Šogad ceļu būvniekiem draud bankroti
Minētajās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" izpilddirektors Zigmārs Brunavs. "Esam informēti par apmēram 25% finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas." Jaunais iepirkumu plāns paredz, ka līdzekļi šogad tiks tērēti tikai valsts galveno autoceļu rekonstrukcijām, taču nevienu iepirkumu nav plānots izsludināt, piemēram, 1. un 2.šķiras ceļu periodiskai uzturēšanai, ceļu sakārtošanai novados, pilsētu tranzītielu sakārtošanai, tiltu rekonstrukcijai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai. Pirms valsts budžeta apstiprināšanas LVC minētajiem mērķiem bija plānojuši ievērojamu skaitu iepirkumu, taču līdz ar taupības režīmu līdzekļi netika piešķirti un šogad taupīšana notiks uz tā jau slikto Latvijas ceļu kvalitātes rēķina. "Vēl tikai pirms gada ierēdņi satraukti jautāja, vai ceļu būves nozares uzņēmumi ar savām jaudām spēs vispār paveikt visus izsolītos darbus," atgādina Brunavs, piebilstot, ka jau tad uzņēmēju atbilde bija: "Dodiet tik šurp - paveiksim!" Ceļu būvnieki ir uzaudzējuši muskuļus, taču tagad līdz ar valsts finansējuma trūkumu nav kur realizēt uzņēmumu jaudas. Savukārt LVC valdes priekšsēdētājs Tālis Straume laikrakstam paskaidroja, ka iepirkumu plānā esot arī tādi iepirkumi, kurus var uzbūvēt arī mazākie uzņēmumi, piemēram, pasūtījumi, kuru summa plānota 1-2 miljonu latu apmērā. Viņš gan atzina, ka šādi iepirkumi ir mazāk, tomēr teica: "LVC nav vienīgais pasūtītājs - ceļus pasūta arī pašvaldības. Cita problēma ir - arī pašvaldības samazina izdevumus ceļiem un samazina iepirkumu skaitu, taču ar LVC tam nav saistības." Straume atzina, ka nezina, kā rīkoties uzņēmumiem, kuri ir uz bankrota robežas, jo tas atkarīgs no katra uzņēmuma stratēģijas, tomēr, runājot par finansējumu, pieejamā budžeta nauda ir samazināta un to vairs nevar ietekmēt. SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis pastāstīja, ka, viņaprāt, iepirkumu skaita samazinājums un struktūra, kas paredz finanšu novirzīšanu pilnai rekonstrukcijai, ir tuvredzīga politika, jo, sadalot šo pašu finansējumu periodiskajai ceļu uzturēšanai, vienkāršotajai renovācijai, ieguvumu būtu daudz vairāk. "Tas būtu liels atbalsts visiem uzņēmējiem, jo palielinātu kopējo remontējamo ceļu kilometrāžu, vienlaikus ļautu nepasliktināt ceļu kopējo stāvokli valstī. Piemēram, trīs kilometri kapitālās ceļa rekonstrukcijas maksā aptuveni trīs miljonus latu, bet, veicot ceļa vienkāršoto renovāciju, par tiem pašiem trim miljoniem latu var nomainīt 60 kilometrus ceļa seguma. Tas garantē vismaz 5-7 gadu garumā šī ceļa ekspluatācijas drošību. Kopējais atvēlētais finansējums programmai ļautu ar vienkāršoto renovāciju uzlabot 2491 kilometru ceļu seguma Latvijā, izlietojot aptuveni 1,7 miljonus tonnu asfalta, aktivizējot karjeru un būvmateriālu rūpnīcu darbību, saglabājot nodarbinātību un ceļu būves nozari valstī. Savukārt tagad pie piedāvātā plāna valstī var palikt tikai daži nozares uzņēmumi, kas nozīmē, pirmkārt, cenu celšanos, otrkārt - valsts budžeta ieņēmumu būtisku samazinājumu, bankrotējot lielai daļai ceļu būves uzņēmumu." Zvirbulis arī norāda, ka šāds plāns varētu būt labs ekonomikas augšupejas gados, taču tas nav piemērots pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Arī uzņēmuma SIA "Union Asphalttechnik" valdes priekšsēdētājs Juris Krievs norādīja, ka pašlaik labāk būtu bijis nodrošināt ceļu uzturēšanu, nevis jaunu ceļu būvniecību vai pamatīgu rekonstrukciju, jo uzturēšana un tikai ceļu virskārtas nomaiņa ļautu saglabāt ceļu kvalitāti, savukārt tagad tiek būvēti jauni ceļi, bet veco ceļu stāvoklis pasliktinās.
