ZM: Stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei nav diskriminējoša prasība pret citu ES valstu pilsoņiem
Rīga, 29.aug., LETA. Likuma norma, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei, nav diskriminējoša prasība attiecībā pret citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, aģentūrai LETA pauda Zemkopības ministrijā, komentējot Eiropas Komisijas (EK) izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā "Solvit" saņemtās vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības attiecībā uz grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos.
"ZM ieskatā Saeimas 2017. gada 8. maija likumā "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ietvertā valsts valodas prasība nebūtu uzskatāma par diskriminējošu attiecībā pret citiem ES pilsoņiem un brīvu kapitāla apriti ierobežojošiem samērīguma principa izpratnē," norādīja ZM.
Ministrijā paskaidroja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā grozījumu likumā ar zemes privatizāciju lauku apvidos trešajam lasījumam tika iesniegti vairāki deputātu priekšlikumi, kas pēc būtības rosināja paredzēt noteiktu valsts valodas prasmes līmeni attiecībā uz Latvijas nacionālās bagātības – lauksaimniecības zemes - iegādi.Valsts valodas prasmes kritērija ieviešanā kā galvenie argumenti tika minēti vairāki fakti un apstākļi, tostarp darba drošība.
"Lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu atbilstošu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu. Tika minēti vairāki gadījumi, tajā skaitā lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku veselībai un dzīvībai bīstami gadījumi, kad valsts valodas nepārzināšanas dēļ šīs lauksaimniecības nozarē būtiskās normas tika pārkāptas, radot apdraudējumu veselībai un videi," atgādināja ministrijā.
ZM skaidroja, ka iepriekš minētā dēļ nolemts, ka personām ar vēlmi iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un veikt saimniecisko darbību paaugstināta riska nozarē, ir jāprot valsts valoda noteiktā līmenī, lai spētu mazināt šos pastāvošos riskus. Cita starpā toreiz tika atzīmēts, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Valsts valodas likumu saziņa valsts un pašvaldību iestādēs notiek valsts valodā.
LETA jau vēstīja, ka EK izveidotajā alternatīvajā strīdu risināšanas centrā "Solvit" saņemtas vairāku ārvalstu uzņēmēju sūdzības par Latvijas likuma normu, kas pieprasa stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei. Visas sūdzības saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, tostarp lielākais sūdzību skaits - par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".
Vairāki uzņēmēji norādījuši, ka prasība par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši "B" līmeņa otrajai pakāpei ierobežo iespējas turpināt uzņēmējdarbību Latvijā. Tāpat regulējums būtiski apgrūtinot iespēju sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauku attīstībai un meža nozarei.
Tāpat ziņots, ka šā gada 1.jūlijā stājās spēkā Saeimas pieņemtais likums, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.
