Ugunsdzēsēji satraukti par atsevišķu Pierīgas ciematu neatbilstību ugunsdrošībai

Rīga, 11.jūl., LETA. Rīgas rajona Babītes pagasta Piņķos un Beberos pie ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām piebraucamo ceļu platumi un laukumi ar segumu neatbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ierīkotas aizsargbarjeras. Līdzīga problēma ir arī Mārupē. Savukārt Ogres rajona Rītupes, Pārslas un Ādamlauku ciematos nav ne ugunsdzēsības hidrantu, ne mākslīgās ūdenskrātuves, ne arī piebraucamas dabīgās ūdenskrātuves. Šādus secinājumus izdarījuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes darbinieki, apkopojot no teritoriālajām struktūrvienībām saņemto informāciju un pārbaudot ārējo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu paredzēšanu pašvaldību izstrādātajos detaļplānojumos un to ierīkošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā aģentūru LETA informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere, pārbaudē arī secināts, ka ārējo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu ierīkošana gan esošajos ciematos, gan tajos, kuri vēl tiek būvēti, lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību attieksmes pret ugunsdrošību. Pēc iesūtītajiem dokumentiem izlases kārtībā tika veiktas kontrolpārbaudes Jūrmalā, kā arī Rīgas un Ogres rajonos. Situācija dažādos Latvijas pagastos un rajonos ir ļoti atšķirīga. Kā pozitīvs piemērs tiek minēts tas, ka, piemēram, pēdējo gadu laikā Rēzeknes rajona Strūžānu ciemā pēc detaļplānojuma izstrādāšanas ir uzstādīti 17 ugunsdzēsības hidranti. Jūrmalā ir uzstādīti 69 jauni ugunsdzēsības hidranti, Cēsu rajonā - 38 hidranti, kā arī aprīkotas sešas ūdens ņemšanas vietas. Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ūdensvada tīklu īpašnieks pārbauda ugunsdzēsības hidrantus ne retāk kā reizi gadā un par to noformē pārbaudes aktu. Mākslīgajās ugunsdzēsības ūdenskrātuvēs nodrošina tehniskajā projektā paredzēto ūdens rezervi. Ja objekts, izņemot viendzīvokļa māju, nav nodrošināts ar ugunsdzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tuvumā atrodas dabiskā ūdenskrātuve, pie tās izbūvē piebrauktuvi un ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības automobiļiem. Par šo Ugunsdrošības noteikumu ievērošanu ir jārūpējas pašvaldībām vai objektu īpašniekiem. Vetere atzīst, ka sabiedrībā gan valda uzskats, ka par ugunsgrēku dzēšanu jārūpējas tikai un vienīgi ugunsdzēsējiem. Taču neviens nav pasargāts no ugunsnelaimēm. Ugunsgrēka dzēšanai ūdens ugunsdzēsēju mašīnā pietiek vidēji piecām minūtēm. Tādēļ iedzīvotājiem nereti rodas maldīgs priekšstats, ka ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradušies bez ūdens. Pēc tam ūdens tiek ņemts no hidrantiem vai ugunsdzēsības ūdenskrātuvēm. Ja tādu tuvumā nav, tad tiek ņemts no attālākām vietām un pievests ar mašīnām. Vetere stāstīja, ir bijuši gadījumi, kad šī tuvākā vieta izrādījusies viena līdz divu kilometru attālumā. Kamēr automobilis aizbrauc, uzpilda ūdeni, atgriežas, degošā ēka uzliesmo ar jaunu sparu. Tādēļ ne mazāk svarīgi par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, lai neizceltos ugunsgrēks, ir arī ievērot to noteikumu daļu, kas saistīta ar ugunsdzēsības ūdensapgādi. Iedzīvotāji, kuri iegādājas mājas jaunuzceltos ciematos, pašvaldībās var arī paši painteresēties, kur atrodas tuvākais ugunsdzēsības hidrants vai ūdens ņemšanas vieta, vai šī māja arī no šāda viedokļa ir droša, iesaka VUGD.

Nedēļas tēma

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.

Aktualitātes

Veicinās Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšanu

Latvijas elektroenerģijas tīkla jaudas palielināšanai tiks īstenoti vairāki projekti, investējot 40 miljonus eiro no Modernizācijas fonda. Investīcijas paredzētas papildu jaudas nodrošināšanai esošajām elektroenerģijas apakšstacijām, jaunu apakšstaciju izbūvei, kā arī elektroenerģijas tīkla stiprināšanai, izbūvējot jaunu augstsprieguma līniju.

Izstāsti Latvijai

Ossov – matrači veselīgam miegam: Pielaiko telpu, māju, dārzu

OSSOV – viens no atpazīstamākajiem un uzticamākajiem matraču ražotājiem Latvijā ar 20 gadu pieredzi. OSSOV specializējas matraču un virsmatraču izgatavošanā, lai nodrošinātu veselīgu, drošu un pilnvērtīgu nakts mieru ikvienam.

Ugunsdzēsēji satraukti par atsevišķu Pierīgas ciematu neatbilstību ugunsdrošībai

Dalies ar šo rakstu