Āgenskalna tirgus sakņu paviljonu lemj demontēt, jo tam nav arhitektoniskās vērtības
Rīga, 2.maijs, LETA. Pēc Āgenskalna tirgus sakņu paviljona arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tomēr pieņemts lēmums to pilnībā demontēt, jo no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei nav arhitektoniskās vērtības, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta pārstāve Baiba Gailīte.
Viņa paskaidroja, ka pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) lūguma veiktās izpētes secinājumos norādīts, ka 1953.gadā aiz Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas tikusi uzcelta koka nojume uz betona stabiem ar metāla fermām, kur tirgot saknes. Tomēr nav zināms, vai tieši tā projekts ticis realizēts.
Pēc izpētē konstatētā, 1960.gada aprīlī arhitekts Josifs Goldenbergs projektējis sakņu paviljonu kā slēgtu zāli. Fasādēm tika plānots izveidot plašu stiklojumu ar horizontāliem koka logiem sienu plaknēs, bet virs paviljona - virsbūvi ar gaismas lodziņiem ar mazo rūšu stiklojumu. Dzelzsbetona kolonnas tika plānots krāsot ar eļļas krāsu, kā arī paviljonu ar galveno tirgus ēku savienot no ķieģeļiem būvētā slēgtā pārejā ar betona pārsegumiem. Paviljona grīdu vajadzēja izlikt ar divu krāsu flīzēm un zālē bija paredzēts izvietot 68 tirdzniecības letes.
Taču, lai gan 1964.gadā projekts ticis realizēts, tas noticis ar būtiskām atkāpēm konstruktīvajā un arhitektoniskā ziņā, secināts izspētē. "Līdz ar to secināts, ka no kultūrvēsturiskā aspekta celtnei kā nojumei un vēlāk sakņu paviljonam nav arhitektoniskās vērtības. No stilistiskā viedokļa tai nepiemīt būvei raksturīgās viengabalainības un dekoratīvā apdare, kas raksturotu arhitektūras laikmeta iezīmi 20.gadsimta sešdesmitajos gados. Iekštelpas esošās balsta kolonas nav čuguna lējuma, tām nav dekoratīvā pamatnes balsta un dekoratīvā kapiteļa," skaidroja Gailīte.
Tādēļ patlaban, saskaņojot ar VKPAI, notiek paviljona demontāžas darbi un kopā ar VKPAI speciālistiem tiek atsegtas ēkas konstruktīvās daļas. Pēc inspekcijas speciālistu norādījumiem, ja tiks atklātas tādas ēkas konstruktīvās detaļas, kurām ir būvvēsturiska nozīme, tās tiks saglabātas.
Kā vēstīts, marta beigās VKPAI pieprasīja Rīgas domei pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona demontāžu, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un jebkādus demontāžas darbus nepieciešams saskaņot ar VKPAI. To dome izdarījusi nebija.
Pēc abu pušu apspriešanās tika pieņemts lēmums veikt padziļinātu izpēti par paviljona celtniecības gaitu un arhitektonisko vērtību, lai varētu izlemt turpmāko ēkas darbības scenāriju.
2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.
