Senāts nepieņem Rīgas domes sūdzību par VK padomes lēmumu saistībā ar Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem

Rīga, 22.apr., LETA. Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien nolēma nepieņemt Rīgas domes pieteikumu, kurā pašvaldība lūdza atcelt Valsts kontroles (VK) padomes 16.marta lēmumu atstāt bez izskatīšanas domes sūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem. Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte, Senāta Administratīvo lietu departaments ar 22.aprīļa lēmumu atsaka pieņemt Rīgas domes pieteikumu par VK padomes 16.marta lēmumu un iesniegtos dokumentus atdod atpakaļ Rīgas domei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Lai arī AT Senātam piekrīt kontrole pār noteiktiem VK padomes lēmumiem, nepieciešams izvērtēt, vai ar VK lēmumu par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem tieši tiek aizskartas kādas personas vai revidējamās vienības - Rīgas domes - tiesības un tiesiskās intereses, lai lietu varētu skatīt pēc būtības, Senāta lēmumu skaidroja Priedīte. Skatot Rīgas domes pieteikumu, Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis, - ja VK slēdzienu par to, vai rīcība ar valsts un pašvaldību mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, nodotu tiesas pārbaudei, Senāts uzņemtos VK uzdevumus. Paredzot iespēju pārsūdzēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, likumdevēja mērķis bija nodrošināt tādu tiesisko mehānismu, kas saglabātu tiesas kontroli pār revīzijas ziņojumā iekļautu administratīvo aktu, nevis pašu ziņojumu vai jebkuru ziņojumā iekļautu secinājumu, Senāta lēmumu skaidroja Priedīte. Parasti VK slēdzienam vai rekomendācijai nav tiešu juridisku seku, izņemot gadījumus, ja slēdzienā faktiski iekļauts konstatējošs administratīvais akts, tad jābūt tiesas kontrolei pār to. Konkrētajā gadījumā secināts, ka nedz lēmums, nedz tajā ietvertie atsevišķie secinājumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem. Ziņojumā iekļautie secinājumi neskar Rīgas domes tiesības vai tiesiskās intereses, konstatējis Senāts. Kā ziņots, pašvaldības pieteikumā bija lūgts atcelt minēto VK padomes 16.marta lēmumu un uzlikt par pienākumu padomei pieņemt izskatīšanai un izskatīt domes sūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem. LETA jau ziņoja, ka VK padome 16.martā noraidīja Rīgas domes pārsūdzību par Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem un divas dienas vēlāk tos publiskoja. Valsts kontroliere Inguna Sudraba toreiz skaidroja, ka VK padome nolēmusi nepieņemt sūdzību izskatīšanai pēc būtības. Pēc viņas teiktā, izskatīšanai tiek pieņemtas tās sūdzības, kuras aizskārušas subjekta tiesības, bet šajā gadījumā nav bijis pamatojuma, ka būtu aizskartas Rīgas domes tiesības vai tiesiskās intereses. VK visus secinājumus esot izdarījusi tikai no konstatētajiem faktiem. Valsts kontroliere Sudraba iepriekš paziņoja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu. Sudraba atklāja, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus. "Rīdziniekiem, un varētu pat teikt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ļoti dārgs tilts, par kuru mums būs jāmaksā nauda vēl turpmākos 15 gadus," iepriekš sacīja Sudraba. Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, Sudraba minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī Rīgas dome rīkojusies neekonomiski ar līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai. "Kā piemēru varu minēt kaut vai gadījumu, kad Rīgas dome būvniekam jau sākotnēji par būvniecības priekšdarbu veikšanu no saviem līdzekļiem samaksājusi sešus miljonus latu, bet pēc tam, kad pienākusi naudas atdošanas diena, pašvaldība no tās atsakās," stāstīja Sudraba. Viņasprāt, vainīgos šajā naudas izšķērdēšanā var atrast, jo uz visiem dokumentiem ir vairāku cilvēku paraksti, kas dokumentus lasījuši un apstiprinājuši. "Ja Dienvidu tilta būvniecības uzraudzīšanu vadītu viens cilvēks, uz kura tad arī gultos atbildība, tad tik neekonomiska rīcība no pašvaldību puses nebūtu pieļauta," piebilda valsts kontroliere. Visi revīzijas materiāli nodoti tālāk izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, jo, pēc Sudrabas domām, nelikumīga līdzekļu izšķērdēšana ir sodāma. Kā norādīts publiskotajā revīzijā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu. Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%. Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā. Valsts kontrole konstatēja, ka, jau sākot Dienvidu tilta būvniecības projekta izstrādi, nav veikta saprātīga plānošana. Pirms lēmuma pieņemšanas par tilta būvniecības uzsākšanu pašvaldība nav noteikusi ne projekta īstenošanas gaitu, ne termiņus, ne sasniedzamos rezultātus. Tāpat tā nav veikusi atbilstošus un pietiekamus pētījumus par projektam izvirzāmajām prasībām un to ietekmi uz transporta kustības problēmu risināšanu Rīgā, kā arī nav izstrādājusi projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Revīzijā tika konstatēts, ka iepirkumi Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai veikti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkursa rezultātā ir noslēgti pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi. Tā, piemēram, pašvaldība, neievērojot konkursa nolikuma prasību, ka līgumcena būvdarbu apjoma palielināšanās gadījumā var tikt palielināta tikai 10% apmērā, ir noslēgusi līgumu, tajā iekļaujot nosacījumus, kas ļauj neierobežoti palielināt līgumcenas sadārdzinājumu. VK norāda, ka pašvaldība, vienojoties ar "Deutsche Bank" AG par aizdevumu 567 miljonu latu apmērā tilta būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību. Revīzija veikta par laika posmu no 2002.gada janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim. Pēc revīzijas VK sniegusi Rīgas pašvaldībai astoņus ieteikumus, kuri jāievieš laikā līdz šā gada beigām. Kā ziņots, Dienvidu tilts tika atklāts pērn 17.novembrī. Dienvidu šķērsojuma 1.kārta ietver tiltu pāri Daugavai un estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai. Tiltam ir trīs satiksmes joslas katrā virzienā, veloceliņš un gājēju ietve katrā pusē. Dienvidu tilts ir 803 metrus garš un 34,28 metrus plats. Atļautais braukšanas ātrums uz tilta - 70 kilometri stundā. Dienvidu tilta uzdevums ir nodrošināt satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumu daļu un Rīgas labā krasta rajoniem - Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, Ziemeļu rajonu - nešķērsojot pilsētas centru un tādējādi mazinot satiksmes sastrēgumus. Tāpat tilts ļaus apiet pilsētas centru tranzīta satiksmei virzienā uz Jelgavu, Bausku, Ogri, Siguldu, Saulkrastiem, Vecmīlgrāvi un Carnikavu. Jaunais tilts dos iespēju samazināt transporta plūsmu Krasta ielā un 11.novembra krastmalā, kā arī pār Salu tiltu. Pēc Rīgas domes informācijas, Dienvidu šķērsojuma pirmās kārtas projektēšanas un būvniecības izmaksas bez iepriekšējo gadu inflācijas un samaksas par finanšu piesaisti ir 85,5 miljoni latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Dienvidu tilta būvniecības izmaksas kopā ir 35,4 miljoni latu ar PVN, bet estakāžu būvniecība izmaksāja 17,5 miljonus latu ar PVN. Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti iepriekš nolēma slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par tilta otrās kārtas būvniecību. Līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu, ko veido 170,3 miljoni latu - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu - maksājumi par finansējuma piesaisti. Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts pēc vidējā inflācijas pieauguma transporta objektu būvniecībā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa dokumentācijā noteikta kārtība, kādā būvniecības laikā katru gadu no līguma darbības 13.mēneša tiks veikts līguma summas pārrēķins, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā kalendārā gada inflācijas vai deflācijas koeficientu. Savukārt tilta 3.kārtas būvniecība izmaksās 28 miljonus latu.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Sasniedz vairāk kopā ar Onninen e-veikalu!

Onninen piedāvā klientiem aizvien jaunākus risinājumus, kā padarīt viņu uzņēmējdarbību efektīvāku. Viens no šādiem risinājumiem ir Onninen e-veikals, kur ir pieejamas dažādas noderīgas funkcijas, kas ne tikai atvieglos iepirkšanās procesu, bet arī būs noderīgas ikdienā, veidojot projekta tāmes, sniedzot atskaites par padarītajiem darbiem vai meklējot konkrētas produktu grupas, kuras klients jau kādreiz ir sūtījis.

Aktualitātes

KEM: Energoapgādes drošumam un biometāna ražošanas attīstībai Latvija ieguldīs 134,4 miljonu eiro lielas investīcijas

Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto atbalsta programmu Atveseļošanas fonda plāna (REPowerEU) ietvaros. Latvijai pieejamais finansējums investīciju īstenošanai ir 134,4 miljoni eiro. Investīcijas izmantos energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanai, biometāna ievades punkta būvniecībai un Latvijas energoapgādes tīkla modernizācijai.

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

Senāts nepieņem Rīgas domes sūdzību par VK padomes lēmumu saistībā ar Dienvidu tilta revīzijas rezultātiem

Dalies ar šo rakstu

Komentāri