VNĪ sola nomaksāt valstij 7,2 miljonus latu

Rīga, 5.marts, LETA. Aptuveni 7,2 miljonus latu, ko veido no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas (pārdošanas) gūtie ienākumi, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ieskaitīs valsts budžetā pēc pilnu maksājumu saņemšanas no objektu pircējiem, aģentūrai LETA pastāstīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina. Kā iepriekš ziņoja "TV3" raidījums "Nekā personīga", Valsts kontrole paudusi neizpratni, kāpēc valsts uzņēmums, kas nav pildījis savas saistības pret valsti un atmaksājis vairāk nekā septiņus miljonus latu valsts budžetā, atrod gandrīz tikpat lielu summu, lai būvētos. "Jāņem vērā, ka šī maksājuma saistības pret valsti nevar dēvēt par parādu, jo tām nav iestājies izpildes termiņš. Te nemaz nevar runāt par jelkādu apmaksas termiņu, jo to nenosaka neviens normatīvais akts, un tam ir objektīvs pamatojums," norādīja Laukšteina. Kā skaidroja VNĪ pārstāve, ne vienmēr atsavināšanas process ir veiksmīgs un dažkārt, izbeidzot līgumsaistības ar pircēju, vismaz daļu pirkuma maksas nākas atmaksāt pircējam no VNĪ turējumā esošiem naudas līdzekļiem. "VNĪ neizbēgami veidojas saistības pret valsti, jo VNĪ kā patstāvīgi pelnoša komercsabiedrība nevar atļauties riskēt un uzreiz ieskaitīt valsts budžetā līdzekļus no apbūvētas valsts zemes atsavināšanas gadījumos, kad ar pircēju slēgts pakāpeniskas nomaksas pirkuma līgums. Pircējam uzreiz jāsamaksā 10% avanss no pirkuma summas, taču tālāk tam seko periodiski maksājumi. Ja kādā brīdī pircējs izmanto tiesības lauzt līgumu, tad, neskaitot normatīvajos aktos minēto ieturamo soda apmēru un avansa maksājumu, VNĪ jāatgriež iemaksātie līdzekļi atpakaļ konkrētai personai, kura var turpināt zemesgabalu nomāt. Tātad līdzekļi no apbūvētas valsts zemes atsavināšanas uz nomaksas līguma pamata tiek ieskaitīti valsts budžetā, līdzko saņemti pilnā apmērā," stāstīja Laukšteina. VNĪ ar kapitāldaļu turētāju - Finanšu ministriju (FM) - jau ir vienojusies par VNĪ paredzētajiem ieskaitījumiem valsts budžetā 2009.-2011.gadā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas gūtajiem ienākumiem, norādīja Laukšteina. "Iemaksas grafikā atspoguļoti ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas izsolēs un apbūvētās valsts zemes pārdošanas. Pašreizējās rūpīgi izanalizētās prognozes liecina, ka VNĪ sekmīgas saimnieciskās darbības rezultātā valsts budžetā spēs ieskaitīt vēl vairāk līdzekļu nekā nepieciešamos minētos septiņus miljonus latu - aptuveni desmit miljonus latu -, taču pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tik skrupulozs aprēķins var nedaudz tikt koriģēts," skaidroja VNĪ pārstāve. Kā ziņots, FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzdevis VNĪ valdes priekšsēdētājam Mārim Kaijakam sniegt paskaidrojumu par medijos izskanējušo informāciju par iespējamo jauna nekustamā īpašuma iegādi un būvniecību VNĪ vajadzībām. Reaģējot uz sabiedrībā izskanējušām ziņām, Bičevskis lūdzis VNĪ sniegt konkrētu informāciju, kad, kādā veidā un ar kādiem lēmumiem ēkas celtniecība vai iegāde tikusi plānota, kā arī - kādi lēmumi līdz šim jau pieņemti, aģentūru LETA informēja FM Preses nodaļā. Bičevskis uzdevis Kaijakam paskaidrot, vai un kādā veidā bija plānots piemērot publiskā iepirkuma procedūras. Līdz precīzu lietas apstākļu noskaidrošanai Bičevskis devis rīkojumu VNĪ nepieņemt nevienu jaunu lēmumu un neveikt jebkādas darbības šajā jautājumā. LETA jau ziņoja, ka VNĪ plāno pārcelties uz jaunu biroju ēku, kas atrastos ārpus Vecrīgas, iepriekš žurnālistus informēja Kaijaks. Pašreizējā ēka Vecrīgā, Vaļņu ielā 28, vairs neapmierinot VNĪ vajadzības. Kaijaks iepriekš informēja, ka VNĪ izvērtējot četrus iespējamos objektus, kur varētu atrasties jaunā biroja ēka. Viņš piebilda, ka tiekot izplatīta nepamatota informācija, ka "mēs jau esot izvēlējušies nesamērīgi dārgu īpašumu Akmeņu ielā". Ar jaunās biroju ēkas projektu nodarbosies VNĪ meitasuzņēmums "VNĪ investīcijas", kas darbojas nekustamā īpašuma sfērā, realizējot mērķprojektus. "Mēs pieņēmām lēmumu šī uzņēmuma pamatkapitālu - 90 000 latu palielināt par sešiem miljoniem latu. Šie seši miljoni latu būtu nepieciešami jaunās biroja ēkas izveidošanai," skaidroja Kaijaks. Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Laukšteina, uz jauno biroju ēku varētu pārcelties aptuveni 180 VNĪ darbinieki no trim dažādām vietām Rīgā. Patlaban Vaļņu ielā 28 strādā 139 cilvēki, Brīvības ielas 188.namā - 20 cilvēki, bet Stabu ielas 18.namā - 19 cilvēki. VNĪ pērn strādājuši ar aptuveni 5,1 miljona latu peļņu, liecinot operatīvie darbības rezultāti.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

CSP: Būvniecības produkcijas apjoms 3. ceturksnī samazinājās par 6,9 %

2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms [1] pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvniecības apjoms samazinājās ēku būvniecībā – par 19,3 %, specializētajos būvdarbos – par 2,7 % un inženierbūvniecībā – par 0,4 %.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

VNĪ sola nomaksāt valstij 7,2 miljonus latu

Dalies ar šo rakstu

Komentāri