Akmens fasāžu krāsošana - kā nepieļaut kļūdas

Krāsu izvēle - nozīmīgs darba kvalitātes faktors Krāsu, kuras paredzētas betona, apmestu un ķieģeļu virsmu jeb minerālu būvmateriālu pārklāšanai, galvenais uzdevums ir pasargāt ēku sienas no ultravioletā starojuma, nokrišņiem, dažādām gaisā esošām gāzēm. Tai pašā laikā tām jākalpo kā membrānai, lai no iekštelpām izvadītu ūdens tvaikus. Tām jāiztur arī mūra sārmainība un jāpasargā mūra sienas no pelējuma un sūnām. Pārklājumi, kuri paredzēti minerālu virsmu krāsošanai, satur maz saistvielu, tā nodrošinot labu virsmas "elpošanu". Īpaši tas ir attiecināms uz apmestām virsmām. Tieši šāda veida krāsas visilgāk saglabās savu svaigumu un atkārtots remonts nebūs nepieciešams gadu desmitus. Plašajā krāsu piedāvājumā strikti nevar nošķirt krāsas, kas domātas tikai mūrim, apmetumam vai ķieģelim. Taču nekādā ziņā mūrim nav izmantojamas krāsas, kas paredzētas koka krāsošanai. Lai teicami nokrāsotu nama fasādi, vispirms rūpīgi jāizpēta tā virsma. Daži apmetumi var saturēt vairāk cementa, citi, it īpaši tas attiecas uz seno meistaru darinājumiem, satur tikai kaļķi. Ideāls risinājums pēdējai ir kaļķa vai silikātkrāsa. Būvniecībā parasti tiek izmantoti divu veida ķieģeļi - visplašāk izplatīti ir māla ķieģeļi, taču savulaik daudz ēku būvēja arī no silikātķieģeļiem. Tāpēc krāsa katram no šiem būvmateriāliem izmantojama nedaudz atšķirīga. Silikātķieģeļus var krāsot ar visa tipa fasādes krāsām, taču vispiemērotākā būs silikātkrāsa. Visgrūtāk krāsot ir māla ķieģeļu fasādi. Domājot par labu krāsu noturību, meistari neiesaka izmantot parastās fasādes krāsas, jo ķieģeļa smalkā struktūra tām neļauj dziļi iesūkties virsmā. Īsti vietā šajā gadījumā būtu cementa vai kaļķa-cementa krāsas. Lai izveidotu pievilcīgu nama fasādi, uz šādas virsmas ieteicams veidot cementa apmetumu. Dažkārt saķeres slāņa veidošanai pirms krāsošanas var izmantot cementa špakteļtepi, kura atšķaidīta līdz krāsas konsistencei, kas uzklājama ar rullīti. Šāda tehnoloģija ļauj saglabāt ķieģeļu rakstu un finālā izmantot jebkura veida fasādes krāsas. Lai pareizi izvēlētos fasādes krāsu, speciālisti iesaka konsultēties ar zinošiem pārdevējiem, kuri visā pilnībā pārzina piedāvāto produktu klāstu un to īpašības. Virsmas sagatavošana krāsošanai Plānojot darbus, jāparedz, ka apmēram 80-90% (iekšdarbos apmēram 75%) laika aizņems mūra fasādes sagatavošana krāsošanai. Tas ir ļoti atbildīgs darba etaps. Ja apmetums bojāts vai slikti turas vairāk nekā 30% no visas virsmas, tad lietderīgāk būtu noņemt visu apmetumu un apmest no jauna, jo visai ticams, ka arī apmetumam, kas vēl turas, ir jau pienācis kalpošanas beigu laiks. Vispirms jādomā par pareiza apmetuma atjaunošana, ja tas ir nodrupis. Šī procesa pirmais etaps saistās ar vecā apmetuma izpēti, jo bojājumi jānovērš ar līdzīga sastāva javu. Jaunais apmetums nekādā ziņā nedrīkst būt cietāks par veco. It īpaši tas attiecas uz senām būvēm, kuru fasādes veidošanai parasti izmantoja kaļķa apmetumu ar minimālu cementa saturu. Tie parasti ir irdeni, labi elpojoši, ūdeni uzsūcoši. Ja šādas virsmas lāpām ar apmetumu, kas satur daudz cementa, tātad ir cietāks par esošo klājumu, droši var garantēt, ka salaidumā vietās dažu mēnešu vai gada laikā radīsies plaisas. Šos defektus nenovērsīs pat īpaša sieta izmantošana. Lai atrastu saskanīga apmetuma proporcijas, ieteicams kādā fasādes laukumā ieklāt vairāku apmetumu veidus un pēc nožūšanas tos salīdzināt ar veco apmetumu. Otrs akmens virsmas krāsošanas bauslis saka, ka būvniekiem jāievēro ražotāju ieteiktās tehnoloģijas. Neievērojot šos