Pavasarī plāno izsludināt starptautisku metu konkursu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai
Rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā. Konkursam tiks atvēlēti līdz 120 000 latu, sacīja Daugmalis. Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) šodien, apmeklējot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku, apliecināja atbalstu tās rekonstrukcijai. Apmeklējumā piedalījās arī Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe. Rīgas kultūras infrastruktūras sakārtošana ir domes pašreizējā sasaukuma prioritāte - Latvijas Nacionālās operas 3.kārta, Rīgas Krievu teātris, kinoteātris "Rīga", kultūras nams "Ziemeļblāzma", Dziesmusvētku estrāde ir tie objekti, kuru rekonstrukcija līdztekus Latgales multikulturālā centra, Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izbūvei ļautu akcentēt Rīgas kā garīgā, nevis komerciālā un azartspēļu centra tēlu, norādīja Ameriks. "Arī personiski mans viedoklis ir, ka privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus mēs nedrīkstam vienkārši notērēt, - tie jāiegulda citos pašvaldības īpašumos, būtiski ceļot to vērtību un saglabājot nākamajām paaudzēm mūsu vienreizējo mantojumu," sacīja komitejas priekšsēdētājs. Ameriks informēja, ka drīzumā plānots atrisināt jautājumu par operatīvu līdzekļu piesaisti pašvaldības īpašumu aizsardzībai, - izsludinot attiecīgu konkursu, apdrošinās gan sociālās sfēras objektus, gan kultūras infrastruktūras vērtības. Savukārt Krastiņš uzsvēra, ka šā konkursa organizēšanā būs jāiegulda ļoti nopietns darbs, lai piesaistītu pasaules klases speciālistus. "Jautājums par iespējamo piebūvi, manuprāt, risināms projekta otrajā kārtā," sacīja Krastiņš. "Mums jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi pret publiskās ārtelpas samazināšanu, un tas būtu pieļaujams ne tikai ļoti pārdomāta un racionāla, bet arī arhitektoniski visnotaļ augstvērtīga projekta ietvaros." Apmeklējuma laikā notikušajās pārrunās panākta vienošanās, ka vēl šogad tiks veikta muzeja ēkas tehniskā apsekošana un veikti darbi instalācijas nomaiņai. Šā gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva. Darba uzdevums bija, pamatojoties uz pasaules un vietējās pieredzes piemēriem, izpētīt ēkas iespējamo rekonstrukciju un, izvērtējot apkārtējās teritorijas pilsētbūvniecisko aspektu, sagatavot rakstveida atzinumu par Rīgas pilsētai izdevīgāko un efektīvāko iepirkuma procedūru projektētāja izvēlei. Pētījuma rezultātā tika sagatavots atzinums par iespēju veikt muzeja ēkas rekonstrukciju - paplašināšanu, un to organizēt atklāta, starptautiska konkursa veidā. Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem. Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs. Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi fiziski un morāli novecojuši, neekonomiski. Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā, norādīja Sujunšalijeva. Muzeja ēkas pastāvēšanas laikā vidēji to ir apmeklējuši vairāk nekā astoņi miljoni skatītāju. Patlaban skatītāju skaits turpina augt, sasniedzot līdz 80 000 apmeklētāju gadā. Analīze rāda, ka vidēji katru gadu skatītāju skaits palielinās apmēram par 10%. Tādējādi var runāt par muzeju kā būtisku faktoru Latvijas un Rīgas tēla veidošanā, sacīja Sujunšalijeva. Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm. Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, rezultātā saglabājot ēku nākamajām paaudzēm. Ēkas rekonstrukcijā jāparedz jaunu telpu izbūve ēkas bēniņu daļā, kā arī jāvar rast iespēju ēkas paplašināšanai. Rekonstrukcijas rezultātā jārada standartiem atbilstoša materiāli tehniskā bāze mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai un darbam ar tiem, jānodrošina muzeja telpu ekspluatācija saskaņā ar mūsdienu prasībām, tādējādi radot mūsdienīgu vidi muzeja apmeklētājam.
