Valdībā skatīs sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojektu
Rīga, 26.sept., LETA. Valdība šodien skatīs likumprojektu, kura mērķis ir izveidot finansējuma platformu pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma sakārtošanai, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) virzītais likumprojekts "Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums" paredz, ka šo objektu izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem tiek izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Plānots noteikt, ka arī pašvaldības varēs piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā.
Saskaņā ar virzīto likumprojektu, pašvaldībām būtu tiesības no sava budžeta piešķirt finansējumu izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai.
Jaunizveidoto programmu administrētu un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņemtu VKPAI, bet priekšlikumus finansējuma sadalei sniegtu reliģiskās savienības/baznīcas vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskā savienībā. Pieteiktos projektus izskatītu jaunizveidota konsultatīva institūcija - Sakrālā mantojuma padome.
Finansējums likumprojekta īstenošanai būtu jāparedz likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam". 2018.gadā projektu realizēšanai nepieciešams viens miljons eiro, bet 2020.gadā papildu finansējums 500 000 eiro apmērā.
Reliģiskā savienība/baznīca savu projektu varētu iesniegt līdz kārtējā gada 31.decembrim, iesniedzot vienu, kopēju priekšlikumu sakrālā mantojuma objektu atjaunošanai, norādot objektus prioritārā secībā.
Likumprojekts paredz, ka baznīcu pieteikumi atbalstam tiktu vērtēti pēc sakrālā mantojuma objekta faktiskā stāvokļa, publiskās pieejamības, autentiskuma nodrošināšanas un oriģinālās substances saglabāšanas, atjaunošanas darbu izmaksu atbilstības vietējam tirgum un paredzēto darbu atbilstība tiesību aktu un VKPAI izvirzītām prasībām.
Tāpat likumprojektā ietilpst pieteikto projektu prioritātes noteikšanas kritēriji.
Kokale norādīja, ka VKPAI administrētās Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas kopējais finansējums 2016.gadā bija 856 386 eiro, kas, ņemot vērā finansējuma nepieciešamību arī citu kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai, ir nepietiekams dievnamu - kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.
Laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 112 sakrālā mantojuma objekti, no tiem 19 kulta celtnes un 93 mākslas pieminekļi.
"Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Līdz ar dievnamu izpostīšanu tika degradēta arī ar tiem saistītā kultūrvēsturiskā vide, mācītājmuižu apbūve, raksturīgā pilsētu un lauku ainava. Atgūstot neatkarību, sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu, ir pievērsta uzmanība cilvēka dzīves kvalitātei. Finansējums lielākoties iegūts no ziedojumiem, bet nozīmīgu daļu sedz arī Eiropas Savienības fondu, Eiropas ekonomiskās zonas, VKPAI, pašvaldību un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālais atbalsts," sacīja Kokale.
