papildināta - Uzņēmēji vaino viens otru mahinācijās, sola tiesāties un draud iesaistīt Zviedriju

(Pievienotas divas pēdējās rindkopas.) Rīga, 17.okt., LETA. Pamatīgā savstarpējā konfliktā iestiguši AS "Baltic Sea Port" īpašnieki, vainojot viens otru mahinācijās, solot tiesāties un pat draudot iesaistīt starptautiskā tiesvedībā Latviju un Zviedriju. Zviedrijā reģistrētās sabiedrības "NP Properties AB", kas pastarpināti ir "Baltic Sea Port" akcionāre, pārstāvji uzskata, ka vērienīgu mahināciju ar ostas zemi dēļ viņiem radīti miljonos latu mērāmi zaudējumi. Ievērojamie zaudējumi esot radīti, personu grupai piesavinoties un izsaimniekojot "Baltic Sea Port" mantu. Cietusi esot arī Latvijas valsts, jo viens no "Baltic Sea Port" akcionāriem ir arī Valsts pensiju fonds. Tāpat mahinācijās esot iesaistīta arī "DnB Nord banka", caur kuru veikti darījumi un notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšana. Kā šodien žurnālistiem preses brīfingā norādīja "Baltic Sea Port" padomes loceklis un "NP Properties AB" ģenerāldirektors Daumants Vītols, personu grupa, kura ieņem atbildīgus amatus "Baltic Sea Port", izmantojot viena no dibinātājiem - "NP Properties AB" - uzticēšanos, izkrāpusi un par niecīgu summu - 2,6 miljoniem latu, kas esot tikai 7% no īpašuma tirgus vērtības, kas sasniedz ap 35 miljoniem latu, - pārdevusi "Baltic Sea Port" piederošos nekustamos īpašumus, kuri savulaik tika iegādāti un attīstīti, ieguldot tajos lielas ārvalstu investīcijas. "Ja netiks saņemtas kompensācijas, atbildētāja var izrādīties Latvijas valsts, jo ir skartas Īslandes un Zviedrijas investīcijas. Par Zviedrijas spēju piedzīt naudu no Latvijas jau esam pārliecinājušies," brīdināja Vītols. Savukārt "Baltic Sea Port" padomes priekšsēdētāja Aigara Ķimeņa pārstāvis advokāts Viesturs Zauls žurnālistiem pēc preses brīfinga norādīja, ka Vītols medijiem sniedzot "klaji nepatiesu un melīgu informāciju, skaidrojot savu vienpusējo, klaji demagoģisko viedokli par darījumiem ar AS "Baltic Sea Port" īpašumā esošajām zemēm Rīgā". Zauls uzsvēra, ka kompānijai "NP Properties AB" neesot nekā kopēja ar darījumu ar "Baltic Sea Port" nekustamajiem īpašumiem. "Baltic Sea Port" dibinātāja ir kompānija "LPC Latvia", kuras daļas līdzvērtīgi pieder "NP Properties AB" un Latvijas uzņēmējiem piederošai ārzonas firmai "Highwood associations LLC". Bez "LPC Latvia" AS "Baltic Sea Port" ir vēl 58 akcionāri, tai skaitā Valsts pensiju fonds. Kā skaidroja Vītols, AS "Baltic Sea Port" vērtīgākā manta bija trīs Rīgas brīvostas teritorijai pieguloši nekustamie īpašumi - zeme ar kopējo zemes platību 13,42 hektāri un ievērojama apjoma ražošanas ēkas Daugavgrīvas ielā 93 un Podraga ielā. Uzņēmums "Ober Haus" šo īpašumu tirgus vērtību noteicis 26 miljonu eiro (18,2 miljonu latu) apmērā uz 2006.gada 1.decembri, savukārt potenciālie pircēji "New Europe real estate LTD", parakstot nodomu protokolu 2006.gada 17.novembrī, apņēmās pirkt šos nekustamos īpašumus (vai firmu, kurai tie piederēs) par 50 miljoniem eiro (35 miljoniem latu). Pēc Vītola teiktā, 2006.gada beigās Ķimenis nodevis visus trīs "Baltic Sea Port" nekustamos īpašumus firmai "Extron Baltic", kuras vienīgo mantu veidoja 2000 latu pamatkapitāls. Firma piederēja Aigara Ķimeņa darījumu partnerei un Ķimeņa uzticības personas Agra Štrodaha draudzenei Ingrīdai Kušnerei. Firmas juridiskā adrese bija Kušnerei piederošajā dzīvoklī Valdeķu ielā. Kušnere bija vienīgā SIA "Extron Baltic" valdes locekle un pārstāve. Nākamajā dienā pēc nekustamo īpašumu nostiprināšanas uz SIA "Extron Baltic" vārda Kušneres vietā par SIA "Extron Baltic" simtprocentīgu pamatkapitāla īpašnieci kļuvusi ārzonas kompānija "Extron LLP", kuras patiesais labuma guvējs, visticamāk, bijis Ķimenis. "Tādējādi nekustamie īpašumi tikuši sagatavoti pārdošanai atbilstoši 2006.gada 17.novembra nodomu protokola nosacījumiem ar sabiedrību "New Europe real estate LTD" par 50 miljoniem eiro, un šā darījuma realizēšanas gadījumā 50 miljoni eiro nonāktu nevis akciju sabiedrības "Baltic Sea Port" un tās akcionāru rīcībā, bet gan ārzonas uzņēmuma "Extron LLP" īpašnieku, tas ir, Aigara Ķimeņa, kabatā," skaidroja Vītols. Tikusi radīta šķietamība, ka īpašumu nodošana firmai "Extron Baltic" bijusi par atlīdzību: bija divi pirkuma līgumi par nekustamo īpašumu domājamo daļu pārdošanu, un kopējā pirkuma cena par visiem trim nekustamajiem īpašumiem, ko pienācās saņemt firmai "Baltic Sea Port" atbilstoši 2006.gada 21.decembra un 2007.gada 16.janvāra pirkuma līgumiem, bija 2 600 000 latu, tas ir, 7-13 reizes mazāk par īpašumu tirgus vērtību jeb tikai 7,4% no pirkuma summas, ko bija gatavs maksāt "New Europe real estate LTD". Vītols norādīja, ka pat šo neadekvāti mazo summu AS "Baltic Sea Port" reāli nesaņēma, bet attiecīgi tika samazinātas "Baltic Sea Port" kredītsaistības pret AS "DnB Nord banka". "Šīs kredītsaistības pārņēma "Extron LLP", un tās šobrīd tiek dzēstas no AS "Baltic Sea Port" līdzekļiem, kuri tiek saņemti kā nomas maksa. Interesanti, ka