Fromane: Būvniecības likumā jānosaka precīzs atbildības dalījums starp būvniecības procesā iesaistītajām personām

Rīga, 10.nov., LETA. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā nepieciešami grozījumi Būvniecības likumā, nosakot precīzu atbildību dalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajām personām un precīzi definējot būvvalžu lomu un kompetences robežas būvniecības procesā, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Viņa stāstīja, ka pēdējo pusgadu Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā aktīvi darbojusies darba grupa ar vairāk nekā 40 dalībniekiem no dažādām iestādēm un organizācijām. Viens no galvenajiem darba grupas izskatītajiem jautājumiem ir atbildības sadalījums starp būvniecības procesa dalībniekiem un jautājums, kuram jāuzņemas atbildība, ja kaut kas notiek.

"Likumā ir skaidri jānosaka, par ko atbild projektētājs, būvnieks, pasūtītājs, būvvalde. Vienlaikus jāmēģina saīsināt būvprojekta skaņošanas termiņus, nosakot, kas tieši būvvaldēm ir jāskatās un ko nevajadzētu. Tāpat svarīga ir efektīva apdrošināšanas mehānisma ieviešana. Patlaban apdrošināšanas maksājumi drīzāk apdrošināšanas ir nodeva, jo būtībā mehānisms nedarbojas, atlīdzības izmaksu gadījumi ir ļoti reti," sacīja Būvuzņēmēju partnerības vadītāja.

Fromane skaidroja, ka bez pietiekama atbildības dalījuma nevar noteikt vainīgo un tas rezultējas garos un nesekmīgos tiesu procesos. Būvuzņēmēju partnerības vadītāja norādīja, ka bez stingra atbildības sadalījuma joprojām būvniecības procesā var piedalīties neveiksmīgi dalībnieki, kas regulāri pieļauj kļūdas un kurus nevar izslēgt no būvniecības procesa.

Darba grupa ierosina, ka pasūtītājs atbild par būvniecības procesam piesaistītajiem speciālistiem, par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kā arī par patvaļīgu un nelikumīgu būvniecību. Līdz pat šim laikam Latvijā valda uzskats, ka pasūtītājs ne par ko neatbild, jo nav kompetents profesionālis, skaidroja Fromane.

"Jānosaka, ka pasūtītājs ir tieši atbildīgs par tiem, kas piedalās būvniecības procesā un šo personu kvalifikāciju. Ja pasūtītājam pašam nav kompetences profesionālu speciālistu atlasē, vienmēr ir iespējams piesaistīt kvalificētu konsultantu. Nosakot, ka pasūtītājs ir atbildīgs par trešajām personām radītiem zaudējumiem, tiktu radīts instruments, kas cietušajai pusei skaidri pateiktu, kas ir atbildīgais un no kā jāprasa kompensācija. Šāds princips ir norma lielākajā daļā valstu," skaidroja Fromane.

Būvfirmas "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš norādīja, ka norma par pasūtītāja atbildību trešo personu priekšā būvniekiem neko nemainītu. "Līdz šim vienmēr esam uzņēmušies atbildību pret trešajām personām par tām nodarītajiem zaudējumiem, jo mūsu līgumi ar pasūtītāju to paredz. Par visiem nodarītajiem zaudējumiem vienmēr ir maksājuši un arī turpinās maksāt būvnieki," skaidroja Ozoliņš.

"Merks" vadītājs norādīja, ka pasūtītāja atbildības noteikšana atvieglos dzīvi cietušajai pusei. "Cietušajam nebūtu jāiet meklēt, kurš īsti ir vainīgs, bet uzreiz jāvēršas pie īpašnieka. Šis likuma grozījums ir mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem - cietušais vēršas ppie pasūtītāja, pasūtītājs kompensē nodarītos zaudējumus, pēc tam pasūtītājs šo kompensāciju piedzen no vainīgā - vai tas ir būvnieks, vai projektētājs," skaidroja Ozoliņš.

"Būvniekiem nekas nemainīsies, līgumi būs tie paši, kas tagad - ja sabojā kaimiņa īpašuma, par to maksā. Cietušajam nav jāmēģina saprast, kurš par ko atbild, principā par kaitējumu ir jāsamaksā pasūtītājiem. Būvnieks procesa laikā arī var mainīties, tāpēc pasūtītājam jābūt kā vienas pieturas aģentūrai, pie kuras vērsties cietušajam," sacīja Fromane.

Tāpat tiek rosināts noteikt, ka būvprojekta izstrādātājs atbild par būvprojekta atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī par saviem autoruzraudzības laikā pieņemtajiem lēmumiem un dotajiem norādījumiem.

Savukārt būvdarbu veicējam būtu jāatbild par būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un par atbilstošu būvmateriālu un tehnoloģiju izvēli.

Būvuzraudzības veicējam paredzēts noteikt atbildību par pasūtītāja likumīgo interešu aizstāvību būvniecības procesā, ikviena būvuzraudzības plāna noteiktā posma kontroli būvlaukumā un par saviem lēmumiem un dotajiem norādījumiem, bet būvekspertīzes veicējam - par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu atbilstību.

Fromane sacīja, ka būvnieku ieskatā arī pēc iespējas ātrāk jāievieš elektroniska būvprojektu skaņošana ar būvvaldēm, kā arī jāievieš "klusēšanas-piekrišanas princips" saskaņošanas procesā ar inženierkomunikāciju turētājiem.

"Liela problēma ir Rīgas būvvaldes nepatika pret Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) un nevēlēšanās tajā strādāt. Domāju, ka tas ir atrisināms tikai tā, ka Saeima likumā nosaka datumu, no kura visas darbības ar būvprojektiem jāveic tikai BIS," sacīja Fromane.

Viņa piebilda, ka patlaban būvprojektu saskaņošana Latvijā prasa 192 dienas, Igaunijā - 103 dienas, bet Lietuvā - 75 dienas, turklāt, projektu skaņošanas ilgums nekādā mērā neatsaucas uz kvalitāti.

"Būtu beidzot jāatsakās no ilūzijas, ka būvvaldes kontrolē būvprojektu kvalitāti. Būvvaldes projekta kvalitāti nespēj pārbaudīt, būvvaldēs nav sertificētu speciālistu. Būvvalžu kompetencei it jābūt projekta atbilstības teritoriālajam plānojumam pārbaude un plānotā objekta novietojuma pārbaude. Savukārt par būvprojekta kvalitāti atbild valsts sertificēts projektētājs un eksperts," sacīja Fromane.

Būvniecības likuma grozījumi patlaban tiek apspriesti EM izveidotajā darba grupā un to tālāka virzīšana Ministru kabinetā plānota tuvāko mēnešu laikā. Darba grupa pie apjomīgajiem grozījumiem ir strādājusi teju pusgada garumā, tādēļ nozare sagaida sagatavoto grozījumu ātru izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā.