Kādu akmeni izvēlēties mājokļa apdarei?
Ārējā apdare Latvijas apstākļos vispiemērotākais ārējai apdarei ir granīts, to var izmantot gan fasāžu, gan kāpņu, gan terašu apdarē un pat ielu un laukumu segumos. Lai dažādotu granīta izskatu, to var plēst, zāģēt, pulēt, dedzināt, birstēt, apstrādāt ar ūdens vai smilšu strūklu vai izmantot viena akmens apstrādē vairākus paņēmienus, un katrreiz granīts izskatīsies citādi. Tas var būt spoguļspožs, matēts, ar viegli nogludinātu reljefu, raupjš, pat ass, pareizas ģeometriskas vai neregulāras formas, pat pilnīgi neapstrādāts, dažāda biezuma un nokrāsas, ar dzīslojumu vai bez tā. Der zināt, ka ne vienmēr priekšroka dodama no tālām zemēm ievestajam granītam. Vietējam granītam ir ļoti interesanta, daudzveidīga, pat unikāla nokrāsa un dzīslojums, un nelielos laukumos tas var būt ļoti būtiski. Ievestais granīts ir viendabīgāks, jo tiek iegūts akmeņlauztuvēs, skaldot lielus granīta bluķus. Ir arī ekskluzīvas granīta šķirnes, kuras dekorativitātē neatpaliek no marmora. Fasāžu apdarē izmanto arī mazāk izturīgus akmeņus, piemēram, dolomītu, marmoru un tā paveidu travertīnu, arī smilšakmeni, tomēr jārēķinās, ka pienācīga izskata un ilgākas kalpošanas nodrošināšanai šīs fasādes nāksies kopt, jo mazāk blīvie akmeņi vairāk uzņem apkārtējās vides sārņus. Īpaši tas attiecas uz ēkām, kas atrodas pilsētvidē vai automaģistrāļu un intensīvas satiksmes ielu tuvumā. Vidē nenoturīgi akmeņi ar laiku var zaudēt sākotnējo izskatu, kļūt blāvi, neizteiksmīgi, plaisāt vai lobīties, drupt un pat pilnīgi sadēdēt. Iekšējā apdare Gleznieciska marmora apdare vannasistabā ar akmeni Breccia Pontificia.
No dažādām akmens šķirnēm veidota iekštelpu apdare.
Interjerā akmens izstrādājumu izvēli nosaka paredzamā slodze. Vertikālām plaknēm var izmantot jebkura veida akmeni, jo tām jāuzņem tikai pašas apdares slodze, tāpēc vienīgais izvēles kritērijs ir mājokļa saimnieku attieksme (patīk – nepatīk) pret akmens veidiem. To apdares diapazons – no visvienkāršākā vietējā akmens līdz pat dabas veidotām akmens gleznām. Horizontālās plaknes vairāk pakļautas riskam tikt mehāniski vai kā citādi bojātas – tās var saskrāpēt, pārvietojot apjomīgas un smagas mēbeles vai iekārtas, uz tām var nokrist cieti vai asi priekšmeti, uz tām biežāk nonāk dažāda veida netīrumi. Intensīvi noslogotās sabiedriskās telpās grīdas segumiem ieteicamas izturīgākās marmora šķirnes un granīts. Der zināt, ka pulētajā grīdas segumā vairāk redzami bojājumi, tāpēc gaiteņos un citās īpaši noslogotās telpās un zonās labāk izvēlēties mazāk ambiciozu akmens apstrādes veidu, lai grīda ir vieglāk kopjama un ilgāk saglabā sākotnējo izskatu. Arī kamīna un citu dekoratīvo plakņu apdarē noteicošais ir "patīk – nepatīk" princips. Mūsdienīgā interjerā var izmantot jebkuru akmeni, klasiskos stilos vairāk iederēsies marmors, jo tas ir greznāks, to var griezt un veidot vēlamo apdares formu. Travertīns it kā vienkāršāks akmens, ar prognozējamāku izskatu – ja tas ir bēšs, tad bēšs visā plāksnē, ja pelēcīgs – tad viscaur pelēcīgs. Travertīns iederēsies minimālisma stila interjeros. Rustikālos interjeros piemērots raupji apstrādāts vai pat pilnīgi dabisks akmens. Nedaudz striktāk vajadzētu izvērtēt materiāla izvēli virtuves darba virsmām. Virtuvē notiek sava veida ražošanas process, atkarībā no tā intensitātes un rakstura virsma ir vairāk vai mazāk pakļauta riskam tikt sabojāta. Ja virtuvē darbojas regulāri, turklāt gatavo ēdienus vairākas reizes dienā, tad diez vai būtu racionāli izvēlēties marmoru, kas gan ir skaists akmens, taču mazāk izturīgs pret netīrumiem un visu veidu bojājumiem, kuri var rasties, darbojoties virtuvē. Piemērotākais akmens veids darba virsmām – matēts granīts. Itāļi arī virtuvē plaši izmanto marmoru, taču tas izriet no viņu attieksmes pret šo materiālu – Itālijā tas ir ļoti izplatīts, var pat teikt – ikdienišķs interjera apdares materiāls, par nelieliem bojājumiem marmora virsmā mājokļa saimnieki īpaši neuztraucas. {ABC_GALLERY ID=galerija_akmens_apdare} Speciālistu ieteikums: ja paredzat, ka pat neliela švīka vai traips darba virsmā jums radīs lielus pārdzīvojumus, labāk izvēlieties kādu citu materiālu, piemēram, laminātu vai akmens masas darba virsmu, kas vizuāli var izskatīties gandrīz tāpat kā īsts akmens, taču ir lētāks un vieglāk kopjams. Turklāt akmens masas virsmu, ja tajā ir nelieli bojājumi, iespējams atjaunot. Ja tomēr nevēlaties atteikties no ieceres iegūt dabīga materiāla darba virsmu, izvēlieties granītu vai marmoru ar neizteikta raksta un nokrāsas marmoru (ne melnu, ne baltu, ne arī kādu citu tīru krāsu). Šis ir viens no iemesliem, kāpēc virtuvju salonos netiek demonstrētas ekskluzīvas, īpaši dekoratīvas akmens šķirnes. Otrs iemesls – ražotājs un izplatītājs nevar garantēt, ka varēs piegādāt tieši tāda izskata ekstra šķirnes plāksnes, kādas redzamas paraugā. Var atšķirties ne tikai raksts, bet arī nokrāsa, krāsu laukumu un dzīslu izvietojums, kas būtiski maina materiāla izskatu. Standarta šķirnēm izskats ir vairāk prognozējams. Raksts veidots sadarbībā ar salona Agni akmens apstrādes nodaļas vadītāju Gintu Ozoliņu.
