Lasi, vērtē un izmanto noderīgo žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" jūnija izdevums. Jūnija žurnālā "Būvinženieris" Nr. 86:

Aktualitātes

Lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi būvniecībā un būvmateriālu ražošanā

Pēdējos gados samazinoties būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu skaitam, sarucis arī šajās nozarēs reģistrēto ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits, liecina Lursoft pētījuma dati. Šī gada maija vidū Latvijā bija reģistrēti 13,3 tūkstoši būvniecības uzņēmumu, no tiem 6,81% ar ārvalstu kapitālu. Tikmēr būvmateriālu ražošanas sfērā darbojās 544 uzņēmumi, no kuriem ārvalstu kapitāls bija 9,19% komersantu. Lielākie ieguldījumi būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālā reģistrēti no Vācijas.

Kas būvniecības sektoram jāzina par sankcijām

Noteikto sankciju dēļ būvniecības nozarē sadarbība ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā šobrīd un pārredzamā nākotnē teju vairs nebūs iespējama. 2022.gada vasarā beigsies noteiktie pārejas periodi attiecībā uz sankciju piemērošanu vairākiem būvniecībā plaši izmantotiem izejmateriāliem, tāpat arī rudenī pilnā apmērā stāsies spēkā aizliegumi Krievijas uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, tajā skaitā arī kā apakšuzņēmējiem. Bankas Citadele sankciju eksperti ir sagatavojuši piecu līdzšinējo Eiropas Savienības (ES) sankciju kārtu apkopojumu par būtiskākajiem aspektiem, lai uzņēmējiem būvniecības nozarē būtu ērtāk orientēties jaunajā ģeopolitiskajā sankciju situācijā.

Logu un ugunsdrošo durvju jomā vēl daudz uzlabojama

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arī 2021.gadā turpināja īstenot logu un ugunsdrošo durvju tirgus uzraudzības pasākumus, kas aizsākti pirms dažiem gadiem.
2021.gada testēšanas rezultāti nav iepriecinoši, jo no septiņiem ekspertīzes veikšanai nodotajiem paraugiem pieciem konstatētas neatbilstības, t.i., faktiskās vērtības un parametri neatbilst ražotāja deklarētajām vērtībām un parametriem – tie ir siltuma caurlaidības koeficients (Uw), gaisa caurlaidības klase, ūdensnecaurlaidības klase, vēja slodžu izturība. Neatbilstību īpatsvars trijos gados saglabājies augsts, jo neatbilstoši ir 10 no 13 testētajiem paraugiem.

Personība

Arhitekts un viņa zelta likumi

Arhitekts Edvīns Vecumnieks ir 2021.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāts nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā. Kopš 1959. gada pašaizliedzīgi kalpojis savam arodam un joprojām ir atbildīgs par nozarē notiekošo. Apliecinājis augstu profesionalitāti un spoži realizējis savas arhitektoniskās ieceres, nav vairījies no laikmetam atbilstīgiem inovatīviem inženiertehniskiem risinājumiem.

Darīt patiesi un no sirds

Pārliecinošs profesionālis, vienlaikus ļoti cilvēcīgs, draudzīgs, izpalīdzīgs, atvērts un pozitīvs – šis ir tikai viens no daudziem raksturojumiem, ko kolēģi veltījuši apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva laureātam, SIA RERE Būve projektu direktoram Arvim Mūrniekam. Intervijā ar Arvi Mūrnieku – par būvinženiera profesiju, bijušajiem un esošajiem projektiem, profesionālo izaugsmi, un, protams, par Rail Baltica būvlaukumajaunumiem, kas ir inženiera pašreizējais aktuālais darbalauks.

Būve

Vieglatlētu sapņa piepildījums Valmierā

Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija Valmierā ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem sporta infrastruktūras projektiem Latvijā. Pārbūves procesā faktiski palikusi tikai objekta lokācija, stadions ir pilnībā uzbūvēts no jauna, būtiski paplašinot visu sporta kompleksu.
Jāņa Daliņa stadions ir nacionālas nozīmes sporta būve, ko veido vieglatlētikas stadions un jaunbūves ēka ar trim savstarpēji saistītiem apjomiem – vieglatlētikas manēžu, viesnīcu un skatītāju tribīnēm. Gan manēža, gan stadions saņēmis World Athletics (WA) sertifikātu. Tas liecina par vieglatlētikas infrastruktūras kvalitāti un atbilstību tehniskajām prasībām, izceļot Latviju un Valmieru uz vieglatlētikas starptautiskās skatuves.

Smiltenes baznīcas pārtapšana

Noslēgušies Smiltenes evanģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas un atjaunošanas darbi, kas bija lielākie un vērienīgākie tās pastāvēšanas vēsturē. Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no lielākajām lauku baznīcām, celta krusta veidā, un tai piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Saskaņā ar vēstures datiem baznīca celta 1529.gadā, bet gadu simteņu laikā tā piedzīvojusi vairākas pārbūves un atjaunošanas. Pēdējā no tām notika laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam pēc arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā restaurācijas projekta, ko īstenoja SIA Velve-AE atbildīgā restaurācijas darbu vadītāja Egila Elkšņa vadībā un sadarbībā ar pieredzes bagātiem amatniekiem.

