsavienojuma "NordBalt" jauda ir 700 megavati, un ar to nepietiek, lai izlīdzinātu elektroenerģijas cenas Lietuvā, Latvijā un Zviedrijā, kur tās parasti ir zemākas.
Lietuvas valdība arī cer saņemt Eiropas Savienības atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izpirkšanai 2024.gadā. Finansējumu, kas saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju varētu sasniegt aptuveni 100 miljonus eiro, valdība grib nodrošināt līdz 2018.gada otrajam ceturksnim. Tādā gadījumā samazinātos termināļa uzturēšanas izmaksas. Lai ES šādu atbalstu piešķirtu, Lietuvai jāvienojas ar Latviju un Igauniju, ka tās Klaipēdas termināli atzīst par reģionālo termināli, taču, piemēram, Igaunija izteikusi vēlēšanos pati uzcelt savu gāzes termināli.
Pieminētajā termiņā valdība plāno pieņemt arī lēmumu par Kruones hidroakumulācijas elektrostacijas piektā agregāta būvi, ko iepriekšējais enerģētikas ministrs Roks Masjulis solīja uzcelt līdz 2020.gadam, taču lēmums jau vairākus gadus nav pieņemts.
Tagadējais ministrs Žīgimants Vaičūns šonedēļ Lietuvas ekonomikas konferencē atzina, ka enerģijas taupīšanas jomā Lietuvai nav nekā īpaša, ar ko palepoties, piemēram, sabiedrisko ēku renovācija nav izkustējusies no vietas, tādēļ energoefektivitātes jautājumiem turpmāk domāts pievērst lielu uzmanību.
Valdības plānā izvirzīts mērķis 2020.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu ietaupīt 850 gigavatstundu enerģijas. To panākt plānots, līdz 2020.gada trešajam ceturksnim ik gadus renovējot 500 daudzdzīvokļu ēku un ieviešot enerģijas patēriņa regulēšanas un vieduzskaites ierīces gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas, karstā un dzeramā ūdens lietotājiem.
Ar enerģētikas uzņēmumiem paredzēts slēgt vienošanās par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu. Līdz vasarai lielajiem Lietuvas uzņēmumiem jāveic enerģijas patēriņa audits.
Valdības plānā iecerēts arī veicināt transporta nozares energoefektivitāti, meklēt ceļus, kā pamudināt pašvaldības nomainīt ielu apgaismojumu, un informēt patērētājus par efektīvāku enerģijas lietošanu.
