abc.lv skaitļos

Lietotāji online47
Aktīvie uzņēmumi20279
Nozares raksti1012
Ekspertu atbildes2565
Nākamajos gados "Skonto Plan Ltd." galvenais tirgus būs ārzemēs : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Nākamajos gados "Skonto Plan Ltd." galvenais tirgus būs ārzemēs

Nākamajos gados "Skonto Plan Ltd." galvenais tirgus būs ārzemēs
Rīga, 1.sept., NOZARE.LV. Nākamo 3-5 gadu laikā "Skonto Plan Ltd." galvenais tirgus būs ārzemēs, tāpēc aktīvi tiek meklēti pasūtījumi, piedaloties aptuveni 80 dažādos konkursos ārzemēs, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Skonto Plan Ltd." valdes loceklis Guntis Rāvis. Pašlaik uzņēmuma galvenie tirgi ir Lielbritānijā, Īrijā un Norvēģijā. "Protams, ka strādājam arī Latvijas tirgū, plānots, ka šogad 50% no apjomiem būs Latvijā un pārējie 50% - ārzemēs. Tie 50% Latvijā tiks sasniegti, tikai pateicoties tam, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai būs jābūvē fasāde. Ja nebūtu bibliotēkas, tad darbu apjoms Latvijā būtu pavisam niecīgs. Patlaban Latvijā netiek būvēta neviena cita tāda ēka, kurai būtu nepieciešamas "Skonto Plan Ltd." ražotās stiklotās alumīnija fasādes," sacīja Rāvis. Viņš skaidroja, ka "Skonto Plan Ltd." ražošanas jaudas ir ievērojami lielākas nekā tagadējais pieprasījums Latvijas tirgū. Rūpnīcā var izgatavot stiklotās fasāžu konstrukcijas par 20 miljoniem latu gadā, bet Latvijā nav kur realizēt šādu apjomu, jo aktivitātes būvniecībā ir apsīkušas. "Atrast pasūtītājus ārzemēs ir ļoti grūti. Tie mūsu konkurenti, kas šo procesu sāka pirms vairākiem gadiem, pašlaik ir ieguvēji. "Skonto Plan Ltd." ārvalstu tirgus sāka apgūt pērn, tagad jau mums ir dažādas iestrādnes. Lai nostiprinātos ārvalstu tirgū, vismaz gads ir jāvelta dažādiem sagatavošanās darbiem, tikai pēc tam parādās kaut kāda atdeve. 2009.gadā rūpīgi strādājām, lai ieietu ārvalstu tirgos, reklamējām sevi, rādījām, kāda ir produkcija, ko varam paveikt. Īpaši rūpīgu izpēti veic Skandināvijas partneri - viņi pārbauda uzņēmuma caurskatāmību, pārbauda, vai tiek maksāti visi nodokļi, vai darbinieki ir sociāli nodrošināti, un tikai tad sāk sadarbību," skaidroja Rāvis. 2010.gadā jau parādījušies pirmie pozitīvie rezultāti, un Rāvis plāno, ka 2011.gads varētu būt vēl labāks. Patlaban daudzi objekti ārzemēs jau ir pabeigti, ir tādi, pie kuriem patlaban tiek strādāts, tagad "Skonto Plan Ltd." piedalās aptuveni 80 dažādos konkursos ārzemēs, kuri vēl nav noslēgušies. "Uzņēmums jau ir veicis visdažādākos darbus ārvalstīs - tie ir gan pašvaldību, gan valsts pasūtījumi, gan sabiedriskās, gan biroju, gan dzīvojamās ēkas ar milzīgām fasādēm. Ārzemēs tomēr atļaujas būvēt daudz greznāk un par lielākām naudām arī šajos laikos, tur būvniecība nav apstājusies. Patlaban ļoti strauji attīstās būvniecība Ziemeļvalstīs, un tur pietrūkst vietējo jaudu," sacīja Rāvis. Viņš piebilda, ka vienīgais, ar ko Latvijas ražotājs var konkurēt ārzemēs, ir darbaspēka izmaksas. Materiāli, ar kuriem strādā fasāžu ražotāji, visiem izmaksā vienādi, arī produkcijas kvalitāte ir līdzīga. "Darbaspēks Latvijā tomēr izmaksā mazāk nekā Rietumeiropā, lai gan strādājam ļoti specifiskā nozarē, kur nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Šī iemesla dēļ pat pērn algas "Skonto Plan Ltd." vienu reizi tika samazinātas tikai par 10%, bet šogad esam jau atgriezušies pie iepriekšējā algu līmeņa. Samazināt algas nav iemesla, jo "Skonto Plan Ltd." apgrozījums nav krities. Samazināt algas nevar arī tāpēc, ka uzņēmumā strādā speciālisti, kuri ir ļoti pieprasīti arī citās valstīs, tāpēc viņiem jāmaksā konkurētspējīgs atalgojums. Protams, tas ir mazāks par to atalgojumu, ko šāds speciālists saņem Vācijā vai Anglijā, tomēr tas ir pietiekami pieklājīgs, lai motivētu speciālistus nebraukt prom no Latvijas. Šī algu starpība ļauj "Skonto Plan Ltd." piedāvāt par 10%-15% zemāku cenu, nekā to var piedāvāt vietējie Rietumeiropas ražotāji," skaidroja Rāvis. SIA "Skonto Plan Ltd." darbojas četrās ražošanas jomās. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1992.gadā ar stikloto alumīnija konstrukciju ražošanu, paplašinot darbības jomu ar PVC logu un durvju konstrukciju rūpnīcas atklāšanu 1994.gadā. Veiksmīgā darbība ļāva uzsākt stikla pakešu ražošanu 1995.gadā un metāla būvkonstrukciju ražošanu 1998.gadā. Paralēli produkcijas ražošanai kompānija nodarbojās arī ar tās montāžu un uzstādīšanu. SIA "Skonto Plan Ltd." apgrozījums 2009.gadā bija 5,17 miljoni latu, bet 2008.gadā uzņēmums apgrozīja 5,26 miljonus latu. "Skonto Plan Ltd." 2009.gadā nopelnīja 476 295 latus, bet 2008.gadā uzņēmuma peļņa bija 892 575 lati. "Skonto Plan Ltd." īpašnieki ir Guntis Rāvis (79,59%), Irina Simoņenkova (7,88%), Iļja Solomatins (7,88%), "Skonto Būve" (3%) un Rīgas pilsētas SIA "Skonto FC" (1,65%). Visu interviju ar Gunti Rāvi var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Logi un drošība

Logi un drošība

Ar REHAU jums ir pieejamas visas iespējas – īpašs dizains, ilgtspējīgi produkti vai viedie risinājumi.

Aktuālie piedāvājumi

Ugunsizturīgo kabeļu E30-E90 montāža uz koka

Ugunsizturīgo kabeļu E30-E90 montāža uz koka

KOPOS no 2021. gada marta papildina savu sortimentu ar skrūvēm, kas paredzētas montāžai kokā, – tās papildina pašlaik pieejamo dažādu materiālu fiksācijas skrūvju klāstu ugunsizturīgo kabeļlīniju uzstādīšanai. 

Aktualitātes

Noslēgumam tuvojas ALTUM grantu projekts energoaudita veikšanai

Noslēgumam tuvojas ALTUM grantu projekts energoaudita veikšanai

Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina uzņēmumus, kuri plāno energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, pieteikties grantam energoaudita veikšanai. Līdz šim programmā no nedaudz vairāk kā viena miljona eiro, ko piešķīrusi Eiropas Investīciju banka, ir pilnībā apgūti 70 % jeb 750 tūkstoši eiro, bet vēl 20 % jeb 200 tūkstoši eiro ir izskatīšanā.

Pielaiko telpu, māju, dārzu