papildināta - Būvspeciālisti aicina neiznīcināt esošo sertifikācijas sistēmu

(Pievienotas pēdējās četras rindkopas.) Rīga, 9.marts, NOZARE.LV. Būvspeciālisti aicina valdību un Saeimu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un ar jauno Būvniecības likumu neiznīcināt esošo būvspeciālistu sertifikācijas sistēmu, bet pielikt pūles, lai attīstītu un pilnveidotu iepriekš radīto. Inženierzinātņu doktors, profesors, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētājs Arturs Lešinskis biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nododamajā jaunajā Būvniecības likuma teksta redakcijā tiks formulētas prasības būvspeciālistiem - projektētājiem, būvinženieriem, būvdarbu vadītājiem -, kuri tiks reģistrēti būvspeciālistu reģistrā. Prasības saturēšot informāciju par būvspeciālista iegūto vidējo speciālo vai augstāko izglītību un iegūto darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā. Nav skaidrs, kādēļ līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā paredzēts anulēt 2011.gadā noslēgtos Valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanas līgumus, ar kuriem būvniecības nozares profesionālajām biedrībām tika deleģēti pienākumi un tiesības organizēt būvspeciālistu kvalifikācijas celšanu, piešķirt, pagarināt, apturēt vai anulēt būvspeciālistu sertifikātus, sacīja Lešinskis. "Rodas iespaids, ka esošā Būvniecības likuma darbības laikā iedibinātā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma traucē būvniecības procesā iesaistītām personām, kuras nevēlas vai nespēj atbilstoši pierādīt savu izglītību, iegūto darba pieredzi, aktuālās zināšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju. Esošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma nevis kavē, bet veicina mūsu speciālistu konkurētspēju ārvalstu darba tirgos, jo mūsu profesionālajām biedrībām ir dati par mūsu sertifikātu atzīšanu ārvalstīs. Esošā sistēma nav traucēklis arī ārvalstīs sertificētu speciālistu profesionālo zināšanu apliecinošu dokumentu atzīšanai un pielīdzināšanai mūsu valstī," uzsver Lešinskis. Viņš uzskata, ka būvniecības tālākās attīstības pamatprincipi nevar tikt realizēti, pavājinot būvspeciālistu izglītības, zināšanu, pieredzes un kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu, bet gan uzlabojot un pilnveidojot šo sistēmu. "Neļausim būvniecības tirgū dominēt šaurām komerciālām interesēm, kur nelielas būvfirmas bez atbilstoši izglītotiem un pieredzējušiem, sertificētiem darbiniekiem meklē nelegālus ceļus, kā apiet speciālistu sertificēšanas sistēmu, un savas nezināšanas vai likumu apiešanas tendences dēļ piedāvā veikt būvdarbus par neadekvāti zemām cenām, kropļo būvniecības tirgu, rada aizvien jaunas un jaunas nekvalitatīvas, energoneefektīvas ēkas," skaidro Lešinskis. Biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka no 22 būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām sertifikācijas likvidēšanu atbalsta tikai divas nevalstiskās organizācijas. "Šī situācija Ekonomikas ministrijai rada manevra iespējas. Tā vietā, lai meklētu kompromisa iespējas un uzlabojumus esošajā sertifikācijas sistēmā, jau mēnešiem ilgi notiek bezauglīga diskusija ar vieniem un tiem pašiem argumentiem," sacīja Birkavs. Viņaprāt, valdībai un Saeimai ir jāatbalsta Būvinženieru reģistrs un tas jāapvieno ar profesionālās kompetences atbilstības novērtēšanas kārtību. Tāpat ir skaidri jāpasaka, ka profesionālās kompetences atbilstības novērtēšanas kārtība ir līdzšinējā, bet uzlabota sertifikācija un jādefinē priekšnosacījumi, kas jāievēro sertifikācijas institūcijām. Jāturpina deleģēt atbilstības novērtēšanu - sertifikāciju nevalstiskām organizācijām, kuras atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, ierosina Birkavs. "Būvnieki vēlas saprāta diktētu kārtību gan būvniecības nozarē, gan visā valstī," piebilda Birkavs. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka būvniecības nozares pārstāvjiem ir tikai viena rūpe - pēc iespējas īsākā laikā kvalitatīvi valstī sakārtot galvenos būvniecības likumdošanas aktus, lai beidzot likvidētu haosu, kas valda publiskajos iepirkumos un būvniecības politikas realizēšanā valstī. "Pašreizējā valsts būvniecības politika ved uz profesionālās būvniecības likvidāciju," uzskata Straume. Saistībā ar jaunā Būvniecības likuma projektu Latvijas Būvinženieru savienība likumā vēlas redzēt definētu un nofiksētu "Drošības principu" - pasākumu kopumu, kas nodrošinātu pilsoņu drošību ar būvju stabilitāti un drošumu to celtniecības un ekspluatācijas laikā. "Vēlamies jaunajā likumā redzēt visai būvnormatīvu sistēmai saistošus vienotus funkciju un nosaukumu definējumus. Mēs nepiekrītam likvidēt iespēju būvspeciālistam ar vidējo koledžas izglītību jebkad kļūt par atbildīgo būvobjekta vadītāju vai uzraugu," skaidroja Straume. Būvinženieru savienība saprot perspektīvās Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) plānoto efektivitāti, bet apzinās, ka līdz tās ieviešanai paies vairāki gadi un šai periodā nedrīkst būt profesionālās fizisko un juridisko personu kompetences fiksācijas vakuums, pēc profesionāliem kritērijiem ir jāsakārto Būvkomersantu reģistrs un Publisko iepirkumu likums. "Neredzam nekādu, tai skaitā balstītu uz Eiropas Savienības direktīvām, pamatojumu par to, ka valstī būtu jāpārtrauc būvspeciālistu kompetences - izglītības, būvprakses un valsts likumdošanas aktu zināšanu - profesionālās pārbaudes. Mums nav pieņemams piedāvājums, ka Būvniecības likuma pamatnostādnes tiktu realizētas, vadoties uz Vispārīgajiem būvnoteikumiem un vēl septiņiem citiem speciālajiem būvnoteikumiem, tas ir, tiktu radītas iespējas eklibristiskai "likumīgai" variēšanai gan objektus projektējot, gan būvējot, gan ekspluatējot," uzsver Straume. Viņš pauda Būvinženieru savienības uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts, ņemot vērā Būvindustrijas koordinācijas centra iniciatīvas grupas sagatavoto alternatīvo variantu, prasa precizēšanu darba grupā pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisijas. "Ir nozares, kur augstskolas beidzējs, nokārtojis eksāmenus par teorētiskā kursa beigšanu, neiegūst tiesības patstāvīgi strādāt. Vispirms jāiegūst zināma prakse un jānokārto sertifikāts. Lidmašīnu pilots un kuģa virsnieks katru gadu kārto zināmu skaitu eksāmenu visā darba mūža garumā. Ārsti daudzus gadus stažējas ordinatūrā, līdz iegūst patstāvīgu ārsta sertifikātu. Tādēļ pilnīgi loģiska ir arī ūdenssaimniecību speciālistu sertificēšana, jo arī tā ir nozare, kas saistīta ar iedzīvotāju drošību," piebilda Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Edgars Tauriņš. Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs Jānis Klismets biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka jaunā Būvniecības likuma pieņemšanas process ir nonācis strupceļā, jo vairākuma nevalstisko organizāciju viedoklis un ar balsu vairākumu pieņemtie priekšlikumi tiek ignorēti. "Konfrontācija starp "investoriem", kuru interese ir strādāt bez jebkādiem ierobežojumiem Latvijas būvindustrijā un ievest valstī speciālistus, kuru kompetenci apliecina vien apgalvojums, ka viņš uzskata, ka viņš ir kompetents, ir valsts pārvaldes nekaunības apliecinājums. Cerams, ka parlamenta deputāti ņems vērā nevalstisko organizāciju vairākuma viedokli," piebilda Klismets. Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Kārlis Briņķis biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ka, pieņemot jauno Būvniecības likumu, tiks sagrauta būvniecības sertifikācijas sistēma reglamentētā sfērā, līdz ar to varētu notikt būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas līmeņa ievērojama pazemināšanās. Līdz ar to pazemināsies arī būvniecības kvalitāte. "Būtu saprotama ideja, ja atbilstoši sauklim "Kvalitatīva būvniecība 2020" tiktu paaugstināti kritēriji būvspeciālistu profesionālai kvalifikācijai un nodrošināti augstas kvalifikācijas kontroles kritēriji. Jāatzīst arī tas, ka reglamentētā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma Latvijā veicina būvspeciālistu konkurētspēju ārvalstīs, nevis to ierobežo. Nav pamata uzskatīt, ka šāda sertificēšanas sistēma, kura izveidota balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, rada papildus šķēršļus būvniecības procedūru samazināšanai Latvijā. Tie ir maldīgi uzskati," piebilda Briņķis.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Klimata un enerģētikas ministrija jau uzsākusi īstenot Valsts kontroles ziņojumā sniegtos ieteikumus

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) lielu daļu no Valsts kontroles (VK) ieteikumiem ir sākusi īstenot jau pirms ziņojuma sagatavošanas.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

papildināta - Būvspeciālisti aicina neiznīcināt esošo sertifikācijas sistēmu

Dalies ar šo rakstu

Komentāri