Asociācija: Latvijas pilīm nepieciešama vienota attīstības koncepcija

Rīga, 23.apr., NOZARE.LV. Latvijas piļu un muižu lielākā problēma ir tā, ka valstī nav vienotas koncepcijas, kā atjaunot un apsaimniekot šīs kultūrvēsturiskās ēkas, bet piļu un muižu īpašniekiem ir ļoti dažāda izpratne par to, ko iesākt ar savu īpašumu, biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja Latvijas Piļu un muižu asociācijas jaunievēlētā prezidente Iveta Sprūdža un viceprezidents Juris Zviedrāns. "Katras ēkas īpašnieks dara pa savam, kā viņam ienāk prātā. Mūsu asociācija cenšas runāt ar cilvēkiem, cenšamies palīdzēt ar padomu, piedāvāt risinājumus, ko darīt, kā darīt, kā palētināt piļu atjaunošanas procesus. Jebkuru restaurācijas procesu var palētināt vismaz par 30%, jo parasti sākotnējās tāmes ir ļoti uzpūstas," saka Zviedrāns. Pilīm un muižām ir iespējams piesaistīt gan valsts līdzekļus, gan Eiropas Savienības struktūrfondus, un tas arī tiek darīts, skaidroja Zviedrāns. "Lielākas problēmas radīja teritoriālā reforma. Visi baidījās sākt kaut ko darīt, jo līdz pēdējam brīdim nebija zināmas galīgās novadu robežas," piebilda Zviedrāns. "Ir daudz tādu lietu, ko varētu nedarīt. Tā rīkojas Skandināvijā, bet pie mums piļu īpašnieki cenšas darīt visu, gan ko vajag, gan ko nevajag darīt. Lielākā problēma ir tā, ka cilvēkiem nav izpratnes, kas ir jādara. Pērn asociācijai bija ļoti laba sadarbība ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), kad 15 objektiem tika izstrādāts tāds dokuments, kurā bija aprakstīti nepieciešamākie veicamie darbi un darbu secība - ar ko sākt un ar ko beigt," sacīja Zviedrāns. Viņš arī atzina, ka visi agrākie projekti, piemēram, par Valsts kultūras pieminekļu fonda izveidi, ir pilnīgi apstājušies, finansējums VKPAI šogad ir samazināts apmēram par 50%, Kultūrkapitāla fondam - par 80%. "Līdz ar to naudas šogad ir daudz mazāk. Valsts naudu dod, taču piešķir to ļoti uzmanīgi. Šī nauda nav liela, taču laukos arī 3000-9000 latu ir pietiekami būtisks atbalsts," sacīja Zviedrāns. Sprūdža uzsver, ka piļu un muižu atjaunošanā nevar cerēt arī uz privātajiem investoriem. Arī privātās investīcijas ir apstājušās, jo arī privātajiem piļu un muižu īpašniekiem krīze ir radījusi nopietnas problēmas. Patlaban ar piļu un muižu atjaunošanu ir diezgan kritiska situācija," sacīja Sprūdža. "Neatkarīgi no tā, kas ir objekta īpašnieks - valsts, pašvaldība vai privātpersona, visos šajos objektos ir nepieciešamas "lokomotīves" jeb vilcējspēks, darītāji. Ir vietas, kur privātie īpašnieki ir "iegāzuši" objektus. Cilvēks paņēma kredītu, sāka objektu atjaunot, bet līdzekļi beidzās, un objekts ir palicis nepabeigtā stadijā. Tas ir sliktākais, kas var būt - atstāt objektu pusgatavu. Tur, kur ir izmantotas aizņemtās naudas, tur ir ļoti lielas problēmas. Turklāt kredītus ir ņēmušas gan privātpersonas, gan pašvaldības, un problēmas ir gan vieniem, gan otriem. Es vienmēr saku - nesteidzieties, neņemiet kredītus. Dariet to minimumu, ko jūs varat izdarīt ar saviem līdzekļiem," sacīja Zviedrāns. Pilis un muižas Latvijā nav arī nekustamo īpašumu tirgus objekts. "Cik es zinu, tad lielas intereses par pilīm nav. Pilis un muižas nav tirgus prece, jo lielākoties šīs mājas tomēr ir apgrūtinājums. Tas pats ir arī Eiropā - protams, kustība notiek, pilis tiek pārdotas, bet tas ir ilgstošs process. Ļoti daudzi objekti gadiem ilgi tiek piedāvāti internetā un tā arī nav atraduši savus pircējus," sacīja Zviedrāns. Pilnu interviju ar Ivetu Sprūdžu un Juri Zviedrānu lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Atbalstot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabinets š.g. 8. oktobra sēdē lēma pilnveidot regulējumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, lai efektīvāk kontrolētu darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

Asociācija: Latvijas pilīm nepieciešama vienota attīstības koncepcija

Dalies ar šo rakstu

Komentāri