Advokāte: Izmeklētājiem radušās bažas par būveksperta Gulbja izvairīšanos no atbildības
Aizstāve piebilda, ka Gulbis pārsūdzēs lēmumu par piemēroto drošības līdzekli.
Sarunā ar aģentūru LETA advokāte uzsvēra, ka apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanai ir paredzēti īpaši noteikumi, kuru konkrētajā gadījumā neesot bijis. "Es saprotu, ka tautai, rupji runājot, ir vajadzīgas asinis. Tomēr es uzskatu, ka šie divi cilvēki [arī veikala būvinženieris Ivars Sergets] nav tie, kurus vajadzēja apcietināt. Mans viedoklis ir tāds, ka tas ir bijis zināms spiediens," pauda advokāte.
Davidsone norādīja, ka, spriežot pēc tā, kas ir rakstīts vairākos komentāros un kopumā pausts sabiedrībā, arī tauta ir vīlusies un neuzskata, ka šie cilvēki ir tie, kurus vajadzēja apcietināt. "Es esmu nedaudz šokēta. Mans aizstāvamais ir sniedzis liecības, sadarbojies, cik bija nepieciešams," skaidroja advokāte.
Viņa atsaucās uz tiesas lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, kurā ir norādīts, ka "turklāt aizdomās turētais, atrodoties brīvībā un apzinoties, ka tam sekos saukšana pie kriminālatbildības, un zinot, ka par minētā nozieguma izdarīšanu noilgums iestājas pēc pieciem gadiem, un apzinoties, ka jau vairāk nekā viens gads no šī termiņa ir iztecējis, var izvairīties no kriminālprocesa un tiesas". Turklāt, izvērtējot viņa personību, pirmstiesas izmeklēšana ir pārliecināta, ka viņš var tā rīkoties, jo ir materiāli pietiekami labi situēts, gan arī fiziski un morāli tam gatavs, esot teikts tiesas lēmumā. Davidsone izteicās, ka ar šādu tiesas formulējumu esot sastapusies pirmo reizi.
Vēl advokāte atsaucās uz izmeklētāja ierosinājumu, kur esot minēts, ka pirmstiesas izmeklēšanā iegūtās ziņas un Gulbja rakstura izvērtējums liek noprast, ka viņš nenožēlo notikušo traģēdiju un nav izrādījis līdzjūtību. "Apgalvot par mana klienta subjektīvajiem pārdzīvojumiem - vai tad izmeklētāji ir psihologi?" retoriski jautāja Davidsone.
Jau ziņots, ka šonedēļ Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergets un Gulbis apcietināti, savukārt Kalinkam piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.
Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam SIA "Kubs" un SIA "HND Grupa". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Valsts policija uzreiz pēc traģēdijas sāka kriminālprocesu.
Vēlāk policija sāka vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija". Kriminālprocess sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijā slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā un izvērtēt, vai darba devējs saucams pie kriminālatbildības.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
Policija arī veica divus izmeklēšanas eksperimentus sagruvušajā veikalā. Pirmā eksperimenta rezultātā sagruvušā lielveikala jumta konstrukcijas neizturēja ūdens svara spiedienu un tā ietekmē pārlūza.
Savukārt otrajā eksperimentā notika kontrolēta veikala jumta dedzināšana, jo 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka.
Rīga, 15.janv., LETA.
Foto: Stock.XCHNG.
