Zaiga Gaile par savu dzīvi un darbu

Arhitekte Zaiga Gaile par savu darbu un ikdienas dzīvi Nejauši izvēlētā profesija izrādījās īstā un vienīgā. Tā, kas padarīja viņu par korifeju Latvijas arhitektūrā. Par savu profesiju, ikdienas dzīvi un projektiem arhitekte Zaiga Gaile sarunā ar abc.lv žurnālisti Veru Zajecu. Vēl vidusskolas pēdējā klasē pilnīgi neko nevarēju izdomāt par turpmākajam studijām un profesijas izvēli – tā varēja būt gan literatūra, gan valodas vai kas cits. Tad notika nejaušība: mans tēvs, ārsts, vaicāja, vai nevēlos aprunāties ar kāda slimnieka meitu arhitekti – jaunu, ļoti skaistu. Īsos svārciņos, - kā tāda vīzija. Tobrīd nodomāju, ka visas arhitektes ir daiļas un ka visa tā lieta ir tik aizraujoša! Tā varbūt bija pavisam nejauša izšķiršanās. Ziemā aizgāju kursos pamācīties zīmēt, bet vasarā iestājos augstskolā. Skatoties atpakaļ, domāju, ka tā tomēr bija diezgan apzināta izvēle – vecāki jau no bērnības bija saredzējuši, ka es visu laiku kaut ko komponēju –gan puķes vāzē, ogas traukā, gan savu istabu iekārtoju, apgleznoju skapi, būvēju dārzā pilsētiņas. Man ir ļoti laimējies, ka es daru to, kas man patīk! Tagad ir arī tā privilēģija apdzīvot sevis veidotas dzīves telpas. No rīta es pamostos mājā, kuru esmu projektējusi, braucu ar riteni no Ķīpsalas uz darbu Berga bazārā, kurā atrodas mans birojs, atjaunotā vecā koka mājā, kurai apkārt notiek Berga bazāra dzīve. Manis veidotā arhitektūra nav kaut kur uztaisīta un aizmirsta – tā ir ikdienas dzīve. Viena diena arhitektes dzīvē 15. jūlija vakarā piedalījāmies Berga bazāra viesnīcas jaunās terases atklāšanā, kur pavadījām jauku laiku viesu kompānijā un mūzikas pavadījumā. Es ar vīru Māri ilgi neaizkavējos, jo bijām ieplānojuši aizbraukt uz Fabrikas restorānu. Ieejot projektētajā telpā, pretī strāvoja dzīvība – tieši šajā vakarā kādas trīs kompānijas svinēja izlaidumu ar vecvecākiem, maziem bērniem, puķu pušķiem, krāšņām kleitām. Vairums ļaužu sēdēja restorāna zālē, citas kompānijas uz restorāna terases ūdens malā. Knapi atradām vietu pie bāra, kur arī paēdām vakariņas. Vēlāk nogājām pie pašu iekārtotā jahtkluba, kurš bija pārpildīts ar laivām un jahtām. Pievienojāmies kādai jahtas kompānijai, uz kuras atradās mūsu paziņas. Vīns un priecīgi cilvēki, visa tā dzīve uz ūdens bija tik dzirkstoša! Sataisījāmies uz mājām pavēlu - ap vienpadsmitiem, bet nolēmām vēl ielūkoties Fabrikas pagalmā, lai redzētu, kā tas tagad ir iekārtots. Un tas bija vakara lielākais pārsteigums – ieejot pagalmā mēs ieraudzījām visus Fabrikas iedzīvotājus vienuviet – ap 50 cilvēku bija sarīkojuši sev pagalma svētkus, cepot lielā barbekjū bundulī gaļu un jautri čalojot. Visapkārt pagalmam bija sadegtas lāpas un gaisu piepildīja mūzika. Mēs Fabriku pabeidzām pirms četriem gadiem, tā tika pārvērsta par dzīvojamo kvartālu ar 34 dzīvokļiem. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka Latvijā ir iespējams kaut kas līdzīgs dzīvojamā kvartāla komūnai. Visi kaimiņi tiešām draudzējas, svin kopā jubilejas, aicina ciemos draugus un radus. Tai vakarā mūs uzaicināja uz kādu dzīvokli, un es ieraudzīju, kā mūsu veidotā telpa tiek apdzīvota – tas bija ļoti saviļņojošs mirklis. Dzīvoklī bija ļoti skaisti, pabraucu ar roku pa sienu, sajūtot mūsu atjaunotos mūrus, apskatīju trepes, kamīnu, virtuvi - viss tiešām bija ļoti labi iekārtots, bet galvenais, ka cilvēki bija priecīgi. Tai vakarā man it kā vajadzēja justies laimīgai, bet es biju pavisam nelaimīga, jo tobrīd domāju par savu jauno projektu, kas pašlaik ir būvniecībā. Nekādīgi nevaru atrisināt problēmu ar flīzēm, vannas istabu, tāpēc jutos nomākta. Tā ir aina no arhitektu dzīves – visu laiku tiek dzīvots uz priekšu, projekti sākas ar domāšanu, tad ir iecere, zīmēšanas un būvniecības process, un tad