Aizvadītajā gadā īstenoti vairāki kultūrvides attīstībai nozīmīgi projekti
Aizvadītajā gadā īstenoti vairāki kultūrvides attīstībai nozīmīgi projekti, kas turpmāk priecēs ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionu iedzīvotājus.
Viens no gaidītākajiem notikumiem bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas renovācija un rekonstrukcija. Kā aģentūrai LETA stāstīja muzeja direktore Māra Lāce, ideja par LNMM galvenās ēkas restaurāciju dzima jau senā pagātnē - 20.gadsimta 30.gados, kad to aktualizēja tā laika muzeja direktors Vilhelms Purvītis. Tolaik tā arī nekas netika īstenots, bet 2003.gadā, simboliski svinot muzeja galvenās ēkas pamatakmens ielikšanas simtgadi, publiskā diskusijā atkal aktualizēts jautājums par muzeja ēkas renovācijas nepieciešamību.
Reāli muzeja ēkas renovācijas un rekonstrukcijas darbi tika sākti 2013.gada pavasarī, bet ekspluatācijā tā tika nodota šā gada decembrī. Pēc veiktajiem darbiem muzeja ēka ir kļuvusi plašāka un pieejamāka apmeklētājiem. Vēsturiskajā ēkā ir palielināts izstāžu apjoms, bēniņu telpā un kupolā izveidojot izstāžu zāles 598 kvadrātmetru platībā. Rasta iespēja apmeklētājiem atvērt arī jumta terasi, savukārt jaunajā piebūvē izveidotas trīs izstāžu zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās telpas.
Renovētā muzeja ēka izraisījusi lielu sabiedrības interesi, par to liecina atvērto durvju dienu pasākums, kas piecu dienu laikā spējis pulcēt ap 125 000 cilvēku. Muzeja ēka pastāvīgi apmeklētājiem tiks atklāta nākamā gada maijā. Pazemes apjoma izstāžu zāle tiks atklāta ar Miervalža Poļa retrospektīvu darbu izstādi, bet vēsturiskajā ēkā būs pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mākslai no 18.gadsimta pašām beigām līdz 20.gadsimtam.
Šā gada pavasarī durvis pēc restaurācijas un rekonstrukcijas vēra arī Dzintaru koncertzāles slēgtā zāle jeb Mazā zāle, kas tiks atklāta 1936.gadā. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Dzintaru koncertzāles restaurācija tika sākta 2012.gadā. Pateicoties Mazās zāles rekonstrukcijai, Dzintaru koncertzāle koncertus spēj rīkot visa gada garumā. Šoziem tiek īstenots arī pirmais "Ziemassvētku festivāls", kas piedāvā daudzveidīgu muzikālo programmu ar ievērojamu mūziķu piedalīšanos - Raimonds Pauls, Latvijas Radio bigbends, akordeoniste Ksenija Sidorova, Losandželosas ģitāristu kvartets un citi mākslinieki.
Savukārt rekonstrukciju joprojām gaida Latvijas Okupācijas muzejs. Muzeja iecerētais "Nākotnes nams" šajā gadā sabiedrībā izraisījis lielas diskusijas. Pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību, savukārt valdība, tostarp kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), atbalsta piebūves īstenošanu. Lai veicinātu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu būves tālāku attīstību, tiek rosināts veikt grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā.
Rudenī Rīgas būvvalde saņēma negatīvu Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu par būvniecības ieceri ēkas pārbūvei Latviešu strēlnieku laukumā 1 un ieteikumu neizsniegt būvatļauju tās realizācijai, attīstītājam bija nepieciešams veikt ieceres risinājumu korekcijas. Muzeja rekonstrukcijas koriģētā iecere būvvaldē jāiesniedz līdz 6.janvārim, un Rīgas pilsētas arhitekta birojam par to būs jāsniedz jauns atzinums.
Tomēr joprojām nebeidz rimties domstarpības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvdarbu gala norēķiniem. Lai arī LNB tika atklāta 2014.gadā, joprojām starp KM un "Nacionālo būvkompāniju apvienību" (NBA) notiek strīds par bibliotēkas būvdarbu apmaksas aprēķinu. Starp abām pusēm ieildzis strīds par samaksu par LNB būvniecību, tostarp par ieturējuma naudas atmaksu un par cenas korekciju saistībā ar indeksācijas aprēķiniem.
Tāpat kopš ēkas būvdarbu pabeigšanas, kas notika 2013.gada decembrī, LNB māja vēl ne reizi pilnībā nav nomazgāta - gan dažādu citu prioritāru darbu dēļ, gan diskusiju dēļ ar ēkas būvuzņēmēju un KM par to, kam šī darbība jāveic un jāfinansē. Mazgāšanu bija plānots īstenot 2014.gada rudens beigās līdz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sākumam, taču plānotie darbi nenotika nepastāvīgo laikapstākļu dēļ, līdz ar to ārpus kārtas tika veikta tikai daļēja logu mazgāšana.
LETA
Foto: abc.lv redakcija
