Laikraksts: Šogad Rīgā būtiski sarucis lielo nekustamo īpašumu darījumu skaits

Rīga, 25.jūl., LETA. Šā gada pirmajā pusē Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējušās summas, rāda laikrakstā "Dienas Bizness" publicētais "Baltic Screen" pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusē. Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 - un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60. Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gaidīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais "Domina Shopping" pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais - jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā - 51, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 31. Ja pagājušā gada otrajā pusgadā varēja runāt par tendenci, kad lielo darījumu veicēju (pircēju) lauvas tiesa nāca no ārvalstīm un pircēji iztika bez Latvijas banku hipotekārā kreditējuma, tad tagad faktiski pazuduši arī ārzemnieki, - vienīgie izņēmumi ir kaimiņvalstu mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas visu pirmo pusgadu gan Rīgā, gan citviet Latvijā ir iegādājušies jaunas zemes platības, acīmredzami domājot par jaunu veikalu un lielveikalu būvi. Tā vietā tagad vairākums darījumu ir formāli (fiziskā persona īpašumu pārdod pati sev kā juridiskai personai vai arī kādam ģimenes loceklim), un papildus tam biežāki kļuvuši arī darījumi, kad īpašniekus maina nopietni ražošanas objekti. Savukārt darījumi, kur īpašums acīmredzami tiek iegādāts kā spekulāciju objekts, faktiski nav manāmi, un tāpat no lielo darījumu skatuves pazuduši arī vēl pirms gada neskaitāmie attīstītāji. "Ir visas pazīmes kā pēc ballītes. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. Esat kādreiz spēlējuši pokeru? Tur uz galda ir liela kaudze ar naudu, un kādā brīdī pastiepjas viena roka un to visu aizvāc. Bankām atbrauca mātes banku bargie onkuļi un pateica - paspēlējāties, pietiek. Visa tā spēlīte jau notika par banku naudu. Piedraudēja, ka kāds var palikt bez amata. Un bankām palīgā nāca valdība ar savu inflācijas apkarošanas plānu. Bankas varēja ietaupīt krietnu naudas žūksni, kas būtu jātērē PR kampaņās, skaidrojot, kādēļ vairs kredītus nedod tik viegli," - tā pirms pusgada situāciju skaidroja uzņēmuma "Latio" īpašnieks Edgars Šīns. Pusgada laikā banku nostāja viņa skatījumā būtībā nav mainījusies: "Banku attieksme ir vienkārša - ir riskanti finansēt nekustamo īpašumu. Ir uzņēmumi, kuriem ir savi līdzekļi, tie arī pērk, bet uz kredīta nopirkt īpašumu pašlaik ir ļoti grūti." Vēl lakoniskāks ir uzņēmuma "Balsts" valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš: "Kredītus tagad ir grūti dabūt, lai gan mēs joprojām lielāko daļu darījumu veicam ar bankas finansējumu." Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmējs, "1st office" valdes priekšsēdētājs Andris Citko min arī konkrētu banku nostāju: "Kredītus nekustamo īpašumu pirkšanai neizmanto, jo tiem, kuri pērk, nevajag kredītus, - tie tagad ir ilgtermiņa ieguldījumi, tādēļ kredīti tur neattaisnojas. Kredītus ņem tikai tie, kuri pērk sev. "Aizkraukles banka" vispār pašreiz nefinansē nekustamo īpašumu darījumus. "Parex" arī neko jaunu ārā nedod..." Arī "DnB NORD bankas" Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis piekrīt, ka pašreizējā situācijā Rīgā lielo darījumu skaits samazinājies, jo īstermiņa investoriem tiešām nav intereses veikt šādus pirkumus. Savukārt "Hansabankas" Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš akcentē apstākli, ka pašlaik tikai retais lielais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmoreiz: "Nekustamo īpašumu projektu finansēšanas politikā ievērojami pieauga projektu naudas plūsmas nozīme, otrajā vai pat trešajā plānā atstājot īpašuma vērtību, uz kuras pamata iepriekš tika balstīti spekulatīva rakstura darījumi. Turklāt patlaban retais īpašums tirgū tiek piedāvāts pirmo reizi, pamatā tie ir kārtējā pārdošanā ar kārtējo uzcenojumu. Esmu pārliecināts, ka ir samazinājies arī šādu darījumu skaits kopumā. Atļaušos prognozēt, ka lielākā daļa no šiem darījumiem ir saistīti ar komercobjektu pirkšanu/pārdošanu vai namīpašumiem Rīgas centrālajā daļā." Vietējie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji arī atzīst acīmredzamo - ārzemnieki no Latvijas nekustamo īpašumu tirgus tiešām lielākoties ir prom vismaz tajā nozīmē, ka neko jaunu vairs neiegādājas, vismaz īstermiņa spekulanti - jau nu noteikti ne. "Ārzemnieki mūsu tirgū bija īstermiņa spēlētāji. 2007.gadā jau nekustamos īpašumus pirka ilgtermiņa ieguldījumiem, jo lielajam vairumam bizness ir beidzies," - tik vienkārši situāciju skaidro Citko. Viņam piebalso arī Šīns: "2005.gadā bija tirgus kāpums, tad arī bija ārzemnieki. Kad būs iespēja nopelnīt 10-12%, tad arī ārzemnieki atgriezīsies, jo pie pašreizējās peļņas 3-4% viņiem nav interesanti."

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Sasniegts atlīdzību rekords – apdrošinātāji vētras atlīdzībās izmaksājuši jau 17 miljonus eiro

Atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija beigu vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro*, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 2. oktobrī.