Sākta lokālplānojuma izstrāde Krievu salas teritorijai
Rīga, 13.jūl., LETA. Sākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 hektāru (ha) platībā, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.
Viņa klāstīja, ka nepieciešams detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības termināļu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām "Uzglabāšanas radītās emisijas". Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus.
"Tāpat šodien jaunizbūvēto Krievu salas termināli klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju - Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja - iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes sākšanu iepazīties ar Krievu salas projekta pirmajā kārtā paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta otrajā kārtā plānotajiem darbiem," stāstīja Ozola.
Lokālplānojumu izstrādās SIA "Metrum", kas tiesības izpildīt šo darbu ieguva atklātā konkursā. Krievu salas teritorijas lokālplānojuma projekts sastāvēs no trim savstarpēji saistītām daļām - paskaidrojuma raksta, grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
"Apzinoties projekta nozīmību un lielo sabiedrības ieinteresētību projekta izstrādē, papildus normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem tiek plānoti arī papildu informēšanas pasākumi, tostarp nepieciešamības gadījumā organizējot tikšanās un sanāksmes ar ieinteresētajām pusēm," piebilda brīvostas pārvaldes pārstāve.
Viņa atgādināja, ka Krievu salas projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no ogļu kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu - un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.
Projekta Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā daļa ir īstenota laika posmā no 2010.gada līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Projektā izbūvēta ostu infrastruktūra ar četrām dziļūdens piestātnēm ar kopējo garumu 1180 metri un pieslēguma piestātne 249 metru garumā. Piestātņu dziļums - 15,5 metri, ar iespēju padziļināt tās līdz 17 metru dziļumam. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas teritoriju 75 ha platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,5 metriem virs jūras līmeņa. Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā un nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.
Pašreiz Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā ar termināļu operatoriem ir uzsākusi projekta otrās kārtas īstenošanu, kurā tiek izstrādāti būvprojekti divu beramkravu un ģenerālkravu termināļu attīstībai pirmajā kārtā izbūvētajā teritorijā, tādējādi nodrošinot beramkravu operāciju pārcelšanu no Andrejsalas un Eksportostas teritorijām uz Krievu salu.
Plānotā termināļa jauda ir 15 līdz 20 miljonu tonnu gadā. Projekts kopējās izmaksas veido 151,8 miljonus eiro.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Valsts kontrole pērn pabeidza revīziju par Rīgas brīvostas pārvaldes īstenoto projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kurā secināts, ka netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais un projekta pieteikumā uz ES finansējuma apgūšanu noteiktais mērķis. Savukārt šāda situācija rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldes Attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs šogad martā paziņoja, ka ostas valde šogad ir pieņēmusi vairākus būtiskus lēmumus attiecībā uz Krievu salas projekta tālāku virzību, tādējādi tuvinot projektu izvirzīto mērķu sasniegšanai un novēršot finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas (EK) puses.
EK Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apmērā.
Stividoriem "Riga Coal Terminal" un "Strek" ogļu pārkraušanas operācijas no Eksportostas uz Krievu salu jāpārceļ līdz 2018.gada beigām.