kredītsaistības firma "Extron LLP" ir pastiprinājusi ar Aigara Ķimeņa un Agra Štrodaha galvojumiem: tas norāda, ka tieši viņi varētu būt patiesie labuma guvēji. Šādu manipulāciju rezultātā "Extron LLP" un tai piederošā firma "Extron Baltic" kļuva par miljoniem vērta īpašuma saimniekiem, faktiski neiztērējot ne lata," stāstīja "NP Properties AB" pārstāvis. "Ārvalstu investīcijas Latvijas Republikā tiek aizsargātas gan ar divpusējiem Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes, Latvijas Republikas un Īslandes Republikas līgumiem par ārvalstu investīciju aizsardzību, gan arī ar Līgumu par Eiropas Ekonomisko zonu un citiem daudzpusējiem investīciju aizsardzības līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika. Diemžēl reālā situācija šobrīd rāda, ka Latvijas valsts institūcijas pilnībā nespēj aizsargāt ne starptautiskās investīcijas, ne vietējo investoru intereses," sūrojās Vītols. "NP Properties AB" aprēķini liecinot, ka AS "Baltic Sea Port" nodarītie zaudējumi lēšami no 16 183 000 līdz 35 540 200 latu. Ievērojami zaudējumi nodarīti arī pārējiem 58 AS "Baltic Sea Port" akcionāriem, apgalvoja Vītols. Uzņēmuma pārstāvis stāstīja, ka par minēto faktu ticis ierosināts kriminālprocess Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas birojā. "Šī gada jūnijā tika pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu izkrāptajiem nekustamajiem īpašumiem un virknei nozieguma līdzdalībnieku piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kapitāla daļām un akcijām. Tomēr jau drīzumā kriminālprocesa virzībā sākās dažādas dīvainības, kas radīja bažas par lietas izmeklēšanas efektivitāti. Uz šo brīdi kriminālprocess ir izbeigts, un, iepazīstoties ar tā izbeigšanas pamatojumu, ir pamats uzskatīt, ka izmeklēšanas iestādes darbinieki ne tikai ir neprofesionāli veikuši savu darbu, bet ir notikusi kriminālprocesa virzītāju ietekmēšana." Iepazīstoties ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, "NP Properties AB" nolēma vērsties pie Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, lai "pievērstu uzmanību šīm krāpnieciskajām darbībām un lūgtu vēlreiz efektīvi un taisnīgi izvērtēt nelikumīgās darbības ar nekustamajiem īpašumiem". Tuvākajā laikā "NP Properties AB" par notikušo incidentu, kur rupji tiekot pārkāptas investoru tiesības, informēšot arī Zviedrijas un Īslandes vēstniecības. Savukārt uzņēmēja Ķimeņa pārstāvis žurnālistiem skaidroja, ka ne "NP Properties AB", ne arī Daumantam Vītolam un Gisli Reinisonam neesot nekādu tiesiska pamata izvērtēt vai apstrīdēt darījumu, kurš noticis vairākus mēnešus, pirms "NP Properties AB" kļuva par akciju sabiedrības akcionāru. "NP Properties AB" kļuvis par "Baltic Sea Port" vienu no akcionāriem ar 1,5% līdzdalību akciju kapitālā 2007.gada vasarā, savukārt darījumi ar "Baltic Sea Port" piederošajiem nekustamajiem īpašumiem jau bijuši notikuši 2006.gada beigās, uzsvēra Zauls. "Mums ir būtisks pamats apšaubīt, ka "NP Properties AB" līdzdalība SIA "LPC Latvia" ir iegūta, neievērojot normatīvo aktu prasības par kapitāla daļu pirkuma darījumiem sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Šie darījumi notikuši slepus, neinformējot par tiem ne "LPC Latvia" valdi un valdes priekšsēdētāju, ne arī otru lielāko "LPC Latvia" dalībnieku," sacīja Zauls. Tāpat, pēc advokāta domām, neesot neviena dokumenta, kas pierādītu, ka "NP Properties AB" ir investējis līdzekļus "Baltic Sea Port". "Līdz ar to varam apliecināt, ka "NP Properties AB" paustais viedoklis, ka ir aizskartas ārvalstu investīcijas, nav patiess," viņš piebilda. Tādēļ izplatītā informācija, ka "shēmošanas" un krāpniecisku darbību dēļ "NP Properties AB" kā "Baltic Sea Port" akcionārs ir cietušais, esot nepatiesa, un šobrīd tiek apsvērta iespēja sniegt prasību tiesā par melīgas informācijas izplatīšanu. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija liecina, ka SIA "LPC Latvia" valdes priekšsēdētājs ir Aigars Ķimenis, bet valdes loceklis ir Gisli Reinisons. AS "Baltic Sea Port" padomes priekšsēdētājs ir Ķimenis, priekšsēdētāja vietnieks - Juris Pērkons, bet padomes loceklis - Daumants Vītols. Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir Ēriks Cešeiko, bet valdes locekļi ir Andris Čikuls un Ieva Prūse. "NP Properties AB" noraida Zaula publiski izteikto apgalvojumu, ka "NP Properties AB" par vienu no "Baltic Sea Port" akcionāriem ar 1,5% līdzdalību akciju kapitālā kļuva 2007.gada vasarā. "Reinisons, kurš bija viens no SIA "LPC Latvia" dibinātājiem, jau 2002.gada maijā savas kapitāla daļas nodeva kompānijai "First Logic Ltd", kura ir "Nordic Partners" grupas kompānija un kuru pārstāv Daumants Vītols. "Nordic Partners" grupas reorganizācijas rezultātā 2007.gada oktobrī kapitāla daļas ieguva "NP Properties AB", kas ir 100% "Nordic Partners" meitasuzņēmums. Tādējādi jau visu šo laiku "Nordic Partners" grupa ir bijusi SIA "LPC Latvia" dalībniece," aģentūru LETA informēja "NP Properties AB" sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

