abc.lv skaitļos

Lietotāji online103
Aktīvie uzņēmumi25217
Nozares raksti1284
Ekspertu atbildes3041
Iespējams, pārtrauks Būvniecības izstrādājumu inovācijas un testēšanas centra darbību : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Iespējams, pārtrauks Būvniecības izstrādājumu inovācijas un testēšanas centra darbību

02.11.2007 00:00
Iespējams, pārtrauks Būvniecības izstrādājumu inovācijas un testēšanas centra darbību
Jelgava, 2.nov., LETA. Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās Centrālās un finanšu līgumu aģentūras (CFLA) birokrātijas dēļ apdraudēta Būvniecības izstrādājumu inovācijas un testēšanas centra (BITC) darbība Jelgavā, jo CFLA apturējusi finanšu atmaksu no Eiropas Savienības PHARE līdzekļiem. Biedrības "Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs" valdes loceklis Kaspars Skalbergs aģentūru LETA informēja, ka patlaban testēšanas centrā ir investēti 2,84 miljoni eiro (1 995 963 lati). Lai gan ir noslēgts līgums ar Finanšu ministriju par to, ka no šīs summas divi miljoni eiro (1 405 608 lati) tiks investēti no PHARE programmas līdzekļiem, diemžēl CFLA to nav izdarījusi. Latvijas uzņēmumi ir atraduši iespēju segt būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un nav valstij prasījuši papildu izmaksu segšanu. Patlaban uzņēmumi finansē arī CFLA birokrātiskās pieejas dēļ par celtniecību un laboratoriju piegāžu neapmaksāto PHARE programmas līdzekļu daļu. Kopā papildus ir investēti vairāk nekā 560 000 eiro (393 570 lati), uzcelta piecstāvu ēka, un centrs varētu sākt pilnvērtīgu darbību, taču, neskatoties uz visu iepriekš minēto, CFLA 2006.gada 22.decembrī apturēja maksājumu veikšanu ne tikai par ēkas būvniecību, bet arī par veiktajām laboratoriju iekārtu piegādēm. Skalbergs norāda, ka šādu rīcību grūti saprast, jo, neskatoties uz apjomīgām investīcijām centra attīstībā, tā darbība ar lielu varbūtību var tikt pārtraukta, tādā veidā "sodot" Latvijas ražotājus, kas noticēja valdības aicinājumam iesaistīties šāda veida projektā un investēt Latvijai nozīmīgā jomā, nevis savas ražošanas attīstībā. "Tā ir klaja divkosība - no vienas puses, tiek runāts par zināšanu ekonomikas attīstību, investīcijām produktivitātes veicināšanā, atbalstu reģionu attīstībai, eksportam un inovācijām, bet, no otras puses, tādas valsts iestādes kā CFLA nereti dara visu, lai projektus būtu grūti realizēt. Jūtam, ka tiek likti mākslīgi birokrātiski šķēršļi, kas bremzē projekta īstenošanu," sacīts biedrības izplatītajā paziņojumā presei. Lai pārliecinātos par PHARE programmas un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pamatotību, šī gada februārī CFLA piesaistīja neatkarīgus ekspertus - SIA "AC Konsultācijas", kas veica būvdarbu apjomu apzināšanu uz 2006.gada 30.novembri. CFLA ar SIA "AC Konsultācijas" ekspertu atzinumu un secinājumiem biedrību "Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs", kas ir šī projekta īstenotājs, iepazīstināja tikai šī gada vasarā, lūdzot sniegt pretargumentus ekspertu slēdzienam, ka uz 2006.gada 30.novembri būvapjomi veikti par 44,3%, lai gan rēķini un būvniecības tāmes CFLA tika iesniegtas par 93,7% no veiktajiem būvapjomiem. Biedrība, pieaicinot neatkarīgu ekspertu, norādīja, ka CFLA pieaicināto ekspertu pārbaude nav korekta, ņemot vērā to, ka būvniecības apjomus uz 2006.gada 30.novembri nav iespējams objektīvi noteikt 2007.gada februārī, jo nav tāda normatīva, kas regulētu, kādā veidā un pēc kādas metodoloģijas var izdarīt secinājumus par iepriekš veiktiem būvdarbiem no finanšu aspekta ar tehniskās apsekošanas metodi. Taču CFLA vienīgais arguments, kas līdz šim izskanējis, ir, ka SIA "AC Konsultācijas" veica ekspertīzi, sagatavojot vairākus sējumus ar slēdzienu, bet biedrība iesniegusi tikai vienu lapu ar argumentētu viedokli. Lai gan Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments, atbildot uz biedrības informācijas pieprasījumu, norādīja, ka šādu objektīvu ekspertu slēdzienu CFLA nevarēja veikt, CFLA joprojām uzstāj, ka viņu pieeja projektu uzraudzībā ir neapgāžama, teikts biedrības paziņojumā. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsver, ka joprojām uzskata, ka šis projekts pēc savas būtības ir ar augstu pievienoto vērtību, jo veido ciešu zinātnes un uzņēmējdarbības sasaisti. "Latvijai ir nepieciešams domāt par uzņēmējdarbības attīstību, un šī ir viena no iespējām veicināt šo procesu. Pilsēta darīs visu iespējamo, lai šis projekts turpinātu realizēties dzīvē. Esam gatavi strādāt gan ar Finanšu ministriju, gan ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, lai novērstu domstarpības, kas šajā jautājumā radušās," sacīja Jelgavas mērs. Biedrības "Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs" valdes loceklis Andris Trifanovs norāda, ka centrs ir saņēmis un uzstādījis virkni jaudīgu un precīzu testēšanas iekārtu, kas ir arī konstatēts vairākkārtējos auditos, tomēr samaksa par iekārtām ir ļoti aizkavējusies. Turklāt zaudē arī iekārtu piegādātājs, kurš paļaujoties, ka projektu par nozīmīgu ir atzinusi valdība, ir piegādājis unikālas iekārtas, neprasot īpašas garantijas un nosacījumus iekārtu apmaksai. Projekta partneris Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta direktors Gundars Mežinskis savukārt pauž bažas par to, ka RTU ir izveidojusi pētniecības laboratoriju un ņemot vērā, ka iekārtas ir šī projekta sastāvdaļa, augstskolu ļoti uztrauc projekta liktenis, jo gadījumā, ja arī CFLA, tāpat kā pārējie projekta partneri, nemēģinās no savas puses problēmu risināt, ir iespējams, ka Eiropas Savienība atprasīs visus līdzekļus, un tādā gadījumā tiks zaudēta ne tikai laboratorija, bet arī ieguldījumi. Patlaban zināms, ka gadījumā, ja CFLA neizsniegs lēmumu par naudas atmaksu par iegādātajām laboratoriju iekārtām vairāk nekā 300 000 eiro (210 841 latu) apmērā, BITC darbība tiks apturēta, bet dažu Latvijā biežāk izmantoto būvizstrādājumu testēšana kļūs neiespējama. Pat pie pilnīgas naudas samaksas, kas kopumā ir aptuveni 600 000 eiro (421 682 lati), centrs darbības sākumā cietīs zaudējumus, jo ir būtiski novirzīti tālāko procedūru, piemēram, laboratorijas akreditācijas, izpildes termiņi. Turklāt, ja CFLA nesāks pret saviem līguma partneriem izturēties kā pret partneriem, bet turpinās veikt darbības, kas pasliktina jau tā sarežģīto situāciju, ļoti iespējams, ka centrs var kļūt maksātnespējīgs, uzver centra projekta īstenotāji. Viens no būtiskiem aspektiem, kas ietekmēja centra ēkas celtniecību, ir sākotnēji noteiktais būvniecības budžets. Līgumā fiksētie 700 eiro (490 lati) par kvadrātmetru nespēj nosegt reālās izmaksas, kas ir vismaz par 40 % lielākas. Līgumā fiksētās būvniecības izmaksas tika rēķinātas 2004.gada cenās, jo projekti atbildīgajās valsts institūcijās uz izvērtēšanu tika iesniegti 2005.gada vasarā. Tajā brīdī bija grūti prognozēt, ka būvniecības izmaksas tik strauji pieaugs, un brīdī, kad sākās reālā centra būvniecība, sadārdzinājums un problēmas ar projekta īstenošanu bija acīmredzams. Taču tobrīd CFLA neveica nekādas darbības, lai mēģinātu izprast radušos tirgus situāciju un izietu uz diskusijām ar PHARE programmas projektu īstenotājiem, lai interesētos, vai radusies situācija var kaut kādā mērā ietekmēt laicīgu projektu īstenošanu. Projekta partneri meklēja risinājumus pašu spēkiem, piesaistot papildu finanšu resursus sadārdzinājuma segšanai. Tas nozīmē, ka, saņemot tikai 80% atmaksu no kopējiem ēkas būvniecības izdevumiem, mainīsies projekta partneru sākotnēji noteiktā nomas maksa. Tā dēļ būtiski pieaugs testēšanas izmaksas, un šo cenu paaugstinājumu nāksies segt būvju pasūtītājiem. Trifanovs piebilst, ka līdz ar to ieguvumi, par kuriem augstas valsts amatpersonas runāja centra atklāšanas dienā, var izpalikt. Bija plānots, ka centrs sniegs milzīgu ieguldījumu zināšanu attīstībā, veicinās būvniecības izstrādājumu eksportu un sniegs līdz šim nepieejamus testēšanas pakalpojumus vietējiem būvizstrādājumu ražošanas un būvniecības uzņēmumiem, kā arī būvju pasūtītājiem. Par to, ka BITC projekta realizācijā radušās problēmas ar termiņu ievērošanu strauji pieaugušo būvizmaksu un Eiropas fondu līdzekļu aizkavēšanās dēļ, bija zināms jau pagājušā gada vasarā, kad CFLA no "Zinātnes, inovāciju un testēšanas centra" saņēma lūgumu pagarināt projekta realizācijas termiņu. CFLA šādam lūgumam atteica un argumentēja atteikumu ar līguma sākotnējiem termiņiem, kurus nekādā veidā nedrīkstot grozīt. "Tādēļ rodas pamatots jautājums, kāpēc valsts spēj risināt termiņu un budžeta jautājumus citos, piemēram, ūdenssaimniecības, projektos, kur projektu realizācijā ir nepieciešamas izmaiņas. Bet tādi projekti, kas veicinātu valsts konkurētspēju un paaugstinātu eksporta rādītājus, tiek nogremdēti augstu ierēdņu labās gribas vai izpratnes trūkuma dēļ," jautā Trifanovs.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.