Asociācija: Latvijas ugunsdrošības rādītāji vieni no sliktākajiem citu valstu vidū

Rīga, 2.aug., LETA. Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra apkopotie dati par 31 valsti.

2016.gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un uz 100 000 iedzīvotājiem gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs. No 26 valstīm vairāk ugunsgrēkos bojāgājušo nekā Latvijā ir vien trīs valstīs - Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Tur ugunsnelaimēs gada laikā miruši attiecīgi 6,4, 6,1 un 4,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt no apkopojumā kopumā minētās 31 valsts lielāks ugunsgrēku skaits uz 1000 iedzīvotājiem nekā Latvijā bijis vien divās valstīs - Nīderlandē un ASV, kur attiecīgi reģistrētas 7,4 un 6,1 ugunsnelaimes uz 100 000 iedzīvotājiem.

Kā liecina atbildīgo valsts dienestu apkopotā informācija, tad vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētām ugunsnelaimēm notiek neuzmanīgas apiešanās ar uguni dēļ. 2016.gadā tas bija 60,8% ugunsgrēku iespējamais cēlonis.

No uguns posta var izsargāties, cilvēkiem esot uzmanīgākiem ar uguni, kā arī lielāku uzmanību pievēršot ugunsdrošības prasībām un normām, uzsver Latvijas Ugunsdzēsēju asociācijā. "Diemžēl ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte", secina viens no asociācijas biedriem, uzņēmuma "Fn-Serviss" valdes priekšsēdētājs Edgars Rozentāls.

Viņš norādīja, ka 2013. un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus, turklāt, gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, ir piefiksēts, ka to skaits nesamazinās.

To apliecina arī Valsts kontroles revīzijā konstatētais, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Tāpat lielai daļai iestāžu trūkst līdzekļu - 31% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Ugunsdrošības normu pārkāpumi tiek konstatēti arī objektos, kur notiek būvdarbi. Visbiežāk tiek pieļauta smēķēšana ārpus speciāli iekārtotām vietām, nodarbinātie nav instruēti par ugunsdrošības noteikumiem, vai arī trūkst ugunsdzēsības līdzekļu, skaidro Rozentāls.

"Ugunsdrošība neaprobežojas ar ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, darbinieku ikgadējām mācībām, ugunsdzēsības aparātiem. Lielākā daļa normatīvo aktu ir vadlīnijas un instrumenti katra uzņēmuma un mājsaimniecības drošībai. Taču svarīgāka par priekšrakstiem ir mūsu kā indivīdu uzvedība un rīcība ārkārtas situācijā," uzskata Rozentāls. Lielu daļu trūkumu ir iespējams novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā vitāli svarīgu normu kopumu, nevis kā apgrūtinošu administratīvu slogu, viņš piebilst.

Latvijas Ugunsdzēsības asociācija ir profesionāla sabiedriska organizācija, kuras darbības mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ugunsdrošību, sekmējot tās biedru komercdarbību, veicinot tās biedru savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvot un pārstāvot biedru un visas nozares tiesiskās, saimnieciskās un ekonomiskās intereses pašvaldību un valsts institūcijās.