abc.lv skaitļos

Lietotāji online68
Nozares raksti767
Ekspertu atbildes2457
papildināta - Vairums domnieku varētu neatbalstīt Rīgas namu pārvalžu privatizācijas projektu : abc.lv

papildināta - Vairums domnieku varētu neatbalstīt Rīgas namu pārvalžu privatizācijas projektu

(Pievienots Rīgas mēra viedoklis 13.-16.rindkopā.) Rīga, 27.febr., LETA. Lielākā daļa Rīgas domes deputātu varētu neatbalstīt vicemēra Jāņa Dineviča (LSDSP) vadībā izstrādāto pašvaldības namu pārvalžu privatizācijas projektu, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja. Līdz šim skaidru "nē" pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācijas projektam jau pateikušas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcijas. Kā intervijā aģentūrai LETA atzina Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP), arī viņa vadītā frakcija namu pārvalžu privatizēšanu šādā veidā neatbalstīs. Ameriks uzsvēra, ka atbalsta privāto partneru piesaistīšanu namu pārvaldēm, bet šādā formā tas pašvaldībai būtu neizdevīgi. "Tikai piecas vai sešas no namu pārvaldēm ir lielas un spēcīgas, kas var darboties ar peļņu. Pārējās ir vai nu mīnusos, vai arī iztērē tikpat, cik nopelna. Tādējādi labie uzņēmumi tiks noprivatizēti, bet uz pārējiem neviens nepieteiksies." LPP frakcijas vadītājs norādīja, ka pašvaldībai namu pārvalžu privatizāciju pašlaik vajadzētu atteikt, pamatojoties uz to, ka nav pabeigta dzīvojamo māju privatizācija. "Likumdošana paredz, ka pēc privatizācijas atteikuma pašvaldība trīs gadus nevar pieņemt lēmumus par atsavināšanu. Pa šo laiku namu pārvaldes varētu reorganizēt no pašreiz esošajām 15 uz kādām piecām vai sešām." "Vajadzētu izveidot pietiekami salīdzināmus uzņēmumus pēc naudas plūsmas un struktūras, kam arī tiktu samazināti administratīvie izdevumi. Un šādiem līdzsvarotiem uzņēmumiem varētu meklēt privātos partnerus," stāstīja Ameriks. Arī Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK) aģentūrai LETA atzina, ka pašlaik piedāvāto namu pārvalžu privatizācijas modeli neatbalsta, jo tajā esot pārāk daudz neskaidrību. Gaters norādīja, ka namu apsaimniekošanas uzņēmumu skaitu vajadzētu optimizēt līdz sešiem - pa vienam katrā Rīgas rajonā vai priekšpilsētā. Tāpat pašvaldība varētu papildināt pilnvarojuma līgumus uzņēmumiem ar stingrākām un precīzākām prasībām. Komitejas priekšsēdētājs informēja, ka 2006.gadu ar pozitīvu bilanci ir beigušas tikai sešas namu pārvaldes no 15. "Labākās ir lielās namu pārvaldes un tās, kuras apsaimnieko lielākās un jaunākās mājas. Var gadīties, ka privatizētāji izķer tikai labākās namu pārvaldes, bet sliktākās atstāj. Nosakot izsoles sākumcenu tikpat lielu kā namu pārvaldes 2007.gada apgrozījums, izsoles noteikumus spēs izpildīt tikai ārzemju kompānijas vai bankas, kas nespēj tik labi izprast Rīgas situāciju namu apsaimniekošanas jomā," teica Gaters. Gaters arī uzsvēra, ka saskaņā ar likumu, kamēr mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, proti, kamēr tās atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei. Apvienības "Dzimtene"/Latvijas Sociālistiskā partija frakcijas priekšsēdētājs Viktors Kalnbērzs aģentūrai LETA pastāstīja, ka frakcijas sēdē namu pārvalžu privatizācijas jautājums vēl neesot apspriests, bet viņš paredz, ka lielākā daļa frakcijas deputātu privatizāciju neatbalstīšot. Savukārt Tautas partijas (TP) domes frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš aģentūrai LETA norādīja, ka namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācijas projekts vēl nav izskatīts komitejās, tādēļ vēl pāragri spriest par iespējamo rīcību. "Frakcijas viedoklis vēl nav noformulēts," sacīja Krastiņš. Pirms uzsākt nopietnu diskusiju ar iedzīvotājiem par namu pārvalžu privatizāciju, vispirms pašiem jātiek skaidrībā par virkni jautājumu un šim procesam jābūt likumiskam pamatam, aģentūrai LETA atzina Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK). Birks norādīja, ka šobrīd Saeimā "iegūluši" divi likumi, kas reglamentētu šos procesus - "Dzīvokļa īpašuma likums" un "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums". "Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai varētu runāt par privatizāciju, ir dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanās. Tās veidojas ļoti lēni un grūti, jo cilvēkiem, kas dzīvo zem viena jumta, nereti kardināli atšķiras attieksme pret savu īpašumu un izpratne par tā apsaimniekošanu. Kamēr tās nav izveidojušās, apsaimniekošana ir pašvaldības uzdevums," skaidroja Rīgas mērs. Birks uzsvēra, ka vispirms jāveic namu pārvalžu optimizācija, jāizveido dažas spēcīgas namu pārvaldes un jāuzlabo tajās darbs. "Kad tas viss būs paveikts, varēsim turpināt diskusiju ar iedzīvotājiem, iezīmējot visus plusus un mīnusus." Kā ziņots, SC uzskata, ka vispirms nepieciešams izveidot efektīvu apsaimniekošanas pakalpojumu izmaksu regulēšanas sistēmu. Savukārt viens no svarīgākajiem noteikumiem šādas sistēmas izveidei ir konkurence apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū. JL frakcija uzskata, ka lēmumprojekts par namu pārvalžu nodošanu privatizācijai ir sasteigts, jo pirms privatizācijas ir jāsakārto likumdošana. "Kamēr dzīvokļu attiecību tiesiskais regulējums paliek nesakārtots, pilsētas dzīvojamais fonds turpina sabrukt. Daudzus gadus, aizbildinoties ar dzīvokļu privatizāciju, gandrīz nav kontroles pār namu pārvalžu darbību. Šajos gados bijušās namu pārvaldes kļuva par firmām, kurām rūp tikai sava peļņa, nevis rīdzinieku intereses. Bet, kamēr bijušās namu pārvaldes pieder domei, ir iespējams ietekmēt to darbu Rīgas iedzīvotāju labā," norāda PCTVL. Dinevičs, komentējot frakciju negatīvo viedokli, aģentūrai LETA norādīja, ka "privatizācijas projekts šā vai tā jāliek uz balsošanu, jo to pieprasa likums." Vicemērs uzsvēra, ka atteikt privatizāciju pašvaldība nedrīkst, jo "būs tiesvedība, kurā dome paspēlēs." Dinevičs iepriekš informēja, ka pašlaik piedāvātajā Rīgas pašvaldības namu pārvalžu privatizācijas procesā varētu iegūt aptuveni 25 miljonus latu. Piemēram, SIA "Kurzemes namu apsaimniekotājs" kapitāla daļas varētu tikt pārdotas par sešiem miljoniem latu. Jau ziņots, ka namu pārvalžu izsoles sākumcenu plānots noteikt uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma lielumā. Kā norādīja Dinevičs, šie līdzekļi netiks ieskaitīti Rīgas domes budžetā, bet gan apsaimniekošanas fondos, ko savukārt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības varēs izmantot māju renovēšanas, siltināšanas vai labiekārtošanas darbiem. Piešķiramo līdzekļu apjoms tiks aprēķināts, balstoties uz mājas dzīvokļu īpašumu kopējo platību, ņemot vērā koeficientu, kas noteikts pēc dzīvojamo māju iedalījuma tehniskā raksturojuma, vidējā kalpošanas ilguma un celšanas gada. Piemēram, mājā, kurā ir 60 dzīvokļi, šī summa būtu aptuveni 10 000 latu. Rīgas pašvaldības uzņēmumi apsaimnieko 43% no galvaspilsētas dzīvojamā fonda. Tiem, kas savā daudzdzīvokļu mājā vēl nav izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrības, būs tādas jāizveido vai jāpilnvaro atbildīgā persona, kas turpmāk vadīs sarunas ar apsaimniekotāju un Rīgas domi. Informāciju par to, kā izveidot dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, un citu ar īpašumu apsaimniekošanu saistītu informāciju var uzzināt aģentūrā "Rīgas mājoklis", kas atrodas R.Vāgnera ielā 5, vai zvanot pa bezmaksas tālruni 8000 9988, kā arī mājaslapā "www.rigasmajoklis.lv". Kad būs izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, sekos līguma slēgšana ar apsaimniekotāju. Tad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vērsīsies Apsaimniekošanas fondā, lai izvēlētos, kā lietot līdzekļus, kas aprēķināti attiecīgajai mājai. Līdzekļu izlietojums atkarīgs no mājas tehniskā stāvokļa, tāpēc vispirms ir jāveic mājas tehniskā stāvokļa novērtējums un pēc tam fonds finansēs konkrētos darbus, kas minēti tehniskajā novērtējumā, protams, mājai aprēķināto līdzekļu robežās, norādīja Dinevičs. Vicemērs atzina, ka iedzīvotājiem rodas bažas par iespējamu apsaimniekošanas maksas cenu kāpumu. "Sagatavotais projekts paredz, ka metodika, pēc kuras aprēķina apsaimniekošanas maksu šodien, saglabāsies turpmākos trīs gadus," uzsvēra Dinevičs. Apsaimniekošanas maksu regulē Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu". Iedzīvotājiem ir tiesības nepiekrist apsaimniekotāja noteiktajai maksai, ja tā aprēķināta lielāka nekā minētajos noteikumos. Ja apsaimniekotāja sagatavotā tāme iedzīvotājus neapmierina, iedzīvotājiem ir iespēja vienoties ar apsaimniekotāju par atsevišķu pakalpojumu izslēgšanu. Piemēram, pašiem veikt pieguļošās teritorijas, kāpņutelpu uzkopšanu vai citu darbu veikšanu, stāstīja vicemērs. "Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka īpašums dod ne tikai tiesības, bet nosaka arī pienākumus. Iniciatīva ir pašu dzīvokļu īpašnieku rokās, un viņu viedoklis nav mazsvarīgs. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāapvienojas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībās, lai kļūtu par līdzvērtīgu sarunu partneri un lemtu, ar kuru apsaimniekotāju sadarboties, kādus pakalpojumus un par kādu cenu saņemt," sacīja Dinevičs. Pašvaldībai pieder namu pārvaldes "Avota nami", "Daugavas nami", "Juglas nami", "Krasta nami", "Ķengaraga nami", "Mežciema namsaimnieks", "Pļavnieku nami", "Purvciema nami", "Rīgas centra apsaimniekotājs", "Sarkandaugava", "Valdemāra nami", "Vecmīlgrāvis", "Viesturdārzs", "Zemgale" un "Kurzemes namu apsaimniekotājs". Galīgo lēmumu par namu pārvalžu nodošanu privatizācijai pieņems Rīgas domes sēdē. Dinevičs aģentūrai LETA skaidroja, ka namu pārvalžu privatizācijas procesā tiks piesaistīti līdzekļi, kurus varēs ieguldīt mājokļu renovācijā. "Tiks iegūti nepieciešamie līdzekļi, kurus pašvaldība nevar atļauties piešķirt. Privatizējot 49% kapitāla daļu namu pārvaldēs, līdzekļi netiks ieskaitīti pašvaldības budžetā, bet atstāti uzņēmumu rīcībā." Lēmumprojekti paredz privatizāciju veikt kā vienotu procesu divos posmos, nosakot, ka abiem posmiem izstrādājams viens privatizācijas projekts. Pirmajā posmā pēc privātā kapitāla piesaistīšanas 51% no uzņēmuma pamatkapitāla daļām piederēs Rīgas domei, bet 49% - privātajam investoram. No uzcenojuma iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti speciālā fondā "Apsaimniekošanas fonds", un tos varēs piešķirt tām dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, kuras ir pārņēmušas mājas no Rīgas domes un noslēgušas apsaimniekošanas līgumu ar attiecīgo apsaimniekotāju. Fonda līdzekļus varēs izmantot dzīvojamo māju labiekārtošanai, renovēšanai un tamlīdzīgiem darbiem. Ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā būs ieguldīti līdzekļi, bet sabiedrība pirms apsaimniekošanas līgumā noteiktā termiņa kādu apsvērumu dēļ izvēlēsies mainīt apsaimniekotāju, tai būs jāatmaksā saņemtie fonda līdzekļi. Minimālais apsaimniekošanas līguma termiņš ir trīs gadi. Līdz privatizācijas procesa otrā posma sākšanai minētie 49% veido nedalāmu kapitāla daļu paketi, un to īpašniekam tiek nodrošinātas pirmpirkuma tiesības uz atlikušo uzņēmuma kapitāla daļu privatizēšanu. Paredzēts, ka par privatizācijas procesa nodrošināšanu un lēmuma izpildi atbildīgs būs Rīgas domes Īpašuma departaments.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Uzņēmējs runā