priekšrakstus, uz fasādes veidosies dažādi plankumi, toņu atšķirības. Jāņem vērā, ka fasādes krāsas ir ļoti kaprīzas, jo tās ir elpojošas, tajās ir arī maz saistvielu. Ja tehnoloģija paredz virsmu gruntēt, tad tā ir jāgruntē. Ja tas jādara vairākas reizes, tad gruntēšana jāatkārto. Šeit savā vietā jābūt darba vadītājam, kas seko līdzi tehnoloģijai. To neievērojot, darba rezultāti var būt visai bēdīgi. Jāizvēlas atbilstoši instrumenti Gluži tāpat kā krāsas, dažādi ir arī darba instrumenti. Šeit noteikums ir viens - nav nozīmes izmantot zemas kvalitātes, lētus instrumentus, kas var sabojāt visu nama fasādi. Piemēram, otu, kas met sarus, vai rullīti, kas met spalvu un neuzsūc krāsu. Tikai instrumentu pareiza izvēle var nodrošināt kvalitatīvu krāsojumu. Fasāžu apmetumi var būt raupji, grubuļaini, cita veida. Tāpēc to krāsošanai ir paredzēts īpašs instrumentu klāsts, kuri fasādei spēj uzklāt vajadzīgo daudzumu krāsas, nosedzot visus iedobumus. Fasāžu krāsošanai piemēroti speciāli ruļļi ar visai robustu rakstu, kurus bieži dēvē arī par virvjveida ruļļiem. Tā kažociņš ir veidots it kā no mazām virvītēm, kuras nokrāsos visu fasādes reljefu. Fasādes ruļļi parasti tiek izgatavoti no kvalitatīvām un dārgām izejvielām (galvenokārt neilona), tādējādi nodrošinot augstu ruļļa izturību. Savukārt fasādes dekoratīvos elementus - lējumus, rotājumus krāso ar otu, pārējo apdari veicot ar rulli. Nedrīkst atstāt nožuvušas krāsas robežas un pēc tam, no jauna pārklājot šīs vietas, turpināt krāsošanu, jo salaiduma vietas būs redzamas. Taču, ja krāsojamās virsmas laukums ir ļoti liels un vienlaidus nav iespējams veikt visu fasādes krāsošanas procesu, var izmantot dažādus viltīgus paņēmienus, kas neiezīmēs šo salaiduma vietu. Piemēram, speciālisti iesaka izmantot īpašus krāsu pulverizatorus. Tos nevajadzētu jaukt ar plaši pielietotajiem pulverizatoriem, kuri krāsu izsmidzina izmantojot gaisa spiedienu, kas, noklājot lielus laukumus, rada lielu krāsas patēriņu. Akmens virsmu krāsošanai piemēroti ir augstspiediena pulverizatori, kuros krāsas padevi nodrošina nevis gaiss, bet gan pati iekārtā saspiestā krāsa. Šāda iekārta ekonomē krāsu, un tā iekļūst visos akmens virsmas reljefa veidojumos. Izmantojot šādu tehnoloģiju, krāsojuma salaiduma vietas būs nemanāmas. Fasādi var sadalīt arī segmentos, kā robežu izmantojot karnīzes vai citus arhitektoniskos elementus. Ja virsma ir viendabīga, ieteicams akmens virsmu krāsot to sadalot atsevišķos segmentos. Šāda laukuma augstumam nevajadzētu pārsniegt divus trīs metrus, bet garumu ierobežo tikai krāsotāju iespējas un darba spars. Laukumus sadala, izmantojot krāsotāju līmlentes. No attāluma šīs salaiduma vietas būs praktiski neredzams. Līdzīgu paņēmienu izmanto uzklājot dekoratīvo apmetumu. Katrā ziņā labāks risinājums ir korekta taisna līnija, nevis haotiska krāsu salaiduma vieta. Krāsotu fasāžu atjaunošana Ja fasāde ir bijusi krāsota, vispirms jānoskaidro, kādu krāsu izmantojuši priekšgājēji. Visilgāk kalpo krāsas, kas veidotas uz neorganisko vielu bāzes. Šeit, piemēram, var minēt kaļķa krāsas, arī silikātkrāsas. Šī tipa krāsas var pārkrāsot vairākas reizes, jo tām ir stabila struktūra, tās labi elpo. Šo īpašību nemazina pat trīs un vairāk slāņi. Savukārt ūdens dispersijas krāsas pieder organisko krāsu grupai, jo to saistviela ir organiskas izcelsmes. Šīs krāsas ir mazāk elpojošas un līdz ar to katra nākamā kārta būtiski samazina krāsojuma kopējo noturību. Veco dispersijas krāsas slāni visvieglāk noņemt, izmantojot augstspiediena ūdens mazgājamos aparātus, it īpaši tādus, kas ūdeni uzkarsē līdz 80 ? 