papildināta - Zatlers: Esošajā ekonomikas situācijā jāvērtē lielo būvprojektu lietderīgums

(Pievienota informācija par "Gaismas pils" projektu pēdējās septiņās rindkopās.) Rīga, 20.aug., LETA. Esošajā ekonomikas situācijā ir jāizvērtē iecerēto lielo būvprojektu lietderīgums un iespējama būvniecības termiņu pārcelšana, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Kultūras ministrija (KM) asi kritizē šādu prezidenta viedokli, saucot to par populismu. Ņemot vērā situāciju ekonomikā, šajā jautājumā būtu jāizvērš ļoti nopietnas diskusijas, intervijā atzina valsts vadītājs. Pēc Zatlera domām, kamēr nav nostabilizējusies Latvijas ekonomika, ir jēga padomāt par iespējamu būvniecības projektu realizēšanas atlikšanu, no tiem neatsakoties, bet izstrādājot precīzus tehniskos projektus. Jau ziņots, ka arī ekonomisti iepriekš norādījuši, ka iecerētie vērienīgie būvprojekti var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Valsts tuvākajos gados gatavojas realizēt vairākus nozīmīgus būvniecības projektus Rīgā, piemēram, jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas un Laikmetīgās mākslas muzeju būvniecību, kā arī koncertzāles būvniecību uz AB dambja. "Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā. Kā ziņots, KM iesniegusi Ministru kabinetā lēmumprojektus, kas paredz atlikt uz 2008.gadu lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju. Šodien KM izplatījusi paziņojumu, kurā teikts - Zatlera izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ, "ir vērtējams kā populistisks". "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts KM paziņojumā. Zatlera atsaukšanās uz Latvijas Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka "Gaismas pils" celtniecība būtu jāaptur, "rada iespaidu, ka ar Valsts prezidentu iespējams manipulēt", jo tieši Latvijas Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm, norāda KM. "Klaji populistiskais mēģinājums šodienas radio intervijā bibliotēkas celtniecību pretstatīt skolotāju, mediķu un citu jomu darbinieku atalgojumam liecina, ka Valsts prezidents neseko līdzi valdības lēmumiem, jo Ministru kabinets ir akceptējis algu pieauguma grafikus valsts nodarbinātajiem cilvēkiem un konsekventi tos īsteno," teikts KM paziņojumā. Zatlers radio intervijā līdzās bibliotēkas projektam inflācijas kontekstā minēja arī Rīgas koncertzāles projektu. Tāpēc KM "aicina Valsts prezidentu pirms jautājumu komentēšanas iepazīties ar faktiem". KM esot vairākkārt norādījusi, ka Rīgas koncertzāles būvniecība ir atlikta līdz 2010. gadam. Tas esot darīts ar nolūku, lai koncertzāles celtniecība pat daļēji nesakristu ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, kuru plānots pabeigt 2010.gadā. Tādēļ Rīgas koncertzāles pat hipotētiska ietekme uz inflāciju neesot iespējama ātrāk kā 2010.gadā. KM arī norāda, ka iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga - atšķirībā no Zatlera - esot izteikusies, ka "bibliotēka mums ir nepieciešama kā gaiss, kā ūdens". Šā gada 11.jūnijā sabiedrībā pazīstami kultūras darbinieki izplatīja atklātu vēstuli ar aicinājumu nepakļauties populistiskiem mudinājumiem apturēt bibliotēkas projektu, norādot: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanas sekas būtu Latvijai ilgtermiņā katastrofālas. Stratēģiskie zaudējumi simtkārt pārsniegtu īstermiņa emocionālos ieguvumus. Tiktu raidīts signāls, ka nevēlamies veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību. (..) Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nozīmētu, ka Latvijai tik nepieciešamā "Gaismas pils" netiks uzcelta tuvākajos desmit gados, varbūt pat vispār. To nedrīkst pieļaut!". Šo aicinājumu parakstīja Jānis Stradiņš, Alvis Hermanis, Pēteris Vasks, Maija Kūle, Knuts Skujenieks, Anna Žīgure, Andris Kronbergs, Māris Sirmais, Māra Zālīte, Imants Lancmanis, Jānis Stradiņš, Džemma Skulme, Māra Ķimele, Ēriks Stendzenieks, Nora Ikstena, Andrejs Žagars, Imants Kalniņš, Juris Rubenis, kā arī citi kultūras un sabiedriskie darbinieki. KM aicina "Valsts prezidentu turpmāk atturēties no nepārbaudītas un spekulatīvas informācijas izplatīšanas par Latvijas nākotnei ārkārtīgi svarīgiem projektiem". Rīt, 21.augustā, Ministru kabinets uzklausīs finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) iesniegto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sagatavoto informāciju par "Gaismas pils" projekta īstenošanu. LNB projektam "Gaismas pils" pagājušajā gadā izlietoti 6 365 822 lati. No šīs summas 2 746 031 lats atbilstoši līgumam samaksāts "Hill International" par būvprojektu izstrādi, 2 745 415 latus izmaksājusi īpašuma tiesību sakārtošana un "Gaismas pils" būvlaukumā nojaucamo ēku īrnieku izmitināšana, būvlaukuma sagatavošanai izlietoti 304 256 lati, bet repozitārija būvniecības pabeigšana Silakrogā izmaksājusi 407 605 latus. No 2006.gadam "Gaismas pils" projektam plānotā finansējuma, kas bija 7 723 559 lati, apgūti 82%, jo aizkavējusies līgumu noslēgšana par infrastruktūras objektu projektēšanu, kā arī netika panākta vienošanās par līdzvērtīgu dzīvojamo platību ar visiem īrniekiem. Finansējuma atlikums šiem uzdevumiem tiks izlietots 2007.gadā. Valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka, pēc veiktajiem aprēķiniem būvprojekta skiču stadijā, LNB ēkas būvniecības izmaksas ir 116,8 miljoni latu, tai skaitā plānotais sadalījums pa turpmākiem gadiem: 2008.gadā - 35,9 miljoni latu pamatkonstrukcijām un ēkas karkasa izbūvei, 2009.gadā - 44,6 miljoni latu ēkas fasādei, apdarei un inženiertehniskajiem darbiem, 2010.gadā - 26,6 miljoni latu inženiertehniskajiem darbiem, speciālajam aprīkojumam un informācijas un komunikāciju tehnoloģiskajām iekārtām. Lai nodrošinātu LNB ēkas būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo naudas plūsmu, tik liela apjoma projektam tika izstrādāts finansējuma modelis, kurā plānots, ka nepieciešamo līdzekļu ieguldīšana tiks nodrošināta no ģenerāluzņēmēja puses, bet valsts budžets ilgtermiņā veiks investīciju atmaksu ģenerāluzņēmējam, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa saistības. Valsts pilnvaras plānotajām ilgtermiņa finanšu saistībām nākotnē LNB projekta īstenošanā ir noteiktas likumā "Par valsts budžetu 2007.gadam", un tās ir 6,97 miljoni latu 2008.gadā, 6,97 miljoni latu 2009.gadā un 132,43 miljoni latu tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai, ar ko tiks segtas LNB ēkas būvniecības izmaksas un tās būvniecībai nepieciešamo resursu piesaistes izmaksas. Tātad, pēc pašreizējām aplēsēm, par "Gaismas pili" valstij būs jāsamaksā 146,42 miljoni latu.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Teritoriju applūšanas mazināšanai Rīgas pašvaldība attīra meliorācijas sistēmas; aicina sadarboties privātīpašniekus

Lai mazinātu applūšanas risku, Rīgas pašvaldība savās teritorijās regulāri veic meliorācijas sistēmu tīrīšanas un uzturēšanas darbus. Tomēr, lai kopējās sistēmas labi funkcionētu un zemes neapplūstu, pašvaldība aicina iesaistīties arī privātīpašniekus, gan tīrot savā pārziņā esošos grāvjus, gan nodrošinot piekļuvi pilsētas pārziņā esošajām meliorācijas sistēmām.

Izstāsti Latvijai

MONIER dakstiņi, BMI Latvija – ciemos pie Šveicaru ģimenes: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Raidījums "Izstāsti Latvijai" viesojās pie Šveicaru ģimenes Jelgavas novadā Cenas pagastā, lai uzzinātu par savu pieredzi jumta izvēlē.

papildināta - Zatlers: Esošajā ekonomikas situācijā jāvērtē lielo būvprojektu lietderīgums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri