LELB: Vienošanās par īpašumtiesībām uz Svētā Pētera baznīcu starp pusēm joprojām nav panākta

Rīga, 29.aug., LETA. Vienošanās par īpašumtiesībām uz Svētā Pētera baznīcu Rīgā starp pusēm - Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) un Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcas Latvijā (VELBL) - aizvien nav panākta, aģentūrai LETA atzina LELB pārstāvis Kaspars Upītis.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele (Par), šodien paziņojot par gaidāmo mandāta nolikšanu, uzsvēra, ka vēl vēlas novadīt pirmo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi rudens sesijā, kurā cer, ka varēs apstiprināt vēsturisku lēmumu - LELB un VELBL vienošanos par kopīgām īpašumtiesībām uz Svētā Pētera baznīcu.

Upītis sacīja, ka LELB piedāvājis VELBL iestāties LELB, tādējādi atjaunojot pirmskara situāciju, kad Latvijā bija viena evaņģēliski luteriskā baznīca ar divām nodaļām. Šāda stāvokļa atjaunošana radīju juridisku pamatojumu VELBL pretendēt uz tiesībām izmantot Pētera baznīcu.

Lai VELBL varētu iekļauties LELB sastāvā, būtu nepieciešams sasaukt sinodi - LELB augstāko lēmējinstitūciju, skaidroja Upītis.

Upītis sacīja, ka tiek mēģināts panākt vienošanos par īpašumtiesību uz Pētera baznīcu piešķiršanu LELB, zemesgrāmatā nostiprinot tiesības VELBL izmantot baznīcas telpas.

Pirms vairākiem mēnešiem šī jautājumu risināšanai bija paredzēts izveidot darba grupu. Iepriekš Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības komisijā likumprojektu, ar kuru plānots noteikt Pētera baznīcas juridisko piederību LELB.

Tomēr komisijas sēdē Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBAL) pārstāvji prezentēja alternatīvu likumprojektu, kas paredzētu, ka baznīcai būtu četri īpašnieki - LELB, LELBAL, Vācijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā un Rīgas dome. Vācijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā, LELBAL un Rīgas domes pārstāvji komisijas sēdē pauda, ka neatbalsta TM sagatavotajā likumprojektā paredzēto, ka baznīca nonāk LELB īpašumā, norādīja politiķe.

Tāpēc deputāti aicināja visas minētās puses, kā arī Tieslietu ministriju deleģēt pārstāvjus darba grupā, lai tiktu rasts kompromisa risinājums par Pētera baznīcas juridisko piederību.

Patlaban baznīcas ēka un zeme zem tās zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.