Diskusija: LIAA un bankām jāpaātrina mājokļu siltināšanas projektu izskatīšanas laiks

Rīga, 26.aug., NOZARE.LV. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un komercbankām nepieciešams paātrināt mājokļu siltināšanas projektu izskatīšanas un dokumentu aprites ātrumu, jo ilgāks projektu realizācijas laiks sadārdzina mājokļu siltināšanas izmaksas, kā arī neļauj siltināšanu pabeigt šiem darbiem piemērotajos vasaras mēnešos. To atzina šodien Ekonomikas ministrijā (EM) notikušās diskusijas "Eiropas finansējums mājokļu renovācijai - iespēja uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē" dalībnieki. SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāvis Māris Stakens diskusijā informēja, ka paiet ļoti ilgs laiks no pirmās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopsapulces līdz projekta realizācijai. "Aptuveni divi mēneši nepieciešami, lai pārliecinātu visus iedzīvotājus un savāktu visus projektus. Pēc tam paiet vēl divi līdz četri mēneši, kamēr projekts tiek saskaņots LIAA un bankās," skaidroja Stakens. Viņš skaidroja, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos mājas fasādes siltināšanas darbiem vislabvēlīgākais laiks ir no 1.jūnija līdz 1.oktobrim. "Diemžēl ilgā saskaņošanas procesa dēļ mums šie darbi ievelkas līdz oktobrim, un tas ir sadārdzinājums, kas samazina iedzīvotāju finansiālos ieguvumus siltināšanas rezultātā," skaidroja Stakens. Arī SIA "Latio namsaimnieks" vadītājs Aivars Gontarevs diskusijā atzina, ka iepriekš, kad par mājokļu siltināšanas programmu atbildēja nu jau likvidētā EM pakļautībā esošā Būvniecības un enerģētikas mājokļu valsts aģentūra, dokumentu aprite bijusi ātrāka. "Tagad, kad BEMVA funkcijas pārņēmusi LIAA, vēlētos, lai process noritētu ātrāk. Savukārt ar bankām gan nekādas problēmas nav radušās," piebilda Gontarevs. SIA "Sun Baltic Energy" pārstāvis Raivo Damkevics sacīja, ka, lai gan mājokļu siltināšanas programma ir orientēta uz daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku dzīvokļu īpašniekiem, tomēr lielāko daļu projektu realizē namu apsaimniekotāji vai pat agrākās būvfirmas, kas darbojas kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotie pārstāvji. Damkevics ierosināja, ka varētu paplašināt pieeju siltināšanas programmai. "Piemēram, viens uzņēmums varētu pieteikt LIAA nevis katru atsevišķu projektu, bet gan iesniegt pieteikumu, ka kopumā divu vai trīs gadu laikā renovēs 10 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības un tas ļaus panākt konkrētu energoresursu ietaupījuma procentu. Tas ļautu gan samazināt administratīvo un birokrātisko slogu, gan atvieglotu iespēju uzņēmējam runāt ar mājas iedzīvotājiem un piedāvāt siltināšanas pakalpojumus," skaidroja Damkevics. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) diskusijā sacīja, ka noteikti uzrunās LIAA, lai meklētu iespēju paātrināt projektu izskatīšanas procesu. "LIAA šī ir jauna funkcija un saprotams, ka dažas lietas vēl "klibo", tomēr jācenšas uzlabot procesu," sacīja ministrs. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis diskusijā informēja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēlas, lai iepirkumu konkursi par māju siltināšanu tiktu sludināti nevis par katru māju atsevišķi, bet, piemēram, vairākas vienā pašvaldībā esošās siltināmās ēkas tiktu apvienotas vienā projektā un par to tiktu sludināts konkurss. "Te saskatu apdraudējumu siltināšanas programmai, jo, piemēram, ja pēc jau uzvarēta konkursa kādas mājas iedzīvotāji pārdomā un vairs nevēlas siltināšanu, tad "nobirs" visa ēku grupa, par kuru konkurss ticis izsludināts un netiks nosiltinātas arī tās ēkas, kuru iedzīvotāji to vēlas," skaidroja Beikmanis. Arī Damkevics piebilda, ka "Sun Baltic Energy" katras ēkas siltināšanu realizē kā atsevišķu projektu. "Ja, piemēram, piedāvāsim sešu ēku siltināšanu kā vienotu projektu, tad gadījumā, ja divas mājas atsakās no siltināšanas, tad būvnieks var vai nu vispār atteikties no projekta realizācijas, vai arī ievērojami pacelt cenu par atlikušo četru māju siltināšanu," sacīja Damkevics. Diskusijas "Eiropas finansējums mājokļu renovācijai - iespēja uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē" mērķis bija pārrunāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" īstenošanas gaitu un izanalizēt tās devumu uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē. Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ģirts Beikmanis, SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāvis Māris Stakens, AS "SEB banka" pārstāve Tatjana Botina-Solohoma, SIA "Latio namsaimnieks" pārstāvis Aivars Gontarevs, SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" pārstāvis Valdis Lesiņš, SIA "Sun Baltic Energy" pārstāvis Raivo Damkevics un SIA "Projektu konsultantu grupa" pārstāvis Egons Varažinskis. Jau ziņots, ka šā gada jūnija pirmajā pusē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir noslēgusi 16 jaunus līgumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" un šo mājokļu renovācijai tiks piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums 631 156 latu apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Renovācijas darbi tiks uzsākti astoņās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Valmierā. Tāpat renovācijas darbi notiks divās Ugāles novada un Ventspils daudzdzīvokļu mājās, savukārt Burtnieku novadā, Rīgā, Salaspils novadā un Salacgrīvas novadā renovēs pa vienam namam. "Šajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās lielākoties veiks ārsienu, cokola, pagraba un bēniņu siltināšanu, vējtvera durvju nomaiņu, jumta pārseguma renovāciju un siltināšanu, logu nomaiņu kāpņu telpās, siltumapgādes sistēmas renovāciju, pamatu hidroizolācijas izbūvi un nostiprināšanu un individuālās siltumapgādes sistēmas modernizāciju," norāda Urpena. Kopumā programmā kopš tās uzsākšanas līdz šā gada 15.jūnijam ir iesniegti 162 projekti no 36 apdzīvotām vietām par kopējo līdzfinansējuma apjomu 7,8 miljoni lati. Šajā laika posmā noslēgti 69 līgumi par projektu īstenošanu, to kopējais finansējuma apjoms ir 3,5 miljoni latu. Visvairāk projektu iesniegumu ir saņemts no Valmieras, Liepājas, Ventspils un Limbažu novada. Aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 44,37 miljoni latu.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

EM: Piešķir papildu finansējumu privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai un saules paneļu uzstādīšanai

Ņemot vērā privātmāju īpašnieku lielo interesi par atbalsta iespējām viena dzīvokļa un divu dzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, šā gada 21. maija sēdē Ministru kabinets lēma novirzīt papildu finanšu līdzekļus 237 000 EUR apmērā no valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

Diskusija: LIAA un bankām jāpaātrina mājokļu siltināšanas projektu izskatīšanas laiks

Dalies ar šo rakstu

Komentāri