Diskusija: Lai nevairotu problēmas, turpmāka dalītā īpašuma veidošanās nav pieļaujama

Rīga, 3.marts, NOZARE.LV. Lai realitātē pastāvošās dalītā īpašuma attiecības un to radītās problēmas nevairotu nākotnē, pirmais solis būtu atteikties no dalīta īpašuma pieļaujamības turpmāk, šodien atzina Tieslietu ministrijas (TM) rīkotās diskusijas "Zeme un būve - kopā vai atsevišķi?" dalībnieki. Latvijā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem ir nostiprināts vispārējs vienota īpašuma princips, proti, noteikta būvju piesaiste zemei. Zemes reformas gaitā, atjaunojot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, daudzviet ir izveidojusies situācija, kurā zemes īpašnieks ir viena persona, savukārt būvju īpašnieks - cita. Šajā situācijā ir izveidojušās tā saucamās "piespiedu nomas" attiecības, kas novedušas pie dalītā īpašuma vai nu piespiedu kārtā, vai arī zemes gabala īpašniekam piekrītot. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), atklājot diskusiju, informēja, ka TM patlaban norit darbs pie Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizācijas. Viens no šī uzdevuma mērķiem ir rast optimālu, sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu un novērst problēmas, kas izriet no "piespiedu nomas" un dalītā īpašuma attiecībām. "Piespiedu nomas" regulējums patlaban ir fikcija, un zemes īpašnieki ir diezgan ierobežoti savās tiesībās par labu ēkas īpašniekiem, tāpēc jālemj par turpmāko dalīto īpašumu nepieciešamību un tiesisko regulējumu," sacīja Štokenbergs. Tieslietu ministrs norādīja, ka pašlaik Latvijā eksistējošā sistēma raksturojama kā duāla. No vienas puses ir noteikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. No otras puses šim principam ir izņēmumi, kad pastāv dalītais īpašums, proti, ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, katra tiek uzskatīta par pastāvīgu īpašuma tiesību objektu. Šajā gadījumā gan ēkai, gan zemei ir noteikts aprobežojums par labu otram īpašumam un praktiski tikai vienas no īpašuma tiesībām ir reāli izmantojamas. Parasti zemes īpašnieks nevar savu zemi nedz neierobežoti valdīt, nedz lietot, nedz arī rīkoties ar to. "Šīs duālās situācijas dēļ piespiedu noma attiecībā pret ēkas īpašnieku ir reālnasta, bet attiecībā pret zemes īpašnieku - juridiska anomālija, tāpēc nepieciešams saprātīgs un loģisks risinājums," norādīja Štokenbergs. Viņš aicināja profesionāļus izteikt viedokli, vai turpmāk būtu veicināma vienota īpašuma pastāvēšana, nepieļaujot jaunu dalītu īpašumu izveidošanos, jāievieš apbūves tiesību institūtu vai arī jāturpina dalītā īpašumu pastāvēšana, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Diskusijā tika apspriesti trīs iespējamie turpmākās rīcības varianti - veicināt vienotu īpašuma pastāvēšanu, kad zeme un būve pieder vienai un tai pašai personai, maksimāli nepieļaujot jaunu dalītu īpašumu izveidošanu, ieviest apbūves tiesību institūtu, kad tiek noslēgts līgums par citas personas tiesībām lietot zemesgabalu ar tiesībām būvēt uz tā būves, vai arī turpināt dalītā īpašuma pastāvēšanu, paplašinot iespējas veidot gan atsevišķus zemes, gan būvju īpašumus, nosakot atbilstošu tiesisko regulējumu. Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) minēja vairākus iespējamos risinājumus, kā panākt būvju un zemes īpašnieku tiesību taisnīgu līdzsvaru. Viens no risinājumiem būtu aizliegt ieviest jaunu brīvprātīgi dalītu īpašumu, iespējams, pieļaujot atsevišķu izņēmumu esamību, piemēram, ostās. Tāpat viens no risinājumiem varētu būt dalītā īpašuma pastāvēšanas laika ierobežojumu noteikšana un attiecīgu pārejas laika noteikumu ieviešana. "Tomēr šajā risinājumā ir problēma, jo civiltiesiskās attiecības ir apspriežamas, vadoties pēc tā likuma, kas ir bijis spēkā civiltiesisko attiecību rašanās brīdī," sacīja Bērziņš. Vēl viens risinājums būtu vienkāršot procedūras, tai skaitā piešķirot papildus tiesības, dodot iespēju zemes īpašniekam reģistrēt zemesgrāmatā būves, kas atrodas uz viņa zemes, bet nav reģistrētas kā patstāvīgs