Jārīkojas ātri un agresīvi
Ražo būvmateriālus Pēc nodibināšanās 2003. gadā, galvenais būvmateriālu ražošanas uzņēmuma SIA Jelgavas būvniecības sistēmas darbības virziens ir fibrolīta (koka-cementa) un daudzslāņu izolācijas (fibrolīta – putupolistirola) plātņu ražošana. Fibrolīts ir ekoloģisks materiāls, kuru ražo no speciāli sagatavotām ēveļskaidām, saistvielai izmantojot portlandcementu, un pielieto ēku norobežojošās konstrukcijās, sienās, starpsienās, pārsegumos, jumtu izbūvēs, grīdās, kā konstruktīvo apdares, skaņas un siltumu izolējošo materiālu. {ABC_CITATION TEXT=["Ir jāattīsta inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kuri spētu konkurēt Eiropas tirgū. Uzskatu ka tā ir šī brīža vienīgā iespēja."]} Saviem spēkiem nerealizētu Par ES līdzfinansējuma iespējām JBS uzzināja no preses un citiem publiski pieejamās informācijas avotiem. "Uzreiz bija skaidrs, ka ir jāpiesakās uz ražošanas līnijas modernizāciju. Uzņēmums bija salīdzinoši jauns un saviem spēkiem diez vai būtu realizējis tik vērienīgu projektu – kopējās investīcijas sasniedza gandrīz divus miljonus eiro. Tāpat modernizācija bija nepieciešama, lai varētu konkurēt Eiropas tirgū, kur fibrolīta ražotāji bija soli priekšā," atklāj K. Markuss. Jaunu produktu ražošanas uzsākšana JBS pieteicās ERAF programmai "Atbalsts komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai", apakšprogrammai "Komercsabiedrības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām" un realizēja projektu " Fibrolīta ražošanas līnijas modernizācija", kas paredzēja modernizēt esošo fibrolīta līniju, nomainot iekārtas ar modernākām un jaudīgākām. "Iekārtu modernizācijas rezultātā uzlabojās gan darba drošība un darba apstākļi ražotnē, gan arī produkcijas kvalitāte. Tas arī palīdzēja uzņēmumam uzsākt jaunu produktu ražošanu. 2007. gada sākumā, kad iekārtas bija uzstādītas, celtniecības materiālu pieprasījums strauji pieauga, likās, ka esam uz pareizā ceļa. Galvenokārt realizējām produkciju divos strauji augošos tirgos – Latvijā un Krievijā," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Grūtības un ieguvumi Viņš atzīst, ka projekta realizēšanas process prasījis uzņēmuma vadībai milzīgus spēka ieguldījumus: "Godīgi sakot mums negāja viegli. Projekts bija apjomīgs un nācās saskarties ar dažādām grūtībām. Bija vairakkārt jāatliek tā realizācija. Jāsaka paldies LIAA un Hansabankai, kas nāca pretī un galu galā mēs saņēmām finansējumu un realizējām projektu. Ieguvums viennozīmīgi ir gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā, gan arī reģionālā mērogā, jo, nerealizējot modernizāciju, šobrīd mēs nevarētu runāt par konkurences iespējām ar Eiropas stiprākajām valstīm un iespējams jau būtu apstādinājuši ražošanu," atklāti saka K. Markuss. Situācija krīzes apstākļos Šī brīža ekonomiskajā situācijā uzņēmums ir uzsācis ļoti aktīvu pārorientēšanos uz Dānijas, Vācijas, Holandes, Zviedrijas un Anglijas tirgiem. Nākas saskarties ar katras valsts īpatnībām un nepieciešamību pilnveidot dažādas ražošanas nianses. Kārlis Markuss atzīst, ka līdzekļu trūkums neļauj SIA JBS ātri un efektīvi veikt pielāgošanos, bet arī norāda, ka šie ieguldījumi ir daudz mazāki nekā realizētā projekta investīcijas. "Protams, ka projekta realizācija būtiski palielināja kredīta apjomu, kas krīzes situācijā ir liels slogs, un ieiet ES tirgū, konkurējot ar lielajiem ražotājiem ir pietiekoši grūts izaicinājums, tādēļ jārīkojas ātri un agresīvi, nelolojot ilūzijas par atsaucīgiem kaimiņu partneriem, kas atplestām rokām gaida mūs ar savu preci." Vienīgā iespēja – inovatīvi produkti Nākotnē uzņēmums ieplānojis darboties, cenšoties sadalīt risku, vairākos tirgos - Krievijas un Eiropas, ieviešot jaunus produktus un izstrādājot jaunu produktu pielietojumus. SIA JBS meitas uzņēmums SIA JTS šobrīd nodarbojas ar produkta attīstību un ir iesniedzis LIAA, ES struktūrfondu finansējuma piesaistei, divus projektus – jaunu produktu izpēte un ieviešana ražošanā. "Ir jāattīsta inovatīvi produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kuri spētu konkurēt Eiropas tirgū. Uzskatu ka tā ir šī brīža vienīgā iespēja," tā K. Markuss. Fakti Projekta nosaukums - "Fibrolīta ražošanas līnijas modernizācija" Projekta īstenošanas laiks – 2006. gada marts līdz 2007. gada februāris ES fonda līdzfinansējums projektam – Ls 462 952,70 Latvijas līdzfinansējums projektam - Ls 396 816,30 Kopā - Ls 859 769 Raksta autore: Vera Zajeca Foto: no SIA JBS arhīva Raksts tapis sadarbībā ar SIA Jelgavas būvniecības sistēmas valdes priekšsēdētāju Kārli Markusu