tikai cilvēki sāk tur dzīvot – tas ir milzīgi garš laiks. Arhitekti veido vidi, telpu un dod cilvēkam dzīves spēles noteikumus. Es, veidojot telpu sev, fantazēju, kā tā varētu derēt arī citiem, un tad izrādās, ka tiešām var derēt, jo cilvēki dzīvo gan Berga bazārā, gan Ķīpsalā, kas ir izveidojusies par ļoti pievilcīgu vietu, ar atjaunotām koka mājām, rekonstruētu Balasta dambi, Internacionālo skolu, Gipša fabrikas kvartālu, Fabrikas restorānu, jahtklubu un motorjahtas Ingrīda satiksmi pāri upei un pa kanālu. Tagad mums būs arī zivju tirgus, kas agrāk bija tikai pārdrošs sapnis, ka atbrauks zvejnieku laivas, spēlēs muzikanti, tāpat kā Berga bazārā "zaļais" vai "utu" tirgus. {ABC_GALLERY ID=zaigas_gailes_galerija} Rūmenes muiža Pašlaik staigāju ar Rūmenes muižas vīzijām. Berga bazāra īpašnieki nopirka Kandavā muižu – pamestu, nolaistu, bet – vietu ar skaistu parku un dīķi jau no 16.gadsimta. Pie šī projekta mēs sākām strādāt vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tagad notiek muižas būvniecība, bet nākamajā pavasarī tā būs gatava. Pirms laika bija atbraukuši Berga bazāra un muižas īpašnieki - mums notika divu nedēļu darba sesija. Vienu dienu braucām uz Malmi izvēlēties persiešu paklājus, otru dienu uz Ķemeriem atlasīt zemnieku mēbeles apartamentiem stallī, runājām par vannasistabām, apgaismojumu, dārza projektu, braucām skatīties muižu. Lielie projekti sastāv no ļoti daudziem sīkumiem, ikdiena ir ar slēdžiem, podiem, lūkām, vadiem, caurulēm, un jādomā, kā tās zvaigznes paturēt prātā. Piemēram, pašlaik man ir aktuāls jautājums par tvaika dušu - nospiežot pogu, dušas kabīne piepildās ar tvaiku, un cilvēks ieiet siltā telpā. ASV šāda duša nav nekas neparasts, bet pie mums vēl nav ienākusi, tomēr man tāda jāuztaisa, jo to vēlas muižas īpašnieki. Attiecības starp arhitektu un pasūtītāju Attiecības starp pasūtītāju un arhitektu nevar definēt, jo tās ar laiku savijas. Ar Bergu ģimeni strādāju kopš 1992. gada. Ir bijuši brīži, kad esmu tā kā iegājusi ģimenē - man uztic noslēpumus un problēmas... Šīs attiecības varētu pat nosaukt par intīmām. Projektējot dzīvokli vai māju konkrētai ģimenei, jānoskaidro, kurā gultas pusē kurš guļ un kā viņš iet uz vannas istabu, kur ir ērtāk izvietot zobu birsti – tas ir ļoti intīmi, tā ir savstarpēja uzticēšanās. Tāpēc es cenšos netaisīt privātas mājas. Ķīpsalā ir atjaunotas desmit koka mājas un tās bija lielākoties kā izīrējami vai pārdodami projekti, tāpēc arī interjera kods ir neitrāls. Tas pats bija arī Ģipša fabrikā – ielikām tur virtuves, vannasistabas, kamīnus, stratēģisko apgaismojumu un pēc tam cilvēkam tur jāienāk ar savu individualitāti. Ir bijuši gadījumi, ka esmu atteikusies no projektiem, jo nevarēju saprasties ar pasūtītājiem. Viesnīca Bergs Kad taisījām viesnīcu Bergs, ļoti daudz braucām un pētījām citas viesnīcas Eiropā, lai skatītos, kas mums tajās patīk un kas ne. Cilvēks, aizbraucot uz ārzemēm, ir ļoti neaizsargāts – sākumā ir ceļojuma izvēle, lidojums, somu vilkšana un taksis, viesnīcas atrašana, ieiešana tajā. Vestibila un apartamenta ieraudzīšana ir ārkārtīgi satraucošs notikums, tas vienmēr ir uztraukums. Cilvēks no rīta ne vienmēr ir labākajā stāvoklī – kā nu viņš ir izgulējies, kā vannas istabā juties, brokastis ēdis. Tāpēc jārada ļoti pārdomāta atmosfēra - brokastu istabās mīksti tepiķi, klusums. Cilvēki ir ļoti nervozi - pirmā nakts viesnīcā var paiet dažādi, jo var kaut kas traucēt - spilvens par mazu, sega par biezu, ventilators sīc, troksnis uz ielas. Nozīmīgākais ieguldījums viesnīcas projektā nebija greznums, kas apžilbina acis, bet kvalitāte - laba gulta, vannasistabas, kur viss ir izdomāts līdz pēdējam sīkumam, ļoti mierīgs apgaismojums. Mēs netaisījām to spožo greznību, kas ļoti bieži ir viesnīcās: