ABC.lv sveic visus Latvijas 95. dimšanas dienā!
BET, šodien taču ir balle, mūsu mīļās valsts dzimšanas diena, tāpēc uzdevu jautājumu, kāpēc tad mani laikabiedri mīl Latviju!?
– Tēti, tēti, kas ir komjaunatne? – Nu bija tāda jauniešu organizācija kādreiz... – Bet kāpēc ne jaunatne punkts kom?
Jānis
Savu mīlestību gan 140 zīmēs neiespiedīšu, bet, ja tā lakoniski, mīlu tradīcijas, ģimeni, skaisto dabu un mammas kartupeļu pankūkas.
Žaklīne
Es mīlu Latviju, jo Dievs mani atsūtīja šajā ģimenē, kura satiku savus mīļākos cilvēkus pasaulē un ārpus tās, kuri izstāstīja skaistākās un mīļākās atmiņas no pagātnes Latvijas, caur kurām es iemīlēju arī to Latviju, kurā es vēl tikai biju plānota. Šo zemi mīlu arī tāpēc, ka jūtos mīlestību un godu parādā saviem senčiem, kuru mājās jeb laukos vēl visi dzīvojam un viņu vērtības un gādība ir jūtama cauri dzimtai. Cienu šīs zemes aizstāvjus – strēlniekus, karavīrus, kas varbūt man ir sveši, bet viņu pašaizliedzība gan nē.
Klāvs
Latvija esmu es, un es sevi mīlu.
Edgars
Latviju mīlu tādēļ, ka tā ir mana dzimtene. Šeit dzīvo mana ģimene, visi mani tuvākie cilvēki un draugi. Un nekā svarīgāka par ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem man nav. Latviju mīlu arī tās skaistās un neatkārtojamās dabas dēļ.
Gundija
Jūra. Aizverot acis dzirdu vēju, viļņus un kaiju klaigas pirms vētras. Meži, brūklenes, mājās pārnestas Ziemassvētku eglītes smarža, sabiruši čiekuri, zem sūnām paslēpusies mušmire un putnu balsis. Pļavas: ugunīgi magoņu lauki, koši zili rudzupuķu. Rapši. Margrietiņas. Lēns, rūcošs traktors strādā, atstājot aiz sevis iebrauktas pēdas.
Tā migla vēsās vasaras naktīs, kad viss ietinies pelēkā apmetnī un vienīgi maza koka mājiņa un pelēks akmens tumsā redzami – senas maģijas apburti.
Cilvēki. Patiesi un neuzbāzīgi, pietiekami un ne par daudz. Dziļi. Tie, ar kuriem smejies par visu un neko, jo smieklīgais latvietim nav tikai acīmredzamais. Mana ģimene, vistuvākie. Sejas, kuras ieraugot saskrien asaras acīs, jo neesi viņus redzējis, šķiet, mūžību.
Rīga. Mājas. Salijuša asfalta smarža vasarā un Avota ielas seno māju atmiņu stāsti. Pilsēta, kurā ir vieta laukiem, mājās audzētiem tomātiem un zemenēm tirgū. Rīgas torņi un nepārtrauktā dzīvība Vecrīgā. Vanšu tilts, kura vidū stāvot var noķert to laimes mirkli, tādēļ vien, ka esi dzīvs.
Tādēļ es mīlu Latviju. Tādēļ, ieraugot sarkanbaltsarkano karogu, mana sirds sažņaudzas aizkustinājumā, mīlestībā un skumjās, neesot tik tuvu, cik gribētos. Tādēļ, klausoties "Saule, Pērkons, Daugava", es zinu – es vienmēr būšu latviete.
Jānis
Rupjmaize, dziesmu svētki un vectēva mājas.
Indulis
Es varētu saukt 100 nepilnības, bet zinu, ka nekur citur šajā plašajā pasaulē, es nevēlētos būt.
Laura
Tas moments, kad pie "Gaismas pils" – ne jau tās, kas bibliotēka, :D notek asariņa ir apliecinājums, ka mīlu, un tā ar visu savu būtību.
Andris
Latvijā nav tādas vietas, uz kuru būtu jābrauc ilgāk nekā 3 stundas, p.s. Izņemot no viena Rīgas gala, līdz otram.
Inta
Mīlu Latviju, jo šeit dzīvo visi mani mīļie cilvēki, un vēl šeit ir visskaistākās saulainās dienas uz pasaules.
Ieva
Man Latvija ir tikai daļa no tās – manas lauku mājas, vieta, kur es pavadīju visu savu bērnību, kur es iemācījos mīlēt, strādāt un izprast sevi.
Toms
Mīlu Latviju, jo esmu visu savu mūžu te ieguldījis un kā var nemīlēt mūža darbu – ar šo valsti saistās viss skaistais un labais manā dzīvē.
Un beigu, beigās – vēl tikai īsi bildīšu, jo šķiet, ka pateikts, ir vairāk, kā viss...
Mēs esam tie laimīgie, gudrie un skaistie. Mēs esam barikāžu bērni. Es piedzimu 1991. gada 28. oktobrī, kad Latvija svin savas dzimšanas dienas, es tās svinu divkārši. Jo tikai Latvijā var noreibt no vasaras pļavas saldās smaržas, un rupjmaizi ar sviestu kāri notiesāt brokastīs.
Teksts un foto: Kristīne Geida
