Advokāts prognozē, ka Zolitūdes lietā tāpat sagaidāms noraidījums tiesas sastāvam
Viņš komentēja, ka gadījumā, ja tiesnesis pats uzskata, ka nevar būt objektīvs, jo ir ieinteresēts lietas rezultātā vai citiem ir pamats uzskatīt, ka šāda ieinteresētība pastāv, "tomēr jāsecina, ka tiesnesis saprot, ko dara".
Alliks papildināja, ka, protams, nevar izslēgt tādu apstākli, ka kāds tiesnesis saskata formālu pamatu, lai sevi atstatītu, taču pēc būtības nav pamata šo apstākli vērtēt kā tiesneša objektivitāti apšaubošu, un tiesnesis vienkārši šo faktu izmanto, lai nebūtu jāizskata konkrētā krimināllieta.
LETA jau ziņoja, ka no krimināllietas izskatīšanas vēlējās atstatīties tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne. Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, ievērojot to, ka tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona lēmumos par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas nav norādīti Kriminālprocesa likumā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesas priekšsēdētāja Daina Treija atzina viņu atteikšanos par nepamatotu un uzdeva turpināt kriminālprocesa veikšanu.
Lai noskaidrotu, vai tiesnešu lēmumos par sevis atstatīšanu norādītie apstākļi procesā iesaistītajām personām rada pamatotas šaubas par tiesnešu spēju objektīvi izspriest lietu, abiem tiesnešiem šie apstākļi jādara zināmi procesa dalībniekiem tiesas sēdē, lai viņi varētu lemt par noraidījuma pieteikšanu tiesnesim.
Treija Latvijas Televīzijai skaidrojusi, ka Ernstsons lūdzis sevi atstatīt no krimināllietas skatīšanas, jo lietā apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir viņa bijušais kolēģis. Tiesnesis Ernstsons arī pazīst cietušo Skadmaņu ģimeni un uztur ar Zvejsalnieku un Skadmaņiem virtuālu draudzību sociālajā vietnē "Facebook". Savukārt tiesnese Zemitāne lūgusi sevi atstatīt no lietas skatīšanas tā iemesla dēļ, ka bijusi labi pazīstama ar traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti, raksta "lsm.lv".
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu paredzēts skatīt koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Bija paredzēts, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs būs Erlens Ernstsons un ar viņu kopā lietu skatīs arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane, bet rezerves tiesnese būs Elīna Leitāne.
LETA jau ziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa skatīs 8.decembrī plkst.10. Lieta tiks skatīta Administratīvās tiesas ēkā Baldones ielā 1A.
Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.
Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
