Bullītim par krāpšanu, dokumentu viltošanu un naudas legalizāciju nāksies šķirties no dārga nekustamā īpašuma Jūrmalā

LETA jau ziņoja, ka Bullītim tiesa piesprieda naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 18 000 latu apjomā un mantas konfiskāciju, bet Bērziņam tiesa piemēroja naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 14 400 latu apjomā un mantas konfiskāciju. Tiesa piesprieda tādus sodus, kādus bija prasījis prokurors. Lieta skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Bullītim pieder vairāk nekā 100 000 latu vērts nekustamais īpašums Jūrmalā, kam jau uzlikts arests un kas tiks konfiscēts par labu valstij. Arestēti arī vairāki viņa naudas konti, kuros bija 1200 lati, 2000 latu, 400 latu un 2000 ASV dolāru jeb aptuveni 1000 latu. Bērziņam tiks konfiscēti līdzekļi 29 000 ASV dolāru jeb aptuveni 15 000 latu apjomā un nekustamais īpašums. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Juris Juriss aģentūrai LETA sacīja, ka Bullīts un Bērziņš jau pirms tiesas sprieduma sākuši atmaksāt izkrāpto naudas summu, viņiem ir izstrādāts arī atmaksas grafiks. Uzņēmēji apsūdzēti par to, ka laikā no 2002.gada maija līdz 2004.gadam vienojās un realizēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu izkrāpšanu no valsts budžeta par SIA "INT" veiktajiem eksporta darījumiem uz Ukrainu. Lai realizētu noziedzīgās ieceres, abas minētās personas, iesaistot šajās darbībās un neinformējot par faktiskajiem apstākļiem un noziedzīgo nodomu Anriju Savrucki un Aigaru Aizupieti, esot uzdevuši viņiem nodrošināt vairākkārtēju muitas dokumentu un nodokļu rēķinu viltošanu un to izmantošanu. Pēc prokurora teiktā, tas esot bijis nepieciešams, lai nodrošinātu, ka "INT Latvija" nodokļa rēķinā norādītās eksportētās preces - piesūcinātu dzelzceļa gulšņu - vērtība ir augstāka nekā patiesībā, bet Igaunijas uzņēmumam "Baltic Railway Supply Osauhing" nodokļu rēķinā tiek norādīta eksportētās preces faktiskā vērtība, kas ir zemāka nekā norādītā "INT Latvija" nodokļu rēķinā. Pēc PVN pārmaksas atmaksas izkrāpšanas no valsts budžeta Bullīts, iegūstot šos līdzekļus savā valdījumā un zinot par to noziedzīgo izcelsmi, laikā no 2003.gada februāra līdz 2004.gada martam esot apzināti legalizējis daļu no šiem līdzekļiem kopumā 626 576 latu apjomā. Bullītim un Bērziņam PVN izkrāpšanā esot palīdzējis arī Leonīds Minets, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā. Šā mēneša beigās vai maija sākumā minētā lieta tiks nosūtīta izskatīšanai tiesā. Juriss pastāstīja, ka Minets kādu brīdi nebija atrodams, tādēļ, lai nevilcinātu kriminālprocesu, viņa apsūdzības epizodes izdalītas atsevišķā lietvedībā. Šis kriminālprocess atrodas Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Bullītim un citiem iepriekšminēto noziegumu dalībniekiem esot palīdzējuši citi cilvēki, kuru lietas izdalītas no galvenās krimināllietas. Pagājušajā gadā "par tūkstošiem viltotu dokumentu izgatavošanu un izmantošanu" notiesāts Vidmans Kupļanskis, Genādijs Gusevs, Uldis Kašs, Savruckis un Aizupietis. Pēc prokurora teiktā, šīs personas bija "vienkāršā darba darītāji", kas nebija informēti par vērienīgo krāpšanu. Tūkstošiem viltoto dokumentu, kas esot svērti kilogramos, prokuratūra ieguvusi no Ukrainas kolēģiem, kuri sniedza palīdzību pēc tiesiskās palīdzības