Ar jaunu likumu regulēs nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību

Rīga, 10.dec., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām", ar kura pieņemšanu plānots aizstāt likumu "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām", papildus regulējot arī nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām un citus jautājumus. Kā teikts likumprojekta anotācijā, patlaban nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām regulē 1923.gada likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām", kas atjaunots ar Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumu. Minētais likums regulē tikai nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procesu, bet nekustamā īpašuma labprātīga atsavināšana patlaban notiek vispārējā civiltiesisku darījumu regulējuma kārtībā. Minētā kārtība, kas patlaban ir spēkā, nenodrošina labprātīga atsavināšanas procesa caurskatāmību un konsekvenci, jo katrai institūcijai ir izveidojusies sava prakse šī jautājuma risināšanā, tādējādi nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumu paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām, nav pieejami skaidri nosacījumi un tiesiskās sekas, kas izrietēs no nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas, skaidro jaunā likumprojekta autori. Vienlaikus labprātīgas nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā patlaban nav paredzēti kritēriji atlīdzības noteikšanai. Lai nodrošinātu, ka tiek garantēts vienlīdzīgs nekustamā īpašuma īpašnieka stāvoklis neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām tiek atsavināts labprātīgi vai piespiedu kārtā, nepieciešams paredzēt vienotus taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritērijus un skaidras nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības, teikts jaunā likumprojekta anotācijā. Pagaidām nav noteikta procedūra, kā nekustamā īpašuma īpašnieks tiek informēts par nekustamā īpašuma atsavināšanu un citiem ar to saistītajiem procesiem, taču, paredzot skaidru procedūru, tiktu nodrošināta pilnvērtīga un konsekventa nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību un interešu nodrošināšana un arī iesaistīšana atsavināšanas procesā, kas īpaši būtiski ir pie taisnīgas atlīdzības noteikšanas. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu valsts vai pašvaldība var nostiprināt zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad nekustamā īpašuma īpašniekam ir samaksāta taisnīgā atlīdzība. Gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nepiekrīt institūcijas piedāvātās taisnīgās atlīdzības apmēram, institūcijai ir pienākums vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu. Taču, ievērojot, ka atlīdzības noteikšanas process ir sarežģīts, var paiet ilgs laiks līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim un attiecīgi atlīdzības izmaksas un īpašuma tiesību nostiprināšanai. Tādējādi sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta uzsākšana var tikt būtiski kavēta, skaidro jaunā likumprojekta autori. Patlaban spēkā esošajos tiesību aktos nav noteikti skaidri taisnīgas atlīdzības noteikšanas kritēriji, kā arī netiek nodrošināta caurskatāma un konsekventa taisnīgas atlīdzības noteikšanas kārtība un apstākļi, kas ietekmē atlīdzības apmēru. Kā teikts likumprojekta anotācijā, katrai institūcijai ir izveidojusies sava prakse taisnīgas atlīdzības noteikšanā, kas vienlīdzības, taisnīguma un līdzekļu ekonomijas nodrošināšanas nepieciešamības kontekstā ir vērtējams negatīvi. Speciālisti konstatējuši, ka problēmas rada arī patlaban spēkā esošais neskaidrais regulējums attiecībā uz no nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa izrietošo tiesību aizsardzības kārtību. Nav skaidri noteikts, kādos procesos šīs tiesības aizsargājamas, turklāt šo tiesību aizsardzības procesi ir ilgstoši, jo tiesību aktos nav paredzēti nosacījumi, kas nodrošinātu šo jautājumu ātrāku izskatīšanu. Vienīgais izņēmums ir Civilprocesa likumā paredzētais, ka tiesas sēde lietās par taisnīgas atlīdzības noteikšanu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu nosakāma 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, vai pēc sagatavošanas sēdes. Papildus ilgstošu tiesisko nestabilitāti par likuma, ar kuru atsavināts konkrēts nekustamais īpašums, atbilstību konstitūcijai un attiecīgi spēkā esamību rada arī Satversmes tiesas likumā paredzētais regulējums attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu, teikts jaunā likumprojekta anotācijā. Problemātiski patlaban ir arī jautājumi, kas saistīti ar atsavinātā nekustamā īpašuma atbrīvošanu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai citas personas to labprātīgi neatbrīvo. Šādā gadījumā institūcija ir pakļauta ilgstošam tiesu procesam, lai saņemtu nolēmumu, uz kura pamata ir tiesības piespiedu kārtā atbrīvot nekustamo īpašumu. Lai novērstu likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" konstatētās nepilnības, plānots pieņemt jaunu likumu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām". Tāpat jaunā likumprojekta izstrādē ņemti vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos iekļautie secinājumi un Satversmes tiesas spriedumos par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām iekļautās norādes par aspektiem, kas ievērojami, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Jaunajā likumprojektā ir regulēts tikai minimālais darbību apjoms, kuras nepieciešams veikt, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Tādējādi institūcijai nav liegts, gluži otrādi, pat ir vēlams veikt arī citas darbības, īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maksimālu iesaistīšanu atsavināšanas procesā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu maksimāli ātru un efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, uzsver jaunā likumprojekta autori. Atsevišķi jaunajā likumprojektā iekļautie panti ir pārņemti no pašreiz spēkā esošā likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām", tos redakcionāli precizējot atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un pielāgojot pašreizējai juridiskajai situācijai, kā arī pārējām likumprojekta normām. Vienlaikus ar jauno likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām", lai nodrošinātu tajā iekļauto normu kompleksu ieviešanu, ir izstrādāti un valdībā jau akceptēti arī grozījumi Zemes ierīcības likumā. Ar grozījumiem Zemes ierīcības likumā iecerēts novērst šķēršļus zemes ierīcības projekta ierosināšanai un izstrādei nekustamajam īpašumam, kuru paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām vēl pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas valstij vai pašvaldībai. Tāpat pēc šo likuma grozījumu stāšanās spēkā būs pieļaujams bez šķēršļiem izstrādāt zemes ierīcības projektu nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem nostiprinātas hipotēkas, par kuriem ir strīds tiesā, atklājies mantojums vai ir citi apstākļi, kas patlaban liedz zemes ierīcības projekta izstrādi. Papildus, ievērojot jaunajā likumprojektā "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām" iekļauto deleģējumu, plānots izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentēs taisnīgas atlīdzības noteikšanas kārtību un kritērijus. Šajos noteikumos tiks identificēti apstākļi, kas raksturo nekustamo īpašumu un attiecīgi ietekmē atlīdzības apmēru, atlīdzināmo zaudējumu pozīcijas un apmērs, kā arī process, kādā atlīdzības noteikšana notiek. Šajos noteikumos tiks iekļauti arī jautājumi, kuros reglamentēta noteikšanas kārtība un apmērs nomas maksai, par kādu institūcijai ir tiesības slēgt nomas līgumu. Tāpat tiks noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāma nomas maksa un maksimālais nomas maksas apmērs.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

EM: Ēnu ekonomikas mazināšanai plānots arī mazākos būvlaukumos ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Atbalstot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabinets š.g. 8. oktobra sēdē lēma pilnveidot regulējumu ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, lai efektīvāk kontrolētu darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības.