Varēs būvēt koka ēkas līdz sešu stāvu augstumam
Rīga, 11.apr., LETA. Turpmāk būs atļauts projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam, paredz šodien valdības apstiprinātie grozījumi būvnormatīvā "Būvju ugunsdrošība".
Līdz šim Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi "Būvju ugunsdrošība" atļāva projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz astoņu metru jeb trīs stāvu augstumam.
Savukārt būvēs, kā, piemēram, administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no astoņiem metriem līdz 14 metriem jeb piecu stāvu augstumam, bija atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja tiek nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).
Ievērojot, ka citās Eiropas valstīs ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantots koks un koksnes būvizstrādājumi, bija nepieciešams pārskatīt koka būvizstrādājumu pielietojumu ēku būvniecībā Latvijā.
Sagatavojot grozījumus būvju ugunsdrošības noteikumos, ņemta vērā citu valstu, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, Somijas pieredze šādu ēku būvniecībā. Šajās valstīs gan publiskas, gan dzīvojamās koka ēkas tiek būvētas augstākas par astoņiem metriem, neierobežojot ēkas augstumu, bet nosakot citus risinājumus, kas nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju. Šajās ēkās arī plaši tiek izmantots kapsulācijas princips, kas nozīmē, ka koka nesošā konstrukcija noteiktu laiku ir aizsargāta pret aizdegšanos un pārogļošanos.
Turpmāk būvju ugunsdrošības noteikumi paredzēs, ka tad, ja U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamo ēku (pirmais lietošanas veids), viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu, moteļu, viesu māju, patversmju, sanatoriju, kempingu, atpūtas bāžu, atpūtas nometņu, citu atpūtas būvju, kazarmu, citas izmitināšanas būvju (otrais lietošanas veids) un administratīvo ēku, arhīvu, banku, biroju ēku, glābšanas dienestu būvju, universitāšu un augstskolu mācību ēku, zinātnes un pētniecības iestāžu ēku (piektais lietošanas veids) būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60), būs atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi no astoņiem metriem līdz 18 metriem un stāvu skaitu no trīs stāviem līdz sešiem stāviem.
Lai būvētu šāda augstuma koka ēkas, jābūt izpildītām vairākām papildus prasībām: jānodrošina iespēja būves lietotājiem evakuēties caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām; katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, jāparedz atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju); būves telpām jābūt aprīkotām ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās, jo tajos izvieto autonomu ugunsgrēka detektoru).
Tāpat paredzēts, ka koka ēku nesošajām un ugunsdrošajām būvkonstrukcijām, kā arī to savienojumu vietām (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu) jābūt aizsargātām ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260, vai arī, neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpām jābūt aprīkotām ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.