vestibilos vieni marmori, lustras un zelts, bet numuri ļoti pieticīgi. Savukārt viesnīcā Bergs ieguldījums viesu apartamentos ir daudz lielāks nekā pārējās telpās. Četru gadu atsauksmes par viesnīcu ir pārsteidzošas, tā pat iekļuvusi Eiropas prestižāko viesnīcu topā. Man liekas, ka vērtēts tieši pēc sajūtām. Pašai gan nekad nav bijusi drosme palikt šajā viesnīcā, varbūt kādreiz saņemšos. Vajadzīga drosme apmeklēt savus projektētos restorānus un citas telpas, jo es jūtos par visu atbildīga – vai oficiantam ērti pagriezties, durvis attaisīt...Pēdējā laikā domāju par to, tieši kas rada atmosfēru, kāda būs šajās telpās. Objekti - vecas mājas Mans birojs strādā tikai ar vecām mājām - Berga bazārs, Ķīpsala ar koka graustiem... Viss sākas ar staigāšanu pa ļoti vecu māju, līdz kliņķim nolaistu. Jebkuras mājas, kurās mēs ejam - sākumā tie bija Rīgas centra īres nami, tad Ķīpsalas vecās koka mājas un Ģipša fabrika, un tagad vēl ļoti daudzas fabrikas, piemēram, Liepājā bijusī liķiera fabrika, Ventspilī bijušais alus brūzis, Cigoriņu fabrika pie Arkādijas parka, kas mantojusi gan cara, gan pirmskara Latvijas Republikas, gan padomju laika arhitektūru – arī Hruščova laika un septiņdesmito gadu. Man tas viss der, jo mēs būvējam uz pagātnes, restaurējam, rekonstruējam. Faktiski mums ir jāsāk darbs ar ļoti smagiem noteikumiem – veca māja ar savu kodu un formulu, un man tur jāieliek pavisam kaut kas cits, piemēram, fabrikā dzīvoklis, birojs vai restorāns. Esmu atradusi, ka man tas patīk, lai ir kaut kas, pie kā pieturēties, no kā atsperties un tad radīt jauno. No sākuma staigāšana pa vecām mājām rada milzīgu nogurumu, jo tās ir piepildītas ar cilvēku dzīvēm. Projektējot, būvējot un piepildot, es neapzināti it kā uzlādēju tās ar savu enerģiju. Tā ir atmosfēra, ko tikai konkrētais arhitekts ar savu darbu var iedot. Sava māja Savu māju esmu projektējusi pirms desmit gadiem. Kad tā tika pabeigta, visi vaicāja – tā ir jauna vai veca māja? Varu atklāt, ka māja ir pilnīga falsifikācija, jo tika uzcelta jauna māja, bet tāda, it kā tā jau varējusi tur būt. Dažas lietas es varbūt šodien darītu savādāk, bet plānojums kopumā ir stingrs, labs. Pa šo laiku man ir izauguši trīs bērni, piedzimuši trīs mazbērni. Mājā katram bērnam ir sava istaba – jaunākais dēls ar draudzeni šobrīd vienīgais dzīvo pie mums, viņiem mājā ir izveidota patstāvīga ieeja. Vidējais dēls ar ģimeni dzīvo atjaunotā koka mājā Ķīpsalā mums ļoti tuvu. Meita pagaidām uzturas Francijā, bet, kad atgriezīsies, arī dzīvos Ķīpsalā atjaunotā koka mājā. Man ir ļoti ērti, ka varu dzīvot darba vietas tuvumā, jo, atnākot vasarai, nepatīk smakt dzīvoklī vai domāt par transportu, kā tikt līdz centram. Tāpēc man ļoti patīk Ķīpsala. Katru rītu peldos, tad uzkāpju uz riteņa, atbraucu līdz darbam - un tas sasniedzams divdesmit minūtēs. Tagad ar vīru plānojam brīvdienu māju Kaltenē, jūrā. Tā ir bijusī sūkņu stacija, industriālais mantojums no astoņdesmitajiem gadiem. Mēs to atklājām pilnīgi nejauši, šovasar objekts jau būs nobeigts. Pašlaik tas ir mans mīļākais projekts, kas izsaka šī brīža sajūtas par arhitektūru. Pilnīgi savādāks. Mīļākie projekti Berga bazārs, viesnīca Hotel Bergs, koka māja Berga bazārā, veikals Bergs, galerija Garāža, Ķīpsalas Ģipša fabrika, Fabrikas restorāns – vietas, ko apdzīvoju. Man ļoti mīļš bija restorāns Simpozijs, kas tika iznīcināts, un ļoti žēl, ka tā. Foto: Zaigas Gailes personīgais arhīvs

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Ilgtspējīgi elektromontāžas risinājumi – kopā ar SIA SORMEKS

Uzņēmums SIA SORMEKS veic visu veidu elektromontāžas un elektroinstalācijas darbus, kā arī elektromērījumus.

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Zaiga Gaile par savu dzīvi un darbu

Dalies ar šo rakstu

Komentāri