Joprojām ir virkne šķēršļu, lai Gaiziņkalna virsotni atdāvinātu valstij
Rīga, 30.marts, LETA. Joprojām ir virkne šķēršļu, lai Gaiziņkalna virsotni atdāvinātu valstij, ziņo laikraksts "Diena".
Vairāk nekā pirms pusgada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) paziņoja, ka ir panākta vienošanās un Latvijas augstākā virsotne un tās apkārtne pāries valsts īpašumā. Tomēr tas joprojām nav noticis. Virsotnes īpašniece Inese Apele cer, ka līdz valsts simtgadei tomēr to izdosies panākt.
Iepriekš zemes īpašnieces vēlmei pretī stājās normatīvie akti - vietējā būvvalde neļāva nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, kas ir 44 ha platībā un atrodas Gaiziņkalna dabas parka teritorijā. Dāvinājums valstij būtu ar nosacījumu, ka to nedrīkst pārdot, ieķīlāt vai nodot apakšnomā. Rudenī ministrs sacīja, ka apstākļi ir atbilstoši, lai būtu pamats izvērtēt juridiskās iespējas dāvinājuma vajadzībām nodalīt mazāku platību par Ministru kabineta noteikumos noteikto.
Patlaban ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji izvērtējuši risinājumu dāvināmā zemes gabala platībai un konfigurācijai un iespējamo zemesgabala skiču variantus nosūtījuši īpašnieces juristam. Tagad nepieciešama viņas piekrišana virsotnes shematiskajam izvietojumam un vienošanās par piekļuves un vides infrastruktūras objektiem un to izveidi. Lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par zemes vienības pārņemšanu un parakstīt dāvinājuma līgumu, jāveic Gaiziņkalna virsotnes atdalīšana no pārējā Apeles ģimenes īpašuma. Šīs darbības var veikt tikai īpašnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis, Dienai skaidro VARAM pārstāve Laura Jansone.
Apeles advokāts Matīss Dāvis Kukainis Dienai gan uzsver – lieta ir krietni sarežģītāka, nekā šķiet no malas. Process būtībā noslīcis birokrātijā. Sākumā licies, ka zemi vienkārši varēs atdāvināt valstij, tagad pieprasīta virkne iesniegumu, pilnvaru. Turklāt pašai zemes īpašniecei ir jāmaksā par vairākkārtīgiem mērnieku pakalpojumiem. Likumdošana nepieļauj šīs lietas apmaksāt valstij. Netiekot arī pietiekami domāts par nepieciešamību nākotnē ievilkt komunikācijas, izveidot stāvlaukumu un citas lietas, kas, visticamāk, būs viens no nosacījumiem, piesaistot Eiropas naudu. Arī šīs lietas ir jānostiprina zemesgrāmatā vienlaicīgi ar zemes atdalīšanu, kas prasīs laiku.
Kukainis uzskata, ka šis jautājums jau sen būtu nokārtots, ja valsts būtu finansējusi zemes atdalīšanu. Runa gan neesot par nevēlēšanos no valsts puses dāvinājumu saņemt, ministrs esot ieinteresēts Gaiziņkalna virsotni valsts īpašumā iegūt, taču vienlaikus nenotiekot pretimnākšana, lai process neieslīgtu papīros. Piemēram, šobrīd vēl nepieciešams rakstīt speciālu iesniegumu, lai Gaiziņkalna virsotni dāvinājumā valstij piedāvātu, lai gan par to vienošanās bijusi jau sen.
