RAPLM rosinās grozīt Aizsargjoslu likuma normas par applūstošajām teritorijām

Rīga, 16.janv., LETA. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) šodien ar pašvaldību vadītājiem vienojās, ka ministrija sagatavos un virzīs izskatīšanai Saeimā grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas skar normas par applūstošajām teritorijām. Satversmes tiesa (ST), izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei, savā spriedumā sniedza skaidrojumu Aizsargjoslu likuma normu piemērošanai. Tiesa norādīja, ka teritorijās ar appludinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Šādās teritorijās ir aizliegts celt arī īpaši paredzētas aizsargbūves un veikt uzbēršanu. ST norāda, ka applūstošās teritorijas virszemes ūdensobjektiem pilda būtisku funkciju, proti, kalpo par buferzonu, kas pasargā attiecīgo ūdensobjektu no piesārņojuma. Tādējādi šajās teritorijās nebūtu pieļaujama uzbēršana un būvniecība. Saistībā ar šiem ST spriedumiem Rīgā nedrīkst apbūvēt apmēram 20% teritorijas, tai skaitā būvēt Dienvidu tilta trešo kārtu, paplašināt Juglas tiltu un veidot jaunu satiksmes maģistrāli un Daugavas šķērsojumu - Ziemeļu koridoru. Jēkabpilī nekāda būvniecība nav pieļaujama Krustpils daļā, neko nedrīkst celt Ādažos, bet Garkalnē jāatsauc liela daļa jau izsniegto būvatļauju. Apspriedes dalībnieki pauda viedokli, ka ST savā spriedumā ir vienādojusi jēdzienus "paliene" un "1% applūstošā teritorija", kurā plūdi iespējami reizi 100 gados. ST tiesneši arī, iespējams, esot vadījušies pēc Aizsargjoslu likuma anotācijā teiktā, ka šī likuma mērķis ar saglabāt un atjaunot palienes. RAPLM rosinās Aizsargjoslu likumā definēt, ka paliene ir virszemes ūdensobjekta ielejas zemākā daļa, kas periodiski pilnīgi vai daļēji applūst ne mazāk kā reizi piecos gados. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas pilsētās un ciemos tiks rosināts noteikt teritoriju plānojumos, bet tie nedrīkstētu būt mazāki par desmit metriem katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ. Gar publisko virszemes ūdensobjektu krastiem aizsargjosla nedrīkstētu būt mazāka par 20 metriem, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ. Gar ūdensobjektiem ar dabisku, nepārveidotu palieni aizsargjoslu paredzēts noteikt visā tās platumā. RAPLM arī rosinās noteikt, ka visā palienes teritorijā aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, kā arī celt aizsargdambjus, ēkas, būves, izņemot teritorijas uzbēršanu esošās apbūves aizsardzībai pret plūdiem. Izņēmums būs arī tiltu un ceļu būve, elektrisko tīklu gaisvadu līniju un kabeļu, elektronisko sakaru līniju ierīkošana. Palienēs varēs būvēt valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijas un posteņus un citus stacionārus valsts nozīmes monitoringa punktus un posteņus. Varēs arī atjaunot kultūras pieminekļus, ūdens ietaises, kuģošanas drošībai nepieciešamās būves, peldvietas, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestātnes un šo transportlīdzekļu uzpildīšanai paredzētās degvielas uzpildes stacijas, ja attiecīgās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā. Arī pašvaldību pārstāvji atzīmēja nepieciešamību precizēt Aizsargjoslu likuma regulējumu attiecībā uz applūstošajām teritorijām. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) akcentēja nepieciešamību veicināt plašāku diskusiju sabiedrībā par attīstības jautājumiem kontekstā ar vides aizsardzības prasībām. Pēc viņa teiktā, pēc ST spriedumiem būvniecība, tai skaitā no Eiropas Savienības fondiem finansētu projektu realizācija ir praktiski apstājusies. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis pastāstīja, ka, lai aizsargātu Rīgu no plūdiem, ko rada vēja pastiprināta ūdens ieplūšana Daugavā no jūras, iecerēts būvēt slūžas Mangaļsalas kanālā un Vecdaugavā. Finansējums šim projektiem jau esot pieprasīts no ES fondiem. Slūžas novērsīšot plūdu draudus Vecdaugavas, Ķīšezera, Juglas un pat Baltezera rajonā, apgalvoja Strancis. Savukārt par Spilves pļavu applūšanu spriest, pēc Stranča teiktā, esot lieki, jo Spilve ir polderis un, ja tā sūkņi darbojas, plūdi nedraud. Galvaspilsētā saskaņā ar pašreizējo regulējumu par applūstošām var uzskatīt ap 20% teritoriju. Lai novērstu iespējamo plūdu risku, Rīga ir paredzējusi īstenot dažādus pasākumus, piesaistot Eiropas Savienības atbalstu. Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs pauda viedokli, ka pašām pašvaldībām būtu jādod tiesības izlemt, kuras no to teritorijām izmantot attīstībai un kuras saglabāt neskartas. "Ir jādomā ne tikai par dabu, bet arī par cilvēku dzīves vidi," uzsvēra arhitekts.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Notiks konference par ilgtspējīgu būvniecību kā nozares izaicinājumu

21. novembrī pulksten 14.30–17.30, Rīgas Būvniecības koledžā (Gaiziņa ielā 3, Rīgā) notiks konference “Ilgtspējīga būvniecība: no pasūtītāja līdz apsaimniekotājam”, kas tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību, Rīgas Būvniecības koledžu un Latvijas klimata neitralitātes klasteri.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

RAPLM rosinās grozīt Aizsargjoslu likuma normas par applūstošajām teritorijām

Dalies ar šo rakstu

Komentāri