lūguma. Lietas apjoms bijis tik grandiozs, ka katru šo viltoto dokumentu nebija iespējams pārbaudīt, tādēļ arī summas, kas varētu būt izkrāptas, iespējams, esot daudz lielākas, pieļāva prokurors. Pirmstiesas izmeklēšanā prokurors esot uzgājis vairāk nekā desmit dažādas tā sauktās ofšorfirmas, no kurām tikai dažas atsaukušās un sniegušas prokuratūrai lūgto informāciju. Juriss apgalvoja, ka gan Bērziņš, gan Bullīts atzinuši savu vainu inkriminētajos noziegumos. No viņiem kā kompensācija valstij prasīti 976 698 lati. Abas minētās personas valsts kasē jau sākušas atmaksāt valstij nodarītos zaudējumus. Prokurors pieļauj, ka apsūdzētos varētu tiesāt ar "ekonomiskiem līdzekļiem" - nosakot naudas sodu. LETA jau ziņoja, ka "INT Latvija" pagājušā gada sākumā iesniedza prasību pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar "VID nepamatotajiem izteikumiem masu medijiem par "INT Latvija" kā kriminālu elementu". Tā kā nebija bijis neviens notiesājošs spriedums par SIA "INT Latvija" darbībām, Bullīts šādus spriedumus vērtēja kā apmelojošus. VID krimināllietu par 1,5 miljonu latu PVN izkrāpšanu ierosināja 2004.gada novembra sākumā un pauda aizdomas, ka PVN izkrāpšanas shēmu 2003. un 2004.gadā esot īstenojušas divas kompānijas - SIA "INT Latvija" un SIA "Centra ekspedīcija". Pēc Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, līdz 2003.gada jūlijam SIA "INT Latvija" daļas piederējušas arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam (16,67%) un bijušajam AS "Ventspils nafta" prezidentam Igoram Skokam (16,67%), bet līdz pat 2004.gada septembrim - bijušā AS "Ventbunkers" prezidenta Olafa Berķa firmai SIA "N & J" (16,67%). Kopš firmas dibināšanas SIA "INT Latvija" amatpersona un līdzīpašnieks ir 1969.gadā dzimušais Bullīts. Kopš 2003.gada septembra viņš bija vienīgais SIA "INT Latvija" īpašnieks. SIA "Centra ekspedīcija" rīkotājdirektors un līdzīpašnieks bija 1975.gadā dzimušais Anrijs Savruckis. Iepriekš šī uzņēmuma direktors un līdzīpašnieks bija 1968.gadā dzimušais Aigars Aizupietis. VID informēja, ka jau no 2003.gada pavasara veicis operatīvos pasākumus un tā atklājis SIA "INT Latvija" un SIA "Centra ekspedīcija" īstenoto krāpšanas shēmu. VID Finanšu policija šajā lietā veica kratīšanu firmu birojos un amatpersonu dzīvesvietās. Kratīšanā atrasti un konfiscēti viltoti muitas pavaddokumenti, muitas un dažādu uzņēmumu zīmogi, kas izmantoti noziedzīgajai darbībai. Pēc Maksātnespējas administrācijas (MNA) datiem, starp trim valsts lielākajiem nodokļu parādniekiem pērn ierindoto "INT Latvija" Jūrmalas pilsētas tiesa pēc VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes pieteikuma par maksātnespējīgu atzinusi pērn 7.decembrī. Pēc MNA interneta mājaslapā pieejamās informācijas, par "INT Latvija" administratori apstiprināta Daina Zaķe. "INT Latvija" nodokļu parāds budžetam pērnā gada nogalē pārsniedza divus miljonus latu, liecina VID informācija. Pēc šā gada 1.janvāra datiem, uzņēmums vairs nav ierindots valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

Lai mazinātu atkritumu rašanos, Rīgā ieviesta depozītglāžu sistēma

No šī gada Rīgā stājušies spēkā saistošie noteikumi, kas paredz īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā izmantot vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.