Aicina vienkāršot un estētiski integrēt Ziemeļu transporta koridoru
Klātesošajiem projektu prezentēja būvprojekta vadītājs Jānis Bidzāns. Projekta pirmais posms ir Rīgas Ziemeļu transporta koridora daļa no valsts autoceļa A2 (Rīga-Sigulda) pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrāle). Bidzāns norādīja, ka projekta mērķis ir īstenot Rīgā un Pierīgā (Rīgas aglomerācijā) drošu, videi draudzīgu un ērtu maģistrālās nozīmes ielu tīklu.
Bidzāns klātesošos iepazīstināja ar sabiedriskā transporta kustības plānu Rīgas kartē, norādot maģistrālo trasi, esošās un plānotās transporta plūsmas un maršrutus. Tāpat viņš iepazīstināja ar apgaismes stabu un prettrokšņu barjeru iespējamiem risinājumiem un būvju vizualizācijām. Viņš norādīja, ka vides objekts un robežzīme "Rīga" būvniecības laikā būs nedaudz jāpārvieto.
Laikmetīgās arhitektūras informācijas centra pārstāvis Toms Kokins, vērtējot projektu, kritizēja izvēlētos krustojumu risinājumus un aicināja neapvienot riteņbraucēju un gājēju ceļus. Komentējot izprojektēto satiksmes mezglu Daugavgrīvas ielā, pāri Vanšu tiltam, viņš norādīja, cik sarežģīts ceļš iedzīvotājam no teritorijas būs jāmēro līdz veikalam. Tāpat viņš izteica bažas, ka Čiekurkalns - skaista, vēsturiska apkārtne - tiks "nogriezts" no pilsētas ar dzelzceļu un maģistrālēm.
Kokina viedoklim pievienojās "ICOMOS Latvija" pārstāvis Jānis Krastiņš, skaidrojot, ka izvēlēti sarežģīti un pārlieku maza rādiusa rotācijas apļi. "Mezglā pilnībā ignorēti gājēji. Es zinu, kad pats pirmoreiz tur braukšu, noteikti apmaldīšos. Pastāv arī ievērojami izskatīgāki un katram autobraucējam vieglāk uztverami risinājumi," viedokli pauda arhitekts.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš norādīja uz bažām par objekta uzturēšanu nākotnē. Viņš skaidroja, ka svarīgi padomāt, lai koridora uzturēšanas izmaksas būtu adekvātas. Tādējādi visi risinājumi - gan trokšņa barjeru, gan apgaismes stabu risinājumi un apstādījumu risinājumi būtu detalizēti pārrunājami ar attiecīgajiem Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, kas turpmāk atbildēs par uzturēšanu. Viņš norādīja, ka departaments nelabprāt atbalstītu apstādījumu risinājumu sadalošajās joslās, jo nav šādas pieredzes zaļumu kopšanā. Tāpat viņš norādīja, ka apstādījumi nav veiksmīgākais risinājums galvenajai funkcijai - satiksmes dalībnieku pasargāšanai no apžilbināšanas.
Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības pārstāve Ilze Rukšāne oponēja, ka apstādījumu risinājumu nedrīkst izslēgt vien tādēļ, ka pašreiz neesot uzturēšanas pieredzes. "Dažbrīd šķiet, ka mums nav arī parku uzturēšanas pieredzes. Apstādījumu funkcija nav tikai apžilbināšana, tā ir arī gaisa attīrīšanas funkcija, vizuālais skats. Daba dziedē un veldzē," pauda eksperte. Viņa norādīja, ka pilsētā ir nepieciešamas zaļās struktūras - arī putniem šie zaļie risinājumi palīdzot.
Rukšāne rosināja darbam pieaicināt ainavu arhitektu, lai eksperts konsultētu, kur kādi risinājumi būtu vispiemērotākie - koki vai krūmi. Ierosinājumu atbalstīja arī Arhitektu savienības pārstāvis Jānis Dripe.
Arī Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Gunta Grikmane neslēpa, ka ir vīlusies projektā, norādot uz risinājumu estētiskajiem trūkumiem. "Ir apgaismes stabu un skaņu sienu risinājumi, bet nav vienota dizaina koncepta. Tilti un viss kopējais tēls neveido pienesumu videi, bet pasliktina to," pauda arhitekte. Viņa arī norādīja, ka vides objekts "Rīga" ir pilsētas vizītkarte, kuru nevar ignorēt arī ainaviski.
Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis aicināja projektētājus "nepalaist garām iespējas", izvērtējot pilsētas apkaimju attīstību ilgtermiņā, teritoriju pie Ķīšezera, Juglas un Bukultu attīstību līdz ar projektu, kā arī spriest par vienotiem un kompleksiem dizaina risinājumiem un apzaļumošanas koncepciju.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija pēc savas kompetences sniedza atzinumu par Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma 2.starpziņojumā iekļautajiem labiekārtojuma un inženierbūvju arhitektoniskajiem risinājumiem. Projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, bet izstrādātājs - AS "Ceļuprojekts".
Sadarbībā ar AS "Ceļuprojekts" speciālistiem projekta "Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma tehniskā projekta izstrāde" ietvaros ir sagatavots Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma tehniskā projekta 2.starpziņojums.
Starpziņojumā ir aktualizēti saskaņotā skiču projekta risinājumi, piedāvājot realizēt optimālākos inženiertehniskos risinājumus, atbilstoši šodienas pilsētas attīstības dinamikai un prognozētajām nākotnes satiksmes plūsmām. Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma projekts paredz iespēju daļēji izmantot jau esošo ielu tīklu, kā arī no jauna izbūvēt maģistrāli vietās, kur šobrīd ielu nav.
Pamatojoties uz veikto satiksmes plūsmu analīzi, ir izstrādāts priekšlikums attiecībā uz maģistrāles braukšanas joslu skaitu, precizēts novietojums apvidū (sarkano līniju robežās), kā arī noteikts ceļa vertikālais plānojums. Nozīmīgākajiem krustojumiem un vairāku līmeņu ceļu mezgliem ir izstrādāti iespējamo inženiertehnisko risinājumu varianti. Starpziņojumā ir iekļauti arī projektēto inženierbūvju principiālie risinājumi.
Saskaņā ar 2010.gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu Ziemeļu transporta koridoram ir svarīga loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā, to apstiprina arī Rīgas Ziemeļu transporta koridora būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros veiktie aprēķini. Neizbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, 2031.gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būšot par 34% augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināšoties par 12%.
Līdz 2015.gada beigām plānots izstrādāt Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma tehnisko projektu.
Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta sagatavošana sākta 2005.gada decembrī. Projekta plānotais būvniecības uzsākšanas laiks ir 2015.- 2018. gads, būvniecības pabeigšanas laiks varētu būt 2022.gads.
Ziemeļu koridora projektam ir piesaistīts finanšu atbalsts no Eiropas Savienības (ES) komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta programmām TEN-T 2005 un TEN-T 2007, kas tiek izlietots skiču projektu izstrādei, ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai, ģeoloģisko pētījumu un hidroģeoloģiskās modelēšanas sagatavošanai, kā arī padziļinātiem ekonomiskajiem, finanšu, juridiskajiem un satiksmes pētījumiem.
Ziemeļu koridora būvniecību plānots īstenot, savstarpēji kombinējot dažādus finansējuma avotus un finansēšanas metodes. Projekta īstenošanai arī turpmāk tiks piesaistīts ES līdzfinansējums un meklēti risinājumi sadarbībai uz publiskās un privātās partnerības pamata.
Piesaistāmo finanšu apjoma un tehniskās sarežģītības ziņā Ziemeļu koridors ir Latvijas un visa apkārtējā reģiona jaunāko laiku vēsturē nebijis projekts, kas nostiprinās Rīgas kā Baltijas metropoles pozīcijas. Projekts veicināšot arī Latvijas tautsaimniecības attīstību, paverot jaunas iespējas būvniekiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, ražošanai, loģistikas pakalpojumiem un citām saimniecības nozarēm.
LETA
Foto: Rīgas attīstības departaments
