abc.lv skaitļos

Lietotāji online60
Aktīvie uzņēmumi25845
Nozares raksti1317
Ekspertu atbildes3041
Pagājušā gada otrajā pusē lielākos nekustamā īpašuma pirkumus Rīgā veikuši "Parex Asset Management" un "Teikas nami" : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Pagājušā gada otrajā pusē lielākos nekustamā īpašuma pirkumus Rīgā veikuši "Parex Asset Management" un "Teikas nami"

15.02.2008 00:00
Pagājušā gada otrajā pusē lielākos nekustamā īpašuma pirkumus Rīgā veikuši "Parex Asset Management" un "Teikas nami"
Rīga, 15.febr., LETA. Pagājušā gada otrajā pusē lielākos nekustamā īpašuma pirkumus Rīgā veikuši "Parex Asset Management" un uzņēmēja Jevgēņija Gomberga uzņēmums "Teikas nami", liecina "Baltic Screen" pētījums laikrakstā "Dienas Bizness". Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Parex Asset Management" par 10,331 miljonu latu kļuvusi par piecstāvu nama K.Barona ielā 2 īpašnieci, atpērkot to no SIA "Global Trading Corporation", kas par nama saimnieku kļuva 2006.gadā, samaksājot par to uz pusi mazāku summu. "Global Trading Corporation" vienīgā īpašniece saskaņā ar "Lursoft" datiem ir AS "Capital Department Store", kas savukārt pieder Krievijas iedzīvotājiem Grigorijam Rabinovičam un Anastasijai Plastunai, kā arī ASV iedzīvotājam Romānam Rabinovičam. Otrajā lielākajā darījumā Gomberga kompānija "Teikas nami" pērn augustā par 7,43 miljoniem latu iegādājusies 405 kvadrātmetrus zemes ar četrstāvu dzīvojamo namu Alberta ielā 4, kas ir ekskluzīvs dzīvojamais nams, kura dzīvokļi izlikti pārdošanā. Darījums bijis diezgan formāls: lielāko daļu īpašuma savai kompānijai pārdeva pats Gombergs, bet atlikušo desmitdaļu - viņa dzīvesbiedre, 1953.gadā dzimusī Tatjana Solovjova. Īpašums ir ieķīlāts "SEB Unibankā". Savukārt SIA "Bluebeech", kuras īpašniece ir Šveices firma "Galleria Holding SA", pagājušā gada septembrī no piecām privātpersonām, tostarp bijušā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras ģenerāldirektora Kalvja Briča, par 5,622 miljoniem latu nopirkusi 1246 kvadrātmetrus zemes ar divām mājām - vienu piecstāvu, bet otru - sešstāvu, Dzirnavu ielā 63. Darījumu finansēja ārvalstu uzņēmums "Acacia SARL", aizdodot 5,763 miljonus latu. Ceturtajā lielākajā darījumā par 5,44 miljoniem latu 7425 kvadrātmetrus liels zemesgabals Vienības gatvē 21 no SIA "Tekstiliana", kuras īpašnieki ir Viesturs Kuļikovskis, Raimonds Plāte, Andrejs Voļpe un Gints Čakāns, pārgājis KS "Tekstiliana R.E." īpašumā, kuras īpašnieku vidū arī ir minētie uzņēmēji. Uz īpašumu - daļu no zemes zem jaunā dzīvojamo un sabiedrisko ēku projekta "Tekstiliana" - hipotēka reģistrēta 2006.gadā, un līdz ar īpašnieka maiņu 2,023 miljonu lielā hipotēka pārgājusi jaunā īpašnieka atbildībā. Savukārt piektajā lielākajā darījumā SIA "L.B. Properties", kuras īpašniece ir Kiprā reģistrētā "Leader Real Estate International Limited", par 4,814 miljoniem latu nopirkusi 8489 kvadrātmetrus zemes Anniņmuižas bulvārī. Īpašumu - faktiski projektu, kura ietvaros paredzēts uzcelt divas 26 stāvu augstceltnes ar 350 dzīvokļiem, - pārdeva nekustamo īpašumu uzņēmēja Alda Plauža SIA "Anniņmuižas nams", kuram ar to nedaudz vairāk kā gada laikā formāli izdevies gūt 3,8 miljonu latu peļņu, proti, 2006.gada februārī uzņēmējsabiedrība šo zemesgabalu nopirka par 1,044 miljoniem latu. Pēdējo darījumu finansējusi "Latvijas Biznesa banka", kurai par labu nostiprināta 2,811 miljonu latu hipotēka. Pētījums liecina, ka nekustamo īpašumu tirgū ir aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības. Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā - jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006.gada otrā pusgada rekords - tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram. Arī citi pirmā pusgada rādītāji, neraugoties uz runām par nekustamo īpašumu nozares krīzi, ir tikuši pārsniegti: pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika apmēram 70 nekustamā īpašuma darījumu virs pusmiljona eiro, savukārt otrajā pusgadā tādu bija vismaz 86, neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. "Lieli darījumi tiek atlikti vai nenotiek tādēļ, ka mainījusies banku politika. Netiek realizētas daudzas uzņēmēju intereses. Vēl neesam noformulējuši, kā tas varētu iespaidot situāciju nākotnē. Agrāk visi lielie darījumi bija banku līdzfinansēti, tagad banku prasības par līdzfinansējumu ir tik lielas, ka daudzi izlemj darījumu neveikt. Cilvēki ir gatavi riskēt ar bankas naudu, bet ne ar savējo," pirms pusgada teicis Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un uzņēmuma "Latio" īpašnieks Edgars Šīns. Arī tagad viņš ir tikpat skumīgi noskaņots, runājot par ballītes beigām un paģiru sākumu: "Ir visas pazīmes kā pēc ballītes. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. Esat kādreiz spēlējusi pokeru? Tur uz galda ir liela kaudze ar naudu un kādā brīdī pastiepjas viena roka un to visu aizvāc. Bankām atbrauca mātes banku bargie onkuļi un pateica, paspēlējāties, pietiek. Visa tā spēlīte jau notika par banku naudu. Piedraudēja, ka kāds var palikt bez amata. Un bankām palīgā nāca valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu. Bankas varēja ietaupīt krietnu naudas žūksni, kas būtu jātērē PR kampaņās, skaidrojot, kādēļ vairs kredītus nedod tik viegli. Valdība pasniedza bankām patīkamu dāvaniņu..." Taču, kā rāda dati par lielajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā, Šīna pieminētās "ballītes beigas" nav tik acīm redzamas. Cita lieta - ka aizvien biežāk lielos darījumus slēdz uzņēmumi ar ārzemju "vecākiem", tajos tiek izmantots ārvalstu banku vai citu juridisko personu finansējums, savukārt ievērojama daļa pašmāju kompāniju un fizisko personu darījumu ir bijuši formāli - tas pats īpašnieks zemi vai ēku vienkārši pārlicis no vienas kabatas otrā. Visi baņķieri gan šiem vērojumiem nepiekrīt. Piemēram, "Hansabankas" Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uz jautājumu, kāpēc pēdējā pusgada laika kredīta izsniedzēju vidū parādās Latvijā nerezidējošas kredītiestādes, neatbild - viņš atturēšoties komentēt, ņemot vērā, ka nav konkrētu faktu. Bankas pārstāvis vien piebildis, ka, "ja runa ir par bankām, kas ir jaunpienācēji Latvijas tirgū, tad ir tikai normāli, ka, laikam ejot, tās sāk vairāk sniegt savus pakalpojumus, un parādās arī rezultāti". Privātpersonu kreditēšanas tirgū joprojām līderis esot "Hansabanka", izsniedzot tuvu pie 30% no ikmēneša tirgus apjomiem. Savukārt "DnB Nord" bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis acīm redzamo nav slēpis - šāda situācija esot loģiska, jo uz Latvijā nerezidējošajām kredītiestādēm neattiecoties valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns un tā noteiktie ierobežojumi kredītņēmējiem. "Vestabalt" valdes loceklei Līgai Plaudei situācijai bijis praktisks skaidrojums: "Ārvalstu bankas dod kredītus uz augstākiem procentiem, bet dod 80% nepieciešamā finansējuma. Mūsu bankas prasa 40-50% līdzfinansējumu. Tādēļ tie, kuriem ļoti