Piespiedu zemes nomas dēļ mājas Jūrmalā iemītnieki nonākuši parādos un baidās zaudēt mitekļus
Rīga, 24.marts, LETA. Par dalītajiem nekustamajiem īpašumiem maksājamās piespiedu zemes nomas dēļ mājas Jūrmalā, Muižas ielā 26, iemītnieki ir nonākuši pamatīgos parādos un daži pat baidās pazaudēt savus mitekļus, raksta "Latvijas Avīze".
Bulduros no Muižas ielas 26.nama iedzīvotājiem AS "Pilsētas zemes dienests" prasa samaksāt 32 718 eiro par 1305 kvadrātmetriem zemes, kas pēc likumā noteiktā iemītniekiem jānomā no zemes īpašnieka piespiedu kārtā. Tā kā mājā ir tikai deviņi dzīvokļi, rēķins katram dzīvoklim mērāms vairākos tūkstošos eiro.
Nama iedzīvotājs Imants Šmits stāstījis, ka līdz 2012.gada beigām par zemes nomu maksājis 15,20 eiro mēnesī, bet par 2013.gada janvāri jau tikuši aprēķināti 1467,14 eiro. Līdzīgus parādu rēķinus saņēmuši arī citi šā nama iedzīvotāji. "Vai man vecumdienās jāpārdod vienīgais dzīvoklis un pēdējā iedzīve, lai izkļūtu no zemes nomas parādu jūga?" sacījis Šmits.
Nama apsaimniekotāju SIA "Jūrmalas namsaimnieks" valdes loceklis Kristaps Zarāns skaidrojis, ka lielie parādi pēkšņi uzradušies, jo ar zemes īpašnieku - "Pilsētas zemes dienestu" - bijis ieildzis strīds par zemes nomas līguma noteikumiem. Kamēr strīdējušies, tikmēr zemes kadastrālā vērtība ik gadu strauji cēlusies, bet tai līdzi ari kāpusi nomas maksa.
2012. gada beigās strīdu izšķīrusi Rīgas apgabaltiesa, un "Jūrmalas namsaimniekam" bijis jāsamaksā "Pilsētas zemes dienestam" zemes noma par aizvadītajiem pieciem gadiem - 33 257 eiro. "Šo tiesas piespriesto summu samaksājām zemes īpašniekam no savas kabatas. Bet par zemes nomu jāmaksā nama iedzīvotājiem. Līdz šim no viņiem esam iekasējuši 6849,78 eiro. Bet vēl jāsaņem atlikušie 32 718 eiro," informējis Zarāns.
Muižas ielas nama iedzīvotāji neesot vienīgie Jūrmalā, kuri ir parādā par zemes nomu. Kauguros "Pilsētas zemes dienestam" piederot pāris citu zemes gabalu, uz kuriem uzcelto namu iedzīvotāji arī esot parādā par zemes nomu. Atšķirība esot vien tā, ka tur dzīvokļu namos ir vairāk un šis parāds nesniedzas tūkstošos.
Kā liecina ieraksti zemesgrāmatā, 1997.gadā ar Jūrmalas zemes komisijas lēmumu ap pushektāra lielais zemes gabals atdots likumīgajai mantiniecei un vēlāk šķērēts mazākos gabalos un gājis no rokas rokā. Lai nama iedzīvotāji nevarētu izmantot pirmpirkuma tiesības, darījumi noslēgti pēc shēmas, vispirms pārdodot zemes domājamo daļu, bet pēc dažām dienām pārējo, vai arī noslēdzot maiņas līgumu, kā par šī zemes gabala īpašnieku 2005.gadā kļuva "Pilsētas zemes dienests". Šo uzņēmumu vada advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke.