Koka būve

Jelgavā jauna koka ēka Latvijas valsts mežu darbiniekiem

Jaunā koka ēka Jelgavā ir akciju sabiedrības Latvijas valsts meži Zemgales reģiona klientu centrs, ko pēc arhitektu biroja 5. iela projekta realizēja būvniecības uzņēmums Selva būve.
Tā ir otrā no trīs dažādos Latvijas reģionos iecerētajām tipveida koka konstrukciju biroja ēkām, kurās jau projektējot daudz domāts par saudzīgu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu ne vien būvniecības procesā, bet arī telpu ikdienas ekspluatācijas laikā.

Energoefektivitāte

Pārvietojama modulāra energoapgādes iekārta RenGo

Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai gala lietotāju energoefektivitātei, bet arī iekštelpu gaisa kvalitātei un iemītnieku komfortam. Mūsdienas tas attiecas kā uz stacionārajām ēkām, tā arī uz īslaicīgām būvēm kā, piemēram, militārās un civilās pagaidu nometnes. Patreiz apstākļos, kuros nav iespējams pieslēgties stacionāram elektrotīklam, visbiežāk izmanto pārvietojamus dīzeļģeneratorus. Videi draudzīgāku alternatīvu ir izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētnieki. Pārvietojamā modulārā energoapgādes iekārta, kurai ir dots nosaukums RenGo, apvieno fosilo un atjaunīgo resursu izmantošanu enerģijas ražošanai. Ar izstrādāto iekārtu ir iespējams vienlaikus ražot gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, tāpat arī tajā ir iestrādāta ventilācijas sistēma ar siltuma rekuperāciju.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Saules paneļu un kolektoru faktiskās efektivitātes eksperimentālais novērtējums

Trīs Latvijas Universitātes (LU) studentu viesnīcas pēc renovācijas ir aprīkotas ar saules kolektoru sistēmām, un LU Botāniskajā dārzā ilgtermiņa monitoringam ir uzstādīti dažādas orientācijas saules paneļi. Faktiski saražotās enerģijas apkopojums parāda saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijas klimatā.

Infrastruktūra

Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā Rīga un saistītā infrastruktūra

Runājot par jaunbūvējamo dzelzceļa projektu Rail Baltica, vienmēr tiek minēti skaļi apzīmējumi – „garākais, lielākais, pirmais…” Rail Baltica kopumā un katrs objekts atsevišķi bieži vien arī atbilst kādam no šiem apzīmējumiem, izņēmums nav arī Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā Rīga un tās saistītā infrastruktūra. To mēdz dēvēt arī par vienu no sarežģītākajiem jaunbūvējamā dzelzceļa projekta posmiem Latvijā; to paredzēts pabeigt līdz 2025.gada beigām. Šī stacija ar savu novietojumu ir unikāla būve no Baltijas skatu punkta – tā būs pirmā dzelzceļa stacija Baltijā, kam ir tiešs savienojums ar starptautisko lidostu.

Mantojums

Āgenskalna tirgus – pastāvēs, kas pārvērtīsies

Kopš 13.gadsimta tirgus laukumus Rīgā ir pārvaldījusi un uzturējusi pati Rīgas pilsēta – pilsētas kompetencē bija jaunu tirgus laukumu ierīkošana un veco likvidēšana, kā arī tirdzniecības ierobežošana. Attīstoties tirgus laukumiem ārpus Rīgas centra, 19.gadsimta pēdējā ceturksnī radās arī pirmie tirgus laukumi Rīgas nomalēs – 1892.gadā tika atklāts tirgus Aptiekas ielā Sarkandaugavā; Maskavas ielā tika atklāts Krasnaja Gorka tirgus, un ap šo laiku izveidojās arī pirmie tirgus laukumi Pārdaugavā – neliels tirgus laukums Klīversalā, kā arī tirdziņš Āgenskalnā, Sētas ielas apkaimē.

Arhitektūra

Privātums arhitektūrā: grūti definējams un mūžam mainīgs

Aktualitāšu mednieki uzstāj, ka privātums nu ir vispārēja aktualitāte, lai gan skaidrs, ka aktualitātes nāk un iet kā paisums un bēgums – te svārki ir īsi, te tie atkal gari. Atšķirībā no apģērbgabala būvniecisko telpu gan tik viegli nepielāgot sezonālām kaprīzēm. Turklāt, jo tālāk mēs virzāmies no tik skaidri privātas telpas kā guļamistaba, jo grūtāk ir nodefinēt, kas tad ir privāts un kā to nodrošināt. Privātumam ir daudz un dažādu interpretāciju, un tas var tikt skatīts no legālā, filozofiskā, socioloģijas, bioloģijas un psiholoģijas viedokļa. Arhitektūrā privātums nosaka telpiskās robežas, un tā definīcija ir atkarīga no vides, konteksta un personiskām vēlmēm.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!