objekts. Tāpat būtu iespējams paredzēt kārtību, kādā zemes īpašnieks uz atvieglotiem noteikumiem var nopirkt būvi, kas atrodas uz viņa zemes un būves īpašnieks var nopirkt zemi, uz kuras atrodas būve. "Šajā gadījumā var rasties problēmas ar cenas noteikšanu, kā arī ar līgumu slēgšanas brīvības principu - par partnera izvēli, par līguma saturu. Un ko darīt tad, ja īpašnieki nevar vienoties? Viens no risinājumiem būtu noteikt, ka brīdī, kad izbeidzas dalītais īpašums, veidojas kopīpašums," sacīja Bērziņš. Tāpat viņš minēja vēl vienu iespējamu risinājumu - nomas līguma izbeigšanās gadījumā paredzēt kārtību ēku izbūvei veikto ieguldījumu atlīdzināšanai. "Vēl viens veids, kā sekmēt nekustamā īpašuma vienotības principa atjaunošanu, ir nodokļu politika, piemēram, dalītā īpašuma gadījumā maksājot lielākus nodokļus," skaidroja Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka zemes un būves nedalāmības princips būtu jāvērtē augstāk par valstī izveidojušos kārtību tikai tad, ja, atjaunojot šo konceptu, pilnībā maksimāli tiktu līdzsvarotas zemes un būvju īpašnieku intereses. Atjaunošanas procesam ir jānotiek pakāpeniski, piemēram, atsakoties no dalītā īpašuma pieļaujamības turpmāk. Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināts advokāts Jānis Līkops diskusijā uzsvēra, ka problēma nav dalītajos īpašumos, bet gan tiesiskā regulējuma trūkumā. "Piespiedu dalītā īpašuma gadījumos būtu jāizstrādā pārejas mehānisms, kas novestu pie brīvprātīgi dalīta īpašuma. Piespiedu attiecības nevar sakārtot ar likumu, jābūt instrumentam, kas motivētu īpašniekus vienoties savā starpā," skaidroja Līkops. Viņš piekrita, ka turpmāka dalītā īpašuma veidošanās nav pieļaujama, lai neradītu liekas juridiskās problēmas nākamajām paaudzēm, taču komercīpašumiem dalītā īpašuma forma ir jāatļauj veidot, bet vecie dalītie īpašumi ir jāsaglabā. "Ir jāsakārto tiesiskais regulējums par nomas līgumiem, jo īpašnieki var kļūdīties un kaut ko aizmirst ierakstīt nomas līgumā. Tāpēc likumā ir jāparedz prasību minimums, kuram līgumā noteikti ir jābūt," sacīja Līkops, piebilstot, ka līguma slēgšanai ir nepieciešama brīvi radusies griba - piespiedu dalīta īpašuma attiecību risināšanai līguma slēgšana ne vienmēr būs piemērota. Dalītā īpašuma pastāvēšanas nepieciešamību Līkops pamatoja ar to, ka tā pastāvēšana ir ekonomiski un valstiski pamatota, kā arī radusies vēsturiski. Arī ārvalstu praksē dalīti īpašumi pastāv arī citviet. Latvijas Universitātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzēja, zvērināta advokāte Annija Švemberga skaidroja, ka gadījumā, ja tiek veidots jauns normatīvais regulējums, tajā būtu jārisina vairāki jautājumi. Jāparedz gadījumi, kuros atzīstams pastāvošs dalīts īpašums un gadījumi, kad ir pieļaujams veidot dalītu īpašumu. Tāpat jāizstrādā nomas līguma noteikumi, kuros jāatrunā zemes platība, nomas maksa, apsaimniekošanas jautājumi, tiesības būvēt patstāvīgu īpašuma objektu un reģistrēt to zemesgrāmatā, ēkas piederība un izdevumu atlīdzināšana nomas līguma izbeigšanas vai izbeigšanās gadījumam, apgrūtinājumi par labu ēkai vai zemei, nomas līguma vienpusējas izbeigšanas tiesības un sekas. Tāpat jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz "piespiedu nomas" līguma noslēgšana, kad tāds nav noslēgts vai noslēgts pirms šāda jaunā likuma spēkā stāšanās. Švemberga uzsvēra, ka jaunajā regulējumā jāparedz ēkas īpašnieka tiesības veikt remonta un pārbūves darbus, nepalielinot platību, kā arī ēkas bojāejas gadījumā būvēt jaunu ēku. Jāparedz arī zemes īpašnieka tiesības un ienākumi saņemt nomas maksu, netraucēt nomnieku lietot zemi un piekļūt ēkas īpašumam, uzticēt nomniekam zemes apsaimniekošanu. Jaunajā regulējumā ir jāparedz arī pirmpirkuma un izpirkuma tiesības, kā arī rīcība ar ēku pēc nomas līguma izbeigšanas vai izbeigšanās, sacīja Švemberga.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Diskusija: Lai nevairotu problēmas, turpmāka dalītā īpašuma veidošanās nav pieļaujama

Dalies ar šo rakstu

Komentāri