vajag naudu un kuri ir gatavi maksāt augstākus procentus, aizņemas, piemēram, Itālijā, Maltā un citur." Šī situācija pietiekami smagi ietekmējot ne tikai mazos attīstītājus, bet arī tirgū pazīstamus uzņēmumus: "Arī mums, kuriem agrāk bankas deva projektam 110% finansējumu attīstībai, tagad prasa zemes iegādei 60% līdzfinansējumu. Projektēšanai un celtniecībai kredītus saņemt ir arvien sarežģītāk. Tā ir banku piesardzība. Ja agrāk, redzot cenu kāpumu, bankas īpaši neriskēja, izsniedzot kredītu par lielāku summu, nekā tobrīd maksā īpašums, tad tagad tas vairs nav iespējams, jo cenu kāpums ir apstājies. Agrāk arī īpašuma vērtējumi bija paviršāki, bija daudz vairāk pārvērtētu īpašumu, bet tagad bankas uzticas tikai uzticamiem vērtētājiem." Vamzis piebildis, ka zemesgrāmatu informācija par kredītu lielumu, kas nu kļūst izteikti mazāki par darījumu summām, tomēr nedod pilnīgi precīzu priekšstatu par to reālo proporciju. Zināmu laiku iepriekš zemesgrāmatā daudziem darījumiem uzrādīta mazāka summa - tas bijis izdevīgi pārdevējam, jo tādējādi iespējams neuzrādīt visus ienākumus. "Savukārt pašlaik tirgū un darījumā noteicējs ir pircējs, un, ņemot vērā to, ka bankām ir stingrākas kreditēšanas prasības un tās pievērš īpašu uzmanību pirkuma reālajai summai un 10% pircēja ieguldījumam saskaņā ar likumu, pircējam vairs nav nekādas vēlēšanās uzņemties uz sevi papildu apgrūtinājumu un piekrist vēl kādām kombinācijām, kas saistītas ar pārdevēja interesi." Vēl viena tendence ir tā, ka pērnā gada pēdējos sešos mēnešos ļoti strauji pieaudzis nepabeigtu nekustamā īpašuma projektu pārdošanas gadījumu skaits. "Hansabankas" pārstāvis Kalniņš šajā tendencē neko īpašu neesot saskatījis: "Katrai kompānijai ir atšķirīga stratēģija, specializācija un peļņas apetīte. Tas, ka projekts tiek pārdots kā viens vesels dažādās projekta stadijās, pats par sevi ir normāla prakse. Iepriekšējos gados ar to nebijām tiešā veidā saskārušies vai runājuši, lai gan ir virkne piemēru, kad šādi darījumi Latvijā ir notikuši arī iepriekšējos gados." Savukārt Vamzis atzinis, ka tirgū tiešām esot liels piedāvājums sagatavotiem projektiem, kuriem ir gan būvatļauja, gan veikta parcelācija, gan zemes transformācija, - tiesa, pieprasījums gan šiem projektiem pašlaik esot visai zems. Pašreizējos apstākļos, bankām piebremzējot un uz hipotekāro kreditēšanu raugoties piesardzīgāk, "ja attīstītājam ir vairāki projekti, tad šajā situācijā, kad pārdošanas apjomi ir kļuvuši lēnāki, attīstītājs cenšas pārdot savus projektus, saglabājot vienīgi lielos projektus. Savukārt daļa attīstītāju, saprotot, ka bankas jaunus projektus vairs nekreditēs, ir spiesti šos projektus pārdot". Neraugoties uz šīm tendencēm, banku pārstāvji saskata arī pozitīvu virzību. Piemēram, Vamzis minējis, ka līdz ar inflācijas apkarošanas plāna stāšanos spēkā no tirgus ir aizgājuši nekustamā īpašuma spekulanti - parādījies profesionāls tirgus, kas būtu pamats, lai parādītos vairāk kvalitatīvu projektu par atbilstošu cenu. Pozitīvi vērtējama arī tirgus maiņa no pārdevēju diktēta tirgus uz patērētāju tirgu - projektu attīstītāji un pārdevēji vairāk sāk rūpēties par pircēju, piedāvājot dažādus bonusus un atlaides, kas savukārt sniedz daudz lielākas iespējas pircējam izvēlēties sev patiešām piemērotāko mājokli, un nozares dalībnieki - projektētāji, attīstītāji, būvnieki - arvien vairāk pievērsīs uzmanību kvalitātes un darba sakārtošanas jautājumiem.
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai