ZM: Prasība lauksaimniecības zemes iegādei zināt valsts valodu noteiktā līmenī nediskriminē citu Eiropas valstu pilsoņus

Rīga, 3.nov., LETA. Lauksaimniecības zemes likumā noteiktā nepieciešamība lauksaimniecības zemes ieguvējam zināt valsts valodu noteiktā līmenī nebūtu uzskatāma par diskriminējošu attiecībā pret citu Eiropas valstu pilsoņiem, komentējot EK dienestiem "radušās bažas" par attiecīgajiem nosacījumiem lauksaimniecības zemes iegādē, aģentūrai LETA pauda ZM.

"ZM ieskatā nepieciešamība lauksaimniecības zemes ieguvējam zināt valsts valodu noteiktā līmenī nebūtu uzskatāma par diskriminējošu attiecībā pret citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem samērīguma principa izpratnē, jo labums, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas tiek uzlikti adresātam, ir lielāks nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums," sacīja ZM.

Ministrijā arī norādīja, ka nosacījums par valsts valodas zināšanu nepieciešamību noteiktā līmenī, lai varētu pretendēt uz lauksaimniecības zemi radās kā vairāku deputātu priekšlikums likumprojekta trešajam lasījumam, kas tika iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

ZV uzsver, ka pēc būtības tas rosināja paredzēt noteiktu valsts valodas prasmes līmeni Latvijas nacionālās bagātības - lauksaimniecības zemes - iegādei. Argumenti valsts valodas prasmes kritērija ieviešanai tika minēti vairāki, no kuriem kā nozīmīgākais tas, ka lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu atbilstošu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi, kā arī saražotās produkcijas nekaitīgumu. Tika minēti vairāki gadījumi lauksaimniecībā strādājoša cilvēka veselībai un dzīvībai, kad valsts valodas nepārzināšanas dēļ svarīgās darba drošības normas tika pārkāptas, radot apdraudējumu veselībai un videi, norādīja ZM.

Ministrijā piebilda, ka iepriekš minētā dēļ tika nolemts, ka ka personām ar vēlmi iegādāties lauksaimniecības zemi un veikt saimniecisko darbību paaugstināta riska nozarē, ir jāprot valsts valoda noteiktā līmenī, lai spētu mazināt pastāvošos riskus. Tādēļ likumdevējs nosacījumu par valsts valodas zināšanu nepieciešamību noteiktā līmenī ir iekļāvis ar mērķi veicināt darba drošību un lauksaimniecībā iesaistīto personu spēju veikt attiecīgo saimniecisko darbību, samazinot potenciālos riskus valodas nezināšanas dēļ.

ZM arī atgādināja, ka viens no vispārējo tiesību pamatprincipiem - samērīguma princips - noteic, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Svarīgi privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

"Tā, kā priekšlikumus Saeimā to pieņemšanas gaitā vērtēja arī Saeimas Juridiskā biroja kvalificēti speciālisti, ZM nav pamata apšaubīt to atbilstību starptautiskām tiesību normām," uzsvēra ministrijā.

Jau ziņots, ka EK dienestiem ir "radušās bažas" par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā.

"EK dienestiem ir radušās bažas attiecībā uz dažām - pārsvarā ar valodu un dzīvesvietu saistītām - prasībām, kas tika ieviestas ar jaunākajiem grozījumiem lauksaimniecības zemes likumā. Šādas prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo attiecīgās valsts pilsoņiem tās rada izdevīgākus apstākļus salīdzinājumā ar ārzemniekiem," norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tāpat vēstīts, ka Saeima šā gada maijā pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē.