"Metrum": Pēdējo trīs gadu laikā erozija skārusi 65% jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā

Rīga, 14.febr., LETA. Pēdējo trīs gadu laikā apmēram 65% Baltijas jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā ir skārusi erozija dažādās pakāpēs, aģentūru LETA informēja mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmumā "Metrum". Šādi fakti iegūti, veicot apbūves izmaiņu un erozijas apjoma konstatāciju Latvijas teritorijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. "Metrum", izmantojot uzņēmuma lidmašīnu un speciālo aerofotografēšanas aparatūru, ir veicis lidojumus virs Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes zonas Latvijas teritorijā, apzinot jūras krasta erozijas apjomus un apbūves attīstību 300 metru kāpu aizsargjoslā. Šo projektu 58 253 latu apjomā ir finansējis Latvijas Vides aizsardzības fonds piekrastes pašvaldību, vides aizsardzības speciālistu, izglītības un zinātniski pētnieciskām vajadzībām. Projekta laikā iegūti piekrastes aerofoto attēli 500 kilometru garumā un 500 līdz 1000 metru platumā, sākot no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. No aerofotogrāfijām ir izveidota piekrastes teritorijas ortofoto karte mērogā 1:2000 ar telpisko izšķirtspēju 20 centimetri dabā. Kā informē "Metrum", jauniegūtā ortofoto materiāli salīdzināti ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2003.-2005.gada ortofoto datiem un ļauj secināt, ka pēdējo trīs gadu laikā apmēram 65% Baltijas jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā ir skārusi erozija dažādās pakāpēs. Piekrastes galvenās erozijas riska zonas atrodas Limbažu, Tukuma, Talsu, Ventspils un Liepājas rajonos un Jūrmalā, norāda "Metrum". Ir vietas, kur piekrastes zona erozijas rezultātā trīs līdz četru gadu laikā tiek noskalota par 20 līdz 30 metriem. Iegūtie ortofoto materiāli atklāj vietas piekrastē, kur atsevišķas būves atrodas jau gandrīz ūdenī un turpmākās vētrās var tikt pilnībā sagrautas. Kolkas raga Rīgas līča pusē kopš 2004.gada piekrastes sauszemes zona ir noskalota 30 līdz 40 metru platā joslā. Šobrīd šo teritoriju ir pārņēmis ūdens. Vidzemes jūrmalā netālu no Vitrupes pie Kutkāju raga starp jūru un Tallinas šoseju ir apdraudēts esošais zemes ceļš, kas ir vienīgā piekļūšanas iespēja vairākiem īpašumiem. Ceļš šobrīd jau gandrīz atrodas pludmales joslā, un tuvāko vētru laikā var tikt noskalots. Upesgrīvā, netālu no Mērsraga ir vērojams dzīvojamo ēku apdraudējums. Iedzīvotāji ir atstājuši piekrastē esošās ēkas, jo tās atrodas joslā, kura ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumā applūst. Līdzīga situācija ir pie Akmeņraga bākas un citur. Noskalošanas apdraudējums ir arī Liepājas attīrīšanas iekārtu teritorijā, kur šobrīd jau notiek projektēšanas darbi, lai veidotu krasta aizsargbūves. Apbūves izmaiņu analīze 300 metru krasta kāpu aizsargjoslā atklāj arī faktu, ka vietumis jūras krasts pludmales zonā šobrīd juridiski ir uzskatāms jau par privātpersonu īpašumu. "Metrum" izstrādātie piekrastes ortofoto materiāli ir izmantojami piekrastes pašvaldībām teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādē, aizsargjoslu un piekrastē esošu privātīpašumu robežu precizēšanai, saimnieciskas darbības aktivitāšu, piemēram, būvniecības, ceļu infrastruktūras attīstības uzraudzībai. Šie dati ir pielietojami arī aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldībā, piekrastes zonas saimnieciskās darbības monitoringā, ostu attīstības plānošanā. Vienlaicīgi iegūti arī lāzerskenēšanas dati, kas punktu mākoņa veidā raksturo mērīto teritoriju - zemi, kokus, ēkas. Šī informācija turpmāk izmantojama erozijas apjoma noteikšanai, kā arī teritoriju trīsdimensiju modelēšanā. Iegūtā kartogrāfiskā informācija ir izmantojama arī tūrisma attīstības un infrastruktūras plānošanai vietās, kur vērojama aktīva atpūtnieku plūsma, kā arī cilvēku darbības ietekmes uz piekrastes dabu kontrolei. Latvijas Vides aizsardzības fonds ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Fonda mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, integrējot vides aizsardzības prasības visās tautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē saskaņā ar valsts vides politikas pamatnostādnēm, kā arī pietiekamus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. Fonda finansējumu var iegūt, piedaloties izsludinātajos projektu konkursos.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

abc.lv skaitļos

"Metrum": Pēdējo trīs gadu laikā erozija skārusi 65% jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā

Komentāri

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

Aktualitātes

Vēsturiska dzīvojamā ēka Karostā pārbūvēta par ārstniecības iestādi

Izstāsti Latvijai

BIOVIDE: Pielaiko telpu, māju, dārzu

"Metrum": Pēdējo trīs gadu laikā erozija skārusi 65% jūras piekrastes kopgaruma Latvijas teritorijā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri