7 izplatītākās kļūdas, ko pieļauj dārzkopji pavasarī
Līdz ar pavasara sākumu daudzi dārzkopji mērķtiecīgi dodas uz saviem dārziem, lai atsāktu sezonas darbus. Darba ir daudz, tāpēc dārzkopjiem ir vēlme izdarīt visu un uzreiz. Rezultātā dārza īpašnieku pieļautās kļūdas kļūst par izšķirošām ražas zudumā un izmaksu pieaugumā. Tāpat kā neeksistē perfekts dārzs, tāpat arī nav ideāla dārzkopja. Mēs visi pieļaujam kļūdas un mācamies no savas pieredzes. Tāpēc ir vērts noskaidrot, kādas ir tipiskākās dārzkopju kļūdas, iestājoties pavasarim, lai būtu iespēja no tām nākotnē izvairīties.
Neracionāla slodzes sadale
Koki, grēdas, puķu dobes un celiņi tā vien vilina kaislīgos dārzkopjus, kas gatavi strādāt vaiga sviedros, sākot no rītausmas līdz pat tumsai. Bet pēc pāris dienām smaga darba ārsta apmeklējums var kļūt aktuālāks par dārzāju kopšanu. Pirms steidzies atgriezties pie sezonas darbiem, atceries, ka pēc ziemas mūsu organisms vēl nav pieradis pie slodzes, tāpēc ātri vien iespējams gūt dažādas traumas, piemēram, sastiept muguru un muskuļus, kā arī saaukstēties. Ja tomēr vēlies cītīgi atsākt darbošanos savā dārzā, izmanto speciālu jostas daļas korseti, lai izvairītos no muguras traumām, kā arī ik pa laikam izstaipies.
Iedvesma uz lieliem darbiem
Pavasaris iedvesmo dārzkopjus uz lieliem darbiem, tāpēc ir ļoti vienkārši aizmirst par to, ka katram stādam ir savi kopšanas nosacījumi. Pirms tu attopies, tavs darbu saraksts kļūst arvien lielāks, jo vēlies izdarīt visu un uzreiz, bet tas nav iespējams. Ja esi iesācējs dārza darbos, ņem vērā, ka tavas izredzes gūt panākumus dārzkopībā palielināsies, ja iesākumā izveidosi vien dažas stādu dobītes vai rindas. Tā tu varēsi veltīt pilnvērtīgu uzmanību katram stādam un uzzināt vairāk par tā vajadzībām.
Vēl viens ieteikums – izvēlies noteiktu stādu apjomu katrai sezonai. Dārzeņu stādiem vislielākā uzmanība nepieciešama to augšanas pirmajā mēnesī, tāpēc vienā reizē iestādot tikai trīs līdz četrus jaunos dārzeņus, varēsi labāk tiem sekot līdz. Piemēram, pavasarī vari iestādīt kartupeļus, salātus un zirņus, vasarā – papriku, tomātus un kabačus, bet vasaras beigās vai rudenī – kāpostus, burkānus un spinātus.
Nepaej garām tukšajām dobēm
Ja tavā dārzā ir pāris dobju rindas, kurās vēl neesi izdomājis, ko iestādīt, noteikti nepaej tām garām. Tagad, pavasara sākumā, kad vietām vēl nav nokusis sniegs, vari izmantot to savā labā – neļauj mitrumam iztvaikot no augsnes. Šim nolūkam vari uzklāt uz tukšajām dobītēm sausu zāli vai koku lapas, kā arī iegādāties speciālus līdzekļus mitruma saglabāšanai.
Koku stumbru kaļķošana
Dārznieki, kas balina stumbrus un zarus pavasara vidū, ir bieži sastopami. Kā attaisnojums tam kalpo skaists izskats un aizsardzība pret kaitēkļiem. Diemžēl, neskatoties uz skaistumu, kaitēkļiem šis process netraucē. Ar kaļķa emulsiju vai atšķaidītu krītu kokus balina, lai aizsargātu to mizu no dedzinošajiem saules stariem, kā arī no sala radītiem bojājumiem. Tieši tāpēc kaļķošanu veic vai nu vēlā rudenī vai ziemas beigās. Ja nepaguvi to izdarīt marta sākumā, tad pavasara kaļķošanai vairs nav jēgas, tāpēc labāk atliec šo darbu uz rudeni.
Kaitēkļu iznīdēšana
Pirmo dārza apstrādi aizsardzībai pret kaitēkļiem nepieciešams veikt vēl pirms uz kokiem parādās pumpuri. Bet "pirms" – ir plašs jēdziens, tāpēc daži mēdz apstrādāt kokus un krūmus, kad temperatūra ārā vēl turas zem 0°C. Šāda procedūra visticamāk nesniegs labus rezultātus, tieši pretēji – pāragra aizsardzība pret kaitēkļiem var augiem kaitēt. Pirmkārt, kukaiņi vēl nav pamodušies. Tie mierīgi ziemo augu atliekās zem sniega, tāpēc koku un krūmu apstrāde viņiem nekaitēs. Otrkārt, jebkurš apstrādes šķīdums tiek gatavots uz ūdens bāzes. Ūdenim nokļūstot mizas plaisās, tā piles nakts aukstumā var izplesties, tādējādi radot draudus stumbra un zaru augšanai, kā arī infekcijai labvēlīgu vidi.
Sausās zāles dedzināšana
Vairums dārzkopju vēlas uzreiz ieviest kārtību savā dārza teritorijā, tāpēc sāk dedzināt sauso zāli, nepadomājot, ka tas dārzam kaitē. Pirmkārt, ļoti stipri uzsilst augsne un tā rezultātā notiek humusvielu (organisko minerālvielu) sadalīšanās, kas būtiski samazina augsnes auglību. Turklāt ugunī iet bojā ļoti daudz kukaiņu – ne tikai kaitīgo, bet arī vērtīgo. Otrkārt, sausās zāles dedzināšana ir ne tikai aizliegta, bet arī bīstama – tā var apdraudēt tavu īpašumu, veselību un pat dzīvību.
Kas jāņem vērā, transportējot stādus uz dārzu?
Stādi, kuri jau sākuši dzīt pirmās lapiņas, pumpurus vai ziedus, ir pirktākie tirgū. No vienas puses – tā ir izteikta pazīme, kas liecina par to, ka augs ir dzīvs un aktīvi attīstās. No otras – nenosegta sakņu sistēma un veģetācijas procesa sākums apdraud stāda augtspēju. Šādu stādu no dārzkopības viedokļa var uzskatīt par brāķi – tā izdzīvošanas varbūtība ir zema, un augs ātri nokaltīs.
Iegādājoties šādus stādus, daudzi dārzkopji pieļauj milzīgu kļūdu to pārvadāšanas procesā – nereti stādi ar atsegtām saknēm tiek iekrauti automašīnas bagāžniekā vai piesieti uz tās jumta un tādā veidā tiek transportēti uz dārzu.
Ja tomēr esi nolēmis iegādāties stādus, kam jau parādījušies pirmie zaļumi, tad izvēlies tādus, kas pārdodas speciālos konteineros vai parūpējies par to, lai pirms transportēšanas auga saknēm tiktu nodrošināta mitra vide. Labs risinājums būs celofāna maiss, kas piepildīts ar mitrām skaidām. Ievieto tajā stāda saknes un maisu rūpīgi aizsien.
Ja stādi tika audzēti uz balkona, tie ir paguvuši pierast pie saules stariem. Šādi augi veiksmīgi iedzīvojas dārzā. Bet stādiem, kas audzēti dzīvoklī uz palodzes vai siltumnīcā, nepieciešams adaptācijas laiks.
Atvedot šādi audzētus stādus uz dārzu, pirmo dienu paturi tos ēnā, tad pakāpeniski sāc tos pārvietot uz vietu, kur saules gaismas ir jau vairāk, piemēram, zem krūmiem. Tikai tad augu vari stādīt. Vēlams sākumā apkārt stādam izveidot mazu sētiņu no koku zariem un lapām, lai vēl kādu laiku augam nodrošinātu ēnu. Ar šādu paņēmienu tu palīdzēsi augam adaptēties un novērsīsi tā apdegšanu saulē.
