Būtiski pieaugs īpašumu kadastrālā vērtība

Rīga, 25.jūn., LETA. Valdība rīt, 26.jūnijā lems par kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām, kas paredz būtisku bāzes vērtību amplitūdas palielināšanos dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves ēkām. Jaunajā dzīvojamās apbūves vērtību zonējumā tiks noteiktas 1302 vērtību zonas. Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību amplitūdas ir no 0,15 latiem līdz 150 latiem kvadrātmetrā. Rīgas centrā, kas nav raksturīga individuālo māju apbūves teritorija, vērtība būs 580 lati kvadrātmetrā. Individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtību pieaugums ir no 1,6 līdz 22 reizēm, atkarībā no pašvaldības. Vidēji valstī pieaugums ir 5,6 reizes. Projektēto individuālo dzīvojamo māju zemes bāzes vērtību izmaiņas attiecībā pret spēkā esošajām bāzes vērtībām Rīga pieaugs 7,8 reizes, Daugavpilī - 3,3 reizes, Jelgavā - 7,9 reizes, Jūrmalā - 6,6 reizes, Liepājā - 7,6 reizes, Rēzeknē - 4,9 reizes, Ventspilī - 5,6 reizes. Aizkraukles rajonā bāzes vērtība pieaugs 7,2 reizes, Alūksnes - 4,8 reizes, Balvu - 3,7, Bauskas - 7, Cēsu - 10,4, Daugavpils - 4,9, Dobeles - 6,3, Gulbenes - 7,8, Jelgavas - 7, Jēkabpils - 5,4, Krāslavas - 3,8, Kuldīgas - 4,7, Liepājas - 5,9, Limbažu - 3,7, Ludzas rajons - 3,8, Madonas - 5,6, Ogres - 4,6, Preiļu rajons - 3,6, Rēzeknes - 3,2, Rīgas - 6,9, Saldus - 5,6, Talsu - 5,5, Tukuma - 7,3, Valkas - 4,5, Valmieras - 6,3, bet Ventspils rajonā - 8,4 reizes. Zemes bāzes vērtību izmaiņu atšķirībām ir divi galvenie iemesli - spēkā esošo zemes bāzes vērtību aktualizācijas gads un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes dažādos rajonos. Spēkā esošās zemes bāzes vērtības pa pašvaldībām ir noteiktas laika posmā no 1999. līdz 2005.gadam. Līdz ar to zemes bāzes vērtību pieaugums ir mazāks teritorijās, kurās zemes bāzes vērtības aktualizētas jau iepriekš, piemēram, Ogres novadā bāzes vērtības aktualizētas 2005.gadā un tās pieaug vidēji trīs reizes. Savukārt Rīgā un Jūrmalā, kur zemes bāzes vērtības aktualizētas 2002.gadā, vidējais pieaugums ir attiecīgi 7,8 un 6,6 reizes. Būtisks vērtību pieaugums ir teritorijās, kur spēkā esošās zemes bāzes vērtības ir ļoti zemas, piemēram, Alūksnes rajona Trapenes pagastā zemes bāzes vērtību pieaugums ir 10 reizes, jo spēkā esošā zemes bāzes vērtība ir 0,05 lati kvadrātmetrā, bet projektā noteikti 0,50 lati kvadrātmetrā. Ēku kadastrālo vērtību bāzes noteikšanai valstī tiks izdalīti 39 individuālo dzīvojamo māju tirgus rajoni ar atšķirīgiem vērtību līmeņiem. Papildus diferencētas bāzes vērtības pa vērtību zonām ir vēl 71 pašvaldību teritorijā. Individuālo dzīvojamo māju ar mūra ārsienām bāzes vērtību diapazons valstī ir no 20 latiem kvadrātmetrā - Krāslavas, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās, līdz 840 latiem kvadrātmetrā Vecrīgā. Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 120 lati kvadrātmetrā. Plānotais ēku bāzes vērtību pieaugums ir no 1,2 līdz 3,9 reizēm. Piemēram vidējais prognozētais vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju bāzes vērtību pieaugums Rīgā ir 2,3 reizes, Jūrmalā - divas reizes, Daugavpilī - 2,4 reizes, bet Liepājas rajonā - 2,8 reizes. Vidējais prognozētais daudzdzīvokļu māju bāzes vērtību pieaugums Rīgā un Jūrmalā plānots 1,9 reizes, bet Daugavpilī un Jelgavā - 1,7 reizes, savukārt Liepājā pieaugums būs 3,5 reizes. Vismazākais bāzes vērtību pieaugums ir Krāslavas un Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās. Savukārt, vislielākie bāzes vērtību kāpumi ir tajās teritorijās, kurās spēkā esošās bāzes vērtības ir salīdzinoši zemas un kurās pēdējā laikā ir būtiski aktivizējies nekustamā īpašuma tirgus. Šajās teritorijās pamatā ir arī noteiktas diferencētas bāzes vērtības vienas pašvaldības robežās. Piemēram, Liepājas rajona Vērgales pagastā spēkā esošā bāzes vērtība ir 35 lati kvadrātmetrā, bet projektētās bāzes vērtības - 265 lati kvadrātmetrā piejūras zonā un 105 lati kvadrātmetrā pārējā pašvaldības teritorijā. Tas nozīmē, ka 150 kvadrātmetru lielas, jaunas mājas kadastrālā vērtība patlaban ir 5000 lati, bet atbilstoši projektam, kadastrālā vērtība šādai mājai piejūras zonā būs 40 000 lati, bet pārējā pašvaldības teritorijā - 16 000 lati kvadrātmetrā. Daudzdzīvokļu trīs līdz piecu stāvu māju bāzes vērtību diapazons valstī ir no 17 latiem kvadrātmetrā Krāslavas, Balvu, Daugavpils rajonu lauku pašvaldībās līdz 690 latiem kvadrātmetrā Vecrīga. Raksturīgākā bāzes vērtība valstī ir 80 lati kvadrātmetrā. Ēku bāzes vērtību pieaugums ir no vienas līdz 3,5 reizēm. Atbilstoši projektētajām bāzes vērtībām 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa jaunā mājā kadastrālā vērtība būtu: minimālā valstī - 1000 lati, maksimālā valstī - 62 000 lati, bet raksturīgākā valstī - 5000 latu. Atbilstoši jaunajai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi, kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām. Savukārt meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi, kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām. Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī tas būs aptuveni divas reizes. Tieslietu ministrija (TM) gan uzsver, ka minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu. Talsu rajonā vērtība pieaugs 1,5 reizes, Valkas - 1,6, Gulbenes - 1,7, Rēzeknes - 1,8 Ventspils - 1,8, Valmieras -1,9, Preiļu - 1,9, Jēkabpils - 1,9, Alūksnes - 1,9, Limbažu - 1,9, Aizkraukles - 1,9, Balvu - 1,9, Madonas - 1,9, Cēsu - 2, Krāslavas - 2, Ludzas - 2, Kuldīgas - 2, Ogres - 2,1, Daugavpils - 2,2, Saldus - 2,4, Tukuma - 2,4, Liepājas - 2,5, Rīgas - 2,8, Jelgavas - 2,9, Dobeles - 3,3, bet Bauskas - 3,4 reizes. Lauku īpašumiem, kuros ir dzīvojamā māja un kuri atrodas piepilsētu vai piejūras dārgajās teritorijās, vērtību pieaugums būs daudz lielāks, jo atbilstoši noteikumiem, 1000 kvadrātmetru zemes tiks vērtēti ar individuālās apbūves zemes bāzes vērtību, savukārt lauku īpašumos, kuros pārsvarā ir meža zeme, vērtību pieaugums ir minimāls un atsevišķos gadījumos ir pat vērtības samazinājums. Rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupām pašreiz spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze 2007.gadā netiek mainīta, bet tiek izstrādāti nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti. Nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti tiek noteikti tām nekustamā īpašuma grupām, kurām šogad netiek izstrādāti vērtību zonējumi un aktualizētas zemes un ēku bāzes vērtības. Nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficientu piemērošanai jānodrošina bāzes vērtību salīdzināmība starp pašvaldību teritorijām un visām nekustamā īpašuma grupām, kā arī atbilstība pēdējo divu gadu vidējiem nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņiem. Kā skaidro M, lielais skaitliskais vērtību diapazons saistīts ar vairākiem faktoriem - pašreiz spēkā esošie zemes vērtību zonējumi un zemes bāzes vērtības ir apstiprinātas atšķirīgos laika periodos no 1999. līdz 2005.gadam. Tāpat atsevišķās pašvaldībās dažiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, pašvaldības ietekmē, noteiktas nekustamā īpašuma tirgum neatbilstošas bāzes vērtības jau to apstiprināšanas laikā. Atšķirīgos laika periodos ir bijušas metodiskas izmaiņas atsevišķu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu bāzes vērtību noteikšanā. Atšķirībā no zemes, ēku nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti ir ar daudz mazākiem skaitlisko vērtību diapazoniem, jo ēku vērtību bāze ir aktualizēta vienlaicīgi visā valstī 2006.gadā. Darījuma iestāžu un komerciāla rakstura ēku tipu grupai noteiktie koeficienti ir diapazonā no 1 līdz 3,1, sabiedrisko ēku tipu grupai no 1,1 līdz 1,5, savukārt, rūpniecības, satiksmes un inženiertehnisko ēku tipu grupām noteiktie koeficienti ir no 1,1 līdz 1,4. Noteikto koeficientu atšķirība ir atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes noteiktā teritorijā un attiecīgās ēku tipu grupas pieprasījuma nekustamā īpašuma tirgū. Skaitliski vislielākie koeficienti ir teritorijās, kurās līdz šim bija salīdzinoši zemas bāzes vērtības. Piemēram, koeficients 3,1 ir noteikts Raiskuma un Veselavas pagastos - skaitliski tas nozīmē, ka 150 kvadrātmetru liela veikala kadastrālā vērtība patlaban ir aptuveni 5000 latu, bet atbilstoši projektam veikala kadastrālā vērtība būs aptuveni 15 000 lati. Kā norāda TM, ņemot vērā, ka 2007.gadā bāzes vērtības noteiktas balstoties uz 2005. un 2006. gada nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju un ka 2007.gadā nekustamo īpašumu tirgus cenu līmeņiem ir saglabājusies tendence pieaugt, jāsecina, ka, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2008.gadā, bāzes vērtību pieaugums turpināsies. Plānots, ka noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Jau ziņots, ka valdība rīt plānojusi izskatīt Finanšu ministrijas sagatavotos priekšlikumus, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanos iedzīvotājiem pēc tam, kad stāsies spēkā aktualizētā īpašumu kadastrālā vērtība. Saistībā ar jaunās īpašuma kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanu FM piedāvā izdarīt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tajos paredzot vienotu, samazinātu nodokļa likmi 1% apmērā no kadastrālās vērtības. Patlaban NĪN likme ir 1,5%. Tāpat tiek rosināts noteikt 2008.gadam paredzētā NĪN apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.