abc.lv skaitļos

Lietotāji online34
Aktīvie uzņēmumi26081
Nozares raksti1322
Ekspertu atbildes3041
"BaltHaus": Mājokļu tirgū var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

"BaltHaus": Mājokļu tirgū var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs

"BaltHaus": Mājokļu tirgū var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs
Rīga, 25.febr., LETA. Situācijā, kad pasliktinās ekonomiskā situācija kopumā un bankas izvirza stingrākas prasības kredītu izsniegšanā, var atkārtoties deviņdesmito gadu vidus scenārijs, kad jaunus mājokļus varēja atļauties tikai turīgi cilvēki, kuri šim nolūkam būvēja personīgās mājas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "BaltHaus" veiktais pētījums. Strauja investoru intereses samazināšanās tieši par daudzdzīvokļu māju būvniecību liecina, ka par galveno valsts dzīvojamā fonda papildināšanas avotu kļūs privātais sektors, norāda "BaltHaus" eksperti. Kā informē uzņēmums, mājokļu celtniecības būtisks pieaugums Lietuvā un Igaunijā sākās 2002.gadā. Neskatoties uz to, ka Latvijā tas aizsākās divus gadus vēlāk, tomēr notika daudz straujāk nekā kaimiņvalstīs - līdz 2008.gadam uzcelto ēku apjoms gadā vidēji palielinājās par 44%. Tomēr eksperti atzīmē, ka deviņdesmito gadu sākumā Lietuvā nebija tik straujš mājokļu celtniecības kritums, kā tas bija Latvijā un Igaunijā. Laika periodā no 1995. līdz 2001.gadam dienvidu kaimiņvalstī katru gadu ekspluatācijā vidēji tika nodoti 0,15 kvadrātmetri uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt Latvijā un Igaunijā - attiecīgi 0,07 un 0,09 kvadrātmetri. Visaugstākos rādītājus visas trīs Baltijas valstis sasniedza 2007.gadā. Viņu vidū Latvija kļuva par izteiktu līderi, gadā uzceļot 1,188 miljonus kvadrātmetru, kas par 25% pārsniedza Lietuvas apjomus. Savukārt ekspluatācijā nodotais apjoms uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā veidoja 0,52 kvadrātmetrus, Igaunijā - 0,42 kvadrātmetrus, bet Lietuvā - 0,28 kvadrātmetrus. Saskaņā ar kompānijas "BaltHaus" Analītikas nodaļas vadītājas Ludmilas Zommeres teikto atšķirīgā dinamika izskaidrojama gan ar nevienādajiem izejas pozīcijas nosacījumiem un ekonomiskās attīstības līmeni, gan arī ar Baltijas valstīs īstenoto kredītpolitiku. Mūsu valstī par galveno faktoru mājokļu būvniecības pieaugumam praktiski kļuva neierobežotā hipotekāro kredītu izsniegšana, kas noveda pie nesamērīgas būvniecības (būvēja visi, visu un visur), turklāt būvniecība notika neiedomājamā ātrumā. Šis process nekavējoties atspoguļojās būvniecības izmaksu pieaugumā un projektu kvalitātes izmaiņās (ne uz labo pusi). Neskatoties uz to, ka statistika par ekspluatācijā nodotajiem jaunajiem mājokļiem atspoguļo izmaiņas tirgus situācijā ar zināmu nobīdi, 2008.gada rezultāti jau parāda krīzes sekas. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kuru skāra krīze un jau 2008. gadā tur mājokļu būvniecības apjoms samazinājās par 19%. Nākamā bija Latvija, kur būvnieki vēl līdz 2007.gada beigām neticēja atnākušajai krīzei, "turēja" cenas un ķērās pie jaunu projektu būvniecības. Rezultātā būvniecības apjomi tajā gadā nepalielinājās, bet saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Savukārt Lietuva bija pēdējā no Baltijas valstīm, kurā sākās krīze, norāda Zommere. Tradicionāli Baltijas valstu lielākie būvlaukumi ir galvaspilsētās un tām piegulošajās teritorijās. Tomēr Latvijā jaunu mājokļu būvniecības koncentrācija Rīgā un tās apkārtnē ir visaugstākā: 75% no kopējā celtniecības apjoma. Kaimiņvalstīs galvaspilsētā tiek būvēti ne vairāk kā 55% no kopējā jauno mājokļu skaita, konstatēts pētījumā. Zommere atzīmēja, ka dzīvokļu struktūra jaunajos dzīvojamajos projektos Tallinā, Rīgā un Viļņā ir līdzīga. Visizplatītākā pārdošanā izlikto viena, divu un trīsistabu dzīvokļu attiecība saglabājas 15-35-30% līmenī. Savukārt dzīvokļu platības būtiski atšķiras. Tā līdz krīzei Rīgā tika būvēti vislielākie dzīvokļi - to vidējā platība jaunajos projektos pārsniedza 100 kvadrātmetrus (salīdzinājumam: Viļņā - 75 kvadrātmetri, bet Tallinā - 80 kvadrātmetri), kas savukārt atsaucas uz kredītmaksājumu summas apjomu. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2008.gadā valstī izsniegto būvatļauju apjoms jaunu dzīvojamo māju būvniecībai samazinājās par 32% (Igaunijā šis rādītājs samazinājies par 52%, bet Lietuvā - tikai par 13%), jauno pasūtījumu apjoms naudas izteiksmē jau pirmajos trīs ceturkšņos samazinājās par 80%.
Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Atbalstot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabinets š.g. 8. oktobra sēdē lēma pilnveidot regulējumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, lai efektīvāk kontrolētu darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.

Izstāsti Latvijai