"ABLV Bank" palielinājusi triju meitaskompāniju pamatkapitālus
Rīga, 17.apr., LETA. "ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, ir palielinājusi meitaskompāniju "Pillar Developmen", "New Hanza Centre" un "NHC 5" pamatkapitālus, liecina "Firmas.lv" informācija.
Tostarp "Pillar Developmen" pamatkapitāls palielināts par 5,75 miljoniem eiro - līdz 39,45 miljoniem eiro, bet "New Hanza Centre" pamatkapitāls palielināts par 4,9 miljoniem eiro - līdz 35,1 miljonam eiro. Abu šo kompāniju kapitālā "ABLV Bank" ir vienīgā īpašniece.
Savukārt "NHC 5" pamatkapitāls palielināts par 8,19 miljoniem eiro - līdz 8,2 miljoniem eiro, "ABLV Bank" iegūstot 98,71% kapitāldaļu, kamēr iepriekš kompānijas vienīgās īpašnieces - bankas grupā ietilpstošās "New Hanza Capital" - līdzdalība samazinājusies līdz 1,29%.
Bankas sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūrai LETA skaidroja, ka "Pillar Development" pamatkapitāls palielināts ar mērķi apmaksāt jau paveiktos būvdarbus daudzfunkcionālajā kultūras centrā "Hanzas perons", kas ir bijusī Rīgas preču dzelzceļa stacija "New Hanza" teritorijā, kā arī, lai pabeigtu šīs vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas pamatbūvniecības darbus.
"Kritiski nepieciešamākie darbi saistīti ar ēkas ārējām konstrukcijām - sienām un jumtu, betonēšanas darbiem, komunikāciju pievilkšanu un minimālo inženiertehnisko darbu pabeigšanu. Nepabeigtā būvniecība ēkai, kurai ir aizsargājams apbūves statuss un kuras vēsturiskie elementi ir pakļauti degradējošai vides ietekmei, var radīt ilgtermiņa zaudējumus un nākotnē palielināt izmaksas, kas būs nepieciešami visu darbu pabeigšanai," teica Bunte.
Tāpat viņš informēja, ka arī "New Hanza Centre" pamatkapitāla palielinājums saistīts ar būvniecības darbiem "New Hanza" teritorijā - biroju ēku kompleksa būvniecību, jo nepieciešams norēķināties par sāktajiem darbiem, kā arī pabeigt pāļu urbšanas darbus. "Minimālais darbu apmērs, kas nepieciešams, lai nepabeigtie darbi neradītu ilgtermiņa zaudējumus, ir pāļu rievsienas izbūve pa visu perimetru, lai tā nākotnē nedeformētos un būtu izmantojama būvniecības turpināšanai," sacīja Bunte.
Viņš arī pavēstīja, ka, ievērojot "ABLV Bank" akcionāru lēmumu par bankas pašlikvidāciju, bankas prioritātēs šobrīd nav nekustamā īpašuma attīstīšana un pārvaldīšana, līdz ar to banka uzņēmumā "NHC 5" ieguldījusi bankas ēkas Elizabetes ielā 21a un 23, lai atvieglotu to turpmāko pārvaldīšanu, sadarbību ar nomniekiem, kā arī apkalpošanu.
"Visi lēmumi ir saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju," atzīmēja Bunte.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
