Pērn "standarta" mājsaimniecībai Rīgā pirmās iemaksas sakrāšanai bija vajadzīgi 23,4 mēneši
Rīga, 9.marts, LETA. Pērn laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, noslīdēja zem divu gadu atzīmes un bija 23,4 mēneši, liecina "Swedbank" mājokļu pieejamības indekss.
Tas ir par diviem mēnešiem mazāk nekā 2015.gadā.
Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tad, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks - tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita.
Salīdzinājumam - Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai pērn pieauga par vienu mēnesi un bija trīs gadi un viens mēnesis. Savukārt Tallinā tas samazinājās par trijām nedēļām līdz 28,7 mēnešiem.
Mājokļu pieejamības indekss pērn uzlabojās visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, un Rīgā pieejamība bija visaugstākā. Pieejamības uzlabojuma pamatā bija gan algu kāpums, gan hipotekāro kredītu procentu likmju sarukums. Lai gan apstākļi mājokļa iegādei Rīgā bijuši ļoti labvēlīgi, aktivitāte dzīvokļu tirgū saglabājās mērenāka nekā kaimiņvalstīs, vērtē "Swedbank" analītiķi.
2016.gadā kopumā Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 173,9. Indeksa vērtība 173,9 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli) ienākumi 2016.gadā bija par 73,9% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā indekss pakāpeniski pieaudzis no 166 pirmajā līdz 186 ceturtajā ceturksnī.
Pērn pieejamības uzlabojuma pamatā bija algu kāpums par 4,6% un hipotekāro kredītu procentu likmju kritums par 19 bāzes punktiem. Arī vidējo dzīvokļu darījuma cenu dinamika bija labvēlīga mājokļu pieejamībai. Piemēram, jaunajos projektos mikrorajonos piedāvājumā bija pieejams būtisks skaits relatīvi lētu dzīvokļu, un cilvēki šos dzīvokļus iegādājās. Tā kā darījumi notika ar lētākiem mājokļiem, vidējās darījumu cenas nedaudz samazinājās. Tomēr kopumā nekustamā īpašuma tirgū novērojams cenu kāpums visos segmentos. Piemēram, sērijveida dzīvokļos mikrorajonos cenas pieauga par 6%.
Neskatoties uz būtisku uzlabojumu mājokļu pieejamībā Rīgā, aktivitāte tirgū saglabājās mērena, salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām. "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava min vairākus iespējamos iemeslus: pesimistisks iedzīvotāju noskaņojums; plaisa starp iedzīvotāju vēlmēm un piedāvājumā esošajiem dzīvokļiem; nepietiekami ienākumi vai arī nespēja pierādīt ienākumus." Aplokšņu algas ierobežo iespējas kvalificēties kredīta saņemšanai," secina Vildava.
2016.gadā Tallinā vidējais Mājokļu pieejamības indekss bija 152,7. Indeksa pieaugumu gada laikā sekmēja par dzīvokļu cenām straujāks algu kāpums. Savukārt Viļņā dzīvokļu cenu kāpums pārsniedza algu izaugsmi, un Mājokļu pieejamības indekss samazinājās līdz 128,4.
"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati tiek publicēti ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties, bet ne pārdot standarta mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