ARI Stone – augstas kvalitātes akmens virsmas jūsu interjeram

ARI Stone ir uzņēmums, kas apvieno jaunākās inovācijas, augstākās kvalitātes akmens materiālus un bezgalīgas dizaina iespējas, lai palīdzētu jums izveidot jaunus interjera elementus. Uzzināsim, kas ietilpst ARI Stone piedāvājumā un kādi ir šīs sezonas jaunumi un dizaina aktualitātes!

Aktuālie piedāvājumi

Augstas kvalitātes sienu un griestu apdares darbi – SIA "ASiekšdarbi"

Tavs sadarbības partneris sienu un griestu apdares darbos – SIA "ASiekšdarbi"! Dažādu veidu iekšējie apdares / remonta darbi – špaktelēšana, slīpēšana, krāsošana, tapešu līmēšana.

Aktualitātes

VNĪ uzsāks vēsturiskā “Saktas” nama uzraksta atjaunošanas darbus

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Izstāsti Latvijai

Kas ir ceļa servitūts? Skaidro RSU Lekt. PhD Jolanta Dinsberga: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Ko darīt, ja īpašumam nav piekļuves pie ceļa? Vai var izmantot kaimiņa zemes gabalā jau esošu ceļu vai izbūvēt jaunu? Šādos gadījumos var noformēt ceļa servitūtu. Kā to izdarīt juridiski pareizi, video skaidro Rīgas Stradiņa universitātes RSU Sociālo zinātņu fakultāte docētāja, šķīrējtiesnese, juriste Ph. D. Jolanta Dinsberga, kura par šo tēmu veica promocijas darbu.

papildināta - Uzņēmēji vaino viens otru mahinācijās, sola tiesāties un draud iesaistīt Zviedriju

Dalies ar šo rakstu

Komentāri