abc.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi26038
Nozares raksti1322
Ekspertu atbildes3041
VID izstrādājis priekšlikumus nelegālās būvniecības ierobežošanai : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

VID izstrādājis priekšlikumus nelegālās būvniecības ierobežošanai

06.03.2007 00:00
VID izstrādājis priekšlikumus nelegālās būvniecības ierobežošanai
Veicot pārbaudes privātmāju būvniecības objektos, VID konstatējis vairākas problēmas. Tās, kā arī nepilnības normatīvajos aktos privātmāju būvniecības jomā apspriestas ar Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departamenta, "Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības", Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts robežsardzes pārstāvjiem. VID norāda, ka nereti nākas saskarties ar problēmu, ka fiziska persona savu vai pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu - zemi - sadala vairākos apbūves gabalos, katram no tiem atsevišķi izņem zemesgrāmatas apliecību, būvatļauju un saviem spēkiem veic būvniecību. Ministru kabineta noteikumu izpratnē notiek celtniecība, kuru saviem spēkiem veic fiziska persona, bet faktiski notiek ciemata celtniecība, kuru veic pieaicināti strādnieki, ar kuriem nav noformētas darba tiesiskās attiecības un par kuriem netiek maksāti nodokļi, konstatējis VID. Faktiski normatīvie akti nav pārkāpti, jo, runājot par vienu apbūves gabalu, ir ievēroti Vispārīgo būvnoteikumu nosacījumi par apbūves laukumu un būvtilpumu un būvētājs varētu būvniecību veikt saviem spēkiem. Tomēr reāli ciemata būvapjoms ir daudz lielāks un atsevišķu būvatļauju izņemšanas darbība ir vērsta uz to, lai apietu noteikumu normu un darbu izpildi varētu veikt, piesaistot nereģistrētu darba spēku, radot situāciju, ka tiek apdraudēta būvniecības kvalitāte un netiek maksāti nodokļi par darbaspēka izmantošanu, secina VID. Šajā gadījumā fiziskā persona, kurai īpašumā vai pārvaldībā ir nekustamais īpašums, minētās darbības veic, lai gūtu peļņu, kas atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" definējama kā saimnieciskā darbība, kura jāreģistrē un no kuras jāmaksā nodokļi. Lai VID šādu darbību varētu kontrolēt, nepieciešams, lai tā rīcībā būtu informācija par minētajiem gadījumiem, tādēļ VID iesaka noteikt kopējo būvapjomu, kura izpildei nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības. Tāpat ierosināts noteikt - ja zemi sadala vairākos apbūves gabalos un katram no tiem atsevišķi izņem būvatļauju, vietējās pašvaldības pienākums ir informēt VID par izsniegtajām būvatļaujām. VID arī rosina papildināt Būvniecības likuma pantu un noteikt, ka informāciju par būvatļaujas saņēmēja identifikācijas datiem, izsniegšanas datumu, numuru, būvobjekta nosaukumu, adresi, objekta vērtību, par kārtējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām līdz nākamā mēneša 15.datumam iesniedz VID. Tāpat VID norāda, ka tam un arī VDI nav deleģējuma atbilstoši kompetencei veikt kontroles pasākumus privātmāju būvniecības jomā. Šīs situācijas novēršanai VID rosina papildināt Būvniecības likuma septīto nodaļu "Būvniecības kontrole" ar jaunu pantu, kas paredzētu, ka VID un VDI amatpersonām atbilstoši kompetencei ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un dokumentus, kas apliecina materiālu iegādi un samaksu par pakalpojumu sniegšanu. Šo pantu rosināts papildināt, paredzot, ka VID un VDI pārstāvjiem ir tiesības veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, vai, veicot būvniecību, tiek nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite, vai būvniecības finansējums nodrošināts no legāliem ieņēmumiem, vai ar būvobjektā nodarbinātajām personām ir noslēgti darba vai uzņēmuma līgumi, kā arī noskaidrot citus pārbaudei nepieciešamos jautājumus. VID arī ieteicis būvniecības likumā noteikt, ka par informācijas nesniegšanu un kontrolējošo institūciju likumīgo prasību nepildīšanu atbildīgās personas saucamas pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Ieņēmumu dienests secinājis, ka valstī patlaban nav vienota reģistra, kurā būtu uzskaitīti visi būvobjekti, tādēļ VID rīcībā nav šādas informācijas, kura būtu izmantojama, izvēloties objektus pārbaudēm. Saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta pirmo daļu pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja. Būvatļauju izsniegšana un reģistrēšana ir vietējo pašvaldību kompetencē. Lai nodrošinātu informācijas apkopošanu būvniecības informatīvajā sistēmā, jānosaka, ka vietējās pašvaldības regulāri sniedz EM informāciju par izsniegtajām būvatļaujām, kura savukārt informāciju apkopo vienotā reģistrā, piešķirot piekļuves tiesības arī VID. Šāda informācija jau patlaban ir nepieciešama VID un VDI, bet reģistra izveide ir laikietilpīga. VID piedāvā papildināt Būvniecības likuma 7.pantu ar sesto daļu, nosakot, ka "vietējā pašvaldība informāciju par kārtējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām līdz nākamā mēneša 15.datumam nosūta VID". Tāpat VID norāda, ka, vērtējot personas izdevumu atbilstību tās ieņēmumiem, svarīga ir informācija par personai piederošās būves faktiskajām izmaksām, tāpēc ieņēmumu dienests iesaka papildināt noteikumus par būvju pieņemšanu ekspluatācijā ar normu, ka informāciju par būves kopējām izmaksām būvvaldes par ceturksni līdz nākamā mēneša 15.datumam iesniedz VID. Lai apliecinātu izmaksu apjomu, nepieciešams saglabāt attaisnojuma dokumentus, kas ietver normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tādēļ VID rosina papildināt 2004.gada 13.aprīļa noteikumus par būvju pieņemšanu ekspluatācijā ar jaunu punktu, paredzot, ka pasūtītājs jeb būvētājs nodrošina būves kopējo izmaksu attaisnojuma dokumentus, kas ietver normatīvajos aktos noteiktās prasības, uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām trīs gadus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Tāpat VID secinājis, ka tam un VDI, veicot pārbaudes, nav iespējams identificēt personu, kurai pieder konkrētais būvobjekts, tāpēc ieteikts Vispārīgajos būvnoteikumos iestrādāt normu, kas paredz, tāpat kā lielajiem būvobjektiem, arī pie privātmājām izvietot norādes, kam būvobjekts pieder, norādot, kas veic būvdarbus, vai arī norādot, ka būvniecība tiek veikta pašu spēkiem. Turklāt patlaban neviens normatīvais akts neparedz soda sankcijas par nepatiesas informācijas sniegšanu Būvkomersantu reģistram. Viens no veidiem, kā Būvkomersantu reģistra turētājs varētu iegūt informāciju par to, ka dati ir sniegti nepatiesi, ir salīdzināt Būvkomersantu reģistram sniegto informāciju ar VID rīcībā esošajiem datiem. Tāpēc VID iesaka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pantā paredzēt atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu Būvkomersantu reģistram. VID arī uzskata, ka nepieciešams precizēt un papildināt Būvkomersantu reģistrā iekļaujamās ziņas ar datiem par gada vidējo būvniecībā nodarbināto skaitu, gada vidējo algu būvniecībā nodarbinātajiem, saskaņā ar līgumiem kopā ar apakšuzņēmējiem izpildīto būvdarbu apjomu latos, neskaitot ieguldījumu pamatlīdzekļos, datiem par saskaņā ar līgumiem bez apakšuzņēmējiem izpildīto būvdarbu apjomu latos, neskaitot ieguldījumu pamatlīdzekļos, un arī ar apakšuzņēmēju sarakstu, ietverot tā nosaukumu un reģistrācijas kodu. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvdarbu žurnāla veidu apstiprina ekonomikas ministrs vai cita institūcija. Savukārt pašlaik normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas normas, kas regulētu būvdarbu žurnāla formu, tā aizpildīšanas kārtību, atrašanas vietu un citu nepieciešamo ar būvdarbu žurnālu saistīto informāciju. VID iesaka izstrādāt būvdarbu žurnāla formu, noteikt būvdarbu žurnāla aizpildīšanas kārtību, kā arī izstrādāt normu, kas noteiktu atbildību par normatīvo aktu neievērošanu, kas saistīti ar būvdarbu žurnāla kārtošanu. Vēlams paredzēt to, ka būvdarbu žurnālu nepieciešams iekārtot un aizpildīt, ja būvniecība tiek veikta pašu spēkiem, tādējādi gan pats īpašnieks, gan kontrolējošā institūcija varētu izsekot būvniecības gaitai un veiktajiem darbiem un ieguldītajiem materiāliem, kā arī konkrētajā dienā objektā nodarbinātajām personām. VID norāda, ka tas ir sagatavojis pārskatu "Būvkomersantu sniegto datu salīdzinājums ar VID datiem par 2005.gadu", kurā tiek salīdzināti Būvkomersantu reģistrā iesniegtās ziņas ar VID rīcībā esošajiem datiem. Šis pārskats elektroniski ir nosūtīts EM Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājam Dzintaram Grasmanim.
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai