"64 krēsli" vērtēs iespējas nokārtot formalitātes par telpu izmantošanu atbilstoši būvvaldes prasībām
Millers otrdien ieradies uz tikšanos ar būvvaldes pārstāvjiem un devis solījumu sakārtot telpu dokumentāciju atbilstoši veidam, kā tās tiek izmantotas. Aģentūrai LETA viņš norādīja, ka joprojām neesot skaidrs juridiskais pamatojums prasībai mainīt dzīvokļa statusu no privātas telpas par publisko telpu. Ja būvvalde savas prasības spēšot pamatot, viņš būtu gatavs nepieciešamos dokumentus nākamnedēļ sagatavot un iesniegt.
Producents piebilda, ka viņš nav pirmais, kas iedomājies izrādes organizēt dzīvoklī - šādi rīkojies arī "Jaunā Rīgas teātra" režisors Alvis Hermanis, kura 2001.gadā veidotās izrādes "Pilsēta" darbība norisinājusies kādā Rīgas centra komunālā dzīvokļa istabā. "Arī šīs izrādes notika bez ugunsdzēsēju un būvvaldes apstiprinājuma, un viņiem neprasīja mainīt telpas statusu tikai tāpēc, ka tiek tirgotas biļetes. Veidojas precedents - kas vieniem atļauts, citiem ne," uzskata Millers.
Millers stāstīja, ka mākslas telpā "64 krēsli" iecerējis nākamgad, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, aicināt arī viesmāksliniekus no dažādām citām valstīm, lai tādējādi papildinātu 2014.gada kultūras notikumu klāstu. Viņš gan pagaidām nenosauca konkrētus teātrus, ar kuriem plānots noslēgt līgumus, un atzina, ka šīs darbības netiek saskaņotas ar pašvaldības nodibinājumu "Rīga 2014", kas saņem valsts un pašvaldības finansējumu vairāku miljonu latu vērtībā.
Producents arī apgalvoja, ka tik publiski un skaļi paziņojumi par privāta teātra aizvēršanu tieši "Rīga 2014" pasākumu priekšvakarā esot izpelnījusies ievērojamu masu mediju interesi.
Būvvaldes pārstāve Ieva Luste savukārt atzīst, ka Būvvaldei ir pamats aizliegt dzīvokļa ekspluatēšanu neatbilstoši paredzētajai funkcijai, kā arī par aizlieguma neievērošanu noformēt administratīvo pārkāpumu protokolus, pēc kuriem par soda apmēru lemj Rīgas domes Administratīvā komisija. Savukārt fiziskai teātra darbības apturēšanai varētu būt nepieciešama policijas iesaistīšana.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvalde norādījusi, ka mākslas telpa "64 krēsli" Marijas ielas nama dzīvoklī ir iekārtota nelikumīgi, apdraudot gan izrāžu apmeklētāju, gan arī mājas iedzīvotāju veselību un drošību.
Kā skaidroja Luste, kamerzāle, kas tika atklāta 3.oktobrī, ir ierīkota bez atbilstošas būvniecības dokumentācijas saskaņošanas. Vislielākās bažas patlaban esot par dzīvojamās mājas būvkonstrukciju atbilstību slodzes izmaiņām atbilstoši paredzētajam apmeklētāju skaitam. Riskus rada ugunsdrošības prasību nodrošināšana šajā ēkā. Dzīvojamās mājas iedzīvotāji ir snieguši informāciju par jūtamām vibrācijām ēkas konstrukcijās teātra telpu izmantošanas laikā.
Lai dzīvojamā mājā izvietotu publiskas telpas, nepieciešams ievērot daudzas būtiskas prasības, kas noteiktas gan iedzīvotāju un apmeklētāju drošībai, gan ērtībām, norādīja Luste. Šādu projektu realizācijai nepieciešams gan būvkonstrukciju novērtējums un atbilstošu risinājumu ieviešana, gan ugunsdrošības pasākumu ievērošana, tāpat svarīgi ir nodrošināt atbilstošus akustiskos risinājumus, sanitārās un vides pieejamības prasības.
Tikmēr Millers, kuram pieder par mākslas telpu pārveidotais dzīvoklis, būvvaldes pārmetumus nosaucis par absurdiem un paziņojis, ka izrādes netiks pārtrauktas.
Millers aģentūrai LETA pastāstīja, ka dzīvoklis, kurā notiek režisores Gaļinas Poļiščukas izrāde "Face Book. Post Scriptum", pieder viņam. Pēc Millera domām, dzīvoklis ir pilnīgi drošs gan apmeklētājiem, gan arī daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem. Viņš skaidroja, ka dzīvoklī nav veiktas nekādas pārbūves, kurām nepieciešams saskaņojums ar būvvaldi. Proti, ir nomainītas tikai elektroinstalācijas, noplēstas vecās tapetes un nomainīts tualetes pods.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) konstatējis vairumu pārkāpumu Marijas ielas 20.nama 5.stāva dzīvoklī, kurā iekārtota mākslas telpa "64 krēsli" un tiek rādīts teātris. "Vislielākās bažas ir par to, ka, izceļoties ugunsgrēkam teātra telpās vai kādā no apakšējiem dzīvokļiem, dūmi un liesmas izplatīsies pa visu ēku un teātra apmeklētājiem nebūs iespēju evakuēties, jo ir viena kāpņu telpa - evakuācijas izeja, kurā nav ierīkota dūmu ventilācijas vai novadīšanas sistēma," pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Šembele. Viņa skaidroja, ka tas neatbilst spēkā esošajām ugunsdrošības prasībām ēkās, kurās notiek publiski pasākumi.
Tāpat telpās nav ierīkota ugunsdzēsības signalizācija, nav pat elementāru autonomo dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēšamo aparātu, kas attiecīgi ļautu savlaicīgi atklāt ugunsgrēka izcelšanos un ierobežot tā izplatību.
Pēc telpu apsekošanas VUGD ir ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu par dzīvoklī konstatētajiem ugunsdrošības pārkāpumiem, vienlaikus nosakot, ka telpu īpašniekam pārkāpumi ir jānovērš vai jāpārtrauc publisku pasākumu rīkošana šajās telpās.
VUGD aicina telpu īpašnieku apzināties iespējamos apdraudējumus apmeklētāju un ēkas iedzīvotāju drošībai un šīs telpas vairs neekspluatēt kā publisko pasākumu norises vietu.
Rīga, 9.okt., LETA.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Bev Goodwin