90 grādiem. Vecās krāsas noņemšanas laikā darbs jāveic ļoti rūpīgi, lai nesabojātu apmetumu. Jāatceras, ka organiskās krāsas drīkst pārkrāsot tikai ar organiskām krāsām. Ja iepriekšējais segums veidots no neorganiskām krāsām, tad pastāv izvēles brīvība. Raksturīgākās kļūdas Šajā rangu tabulā pirmajā vietā neapšaubāmi izvirzās jau minētā krāsošanas tehnoloģijas neievērošana. Galvenais klupšanas akmens ir ekonomija - mēģinājumi ietaupīt apdares materiālus, uz virsmas uzklājot mazāku daudzumu grunts šķīduma vai krāsas nekā to paredz produktu izgatavotāju ieteikumi. It īpaši tas attiecas uz grunts šķīdumiem, kuri sagatavo ēkas fasādi krāsošanai. Ja šis process ir veikts neatbilstoši tehnoloģijai, akmens mūrī krāsa dažviet iesūksies vairāk, bet citviet mazāk. Tā kā krāsas saistvielas struktūra ir daudz smalkāka nekā krāsu pigmenta struktūra, saistviela dziļi iesūcas apmetumā, bet pigments paliek tā virspusē nepietiekami sasaistīts. Rezultātā lietus laikā krāsojums no fasādes var pat noskaloties. It īpaši rūpīgi jāsagatavo akmens virsmas, kuras paredzēts krāsot spilgtos vai tumšos, piesātinātos toņos. Vēl kāda kļūda. Fasādi nedrīkst krāsot kā iedomājas - darbam ir jābūt sadalītam pa etapiem. Nekādā ziņā nedrīkst pārkrāsot jau nožuvušu krāsu. Šajā vietā veidosies plankums, kuru likvidēt nav iespējams. Dažkārt nākas sastapties ar fasādes krāsām, kurās kā šķīdinātājs tiek izmantots nevis ūdens, bet lakbenzīns. Ar tām akmens virsmas pārklāt ir daudz vieglāk, jo šis šķīdinātājs žūst lēnāk nekā ūdens. Diemžēl tās Eiropas Savienībā visai drīz tiks aizliegtas. Amatieriem speciālisti neiesaka izmantot silikātkrāsu, kaut arī tās ir visai lētas. Tās ir ļoti izturīgas, un fasādes krāsojums var saglabāties pat pusgadsimtu. Šī krāsa virsmai nepielīp līdzīgi līmei, bet ķīmiski reaģē ar apmetumu - kaļķi, cementu, smilšu graudiņiem. To varētu salīdzināt ar metinātu savienojumu, kas neapstrīdami ir noturīgāks. Diemžēl šīm krāsām ir kāda negatīva īpašība - notiekot ķīmiskai reakcijai mainās krāsas tonis. Lai iegūtu vienmērīgu krāsojumu, ļoti rūpīgi jāsagatavo krāsojamā virsma. Amatieriem būtu iesakāmas organiskās krāsas. Dažkārt nokrāsotā mūrī iezīmējas ķieģeļu raksts. Tas liecina, ka nav ievērota tehnoloģija. Droši vien darba tempi ir bijuši pārāk strauji un uz nenožuvuša apmetuma ir uzklāta krāsa. Rezultātā mitrums, kas uzkrājies ķieģeļu šuvēs, sāk lauzties uz ārpusi un iezīmē to vietas. Šo ķibeli var likvidēt, vēlreiz pārkrāsojot virsmu, kas neapšaubāmi rada papildu izdevumus. Te jāatceras, ka svaigi uzmestam apmetumam ir jāžūst 28 dienas. Savukārt dekoratīviem apmetumiem ražotāji parasti pievieno dažādas vielas, kuras paātrina žūšanu. Tos var uzsākt krāsot, par pamatu ņemot priekšnoteikumu, ka vienu milimetru bieza apmetuma kārta žūst vienu dienu. Tātad, piemēram, centimetru biezai apmetuma kārtai ir jāžūst desmit dienas. Visai bieži pieļauta ir kļūda, ka cilvēki fasādes krāsas toni izvēlas izmantojot iekšdarbiem domāto krāsu toņu karti. Diemžēl tās nav paredzētas āra darbiem. Ārdarbu krāsām ir speciālas toņu kartes, kas garantēs, ka, piemēram, fasādes tonis gadiem nemainīsies. Krāsa un klimats Šī gada karstā un sausā vasara radīja galvassāpes nevienam vien būvniecības darba vadītājam - svaigi krāsotās fasādes izskatījās gandrīz vai pēc uzarta tīruma. Jāatceras, ka ideālu virsmas krāsojumu var iegūt diapazonā no +10 līdz +20 grādu temperatūrai. Apakšējā pieļaujamā robeža ir +5 grādi. Savukārt, ja gaisa vai virsmas temperatūra pārsniedz 25 - 26 grādus, mūra virsmas gandrīz nav iespējams kvalitatīvi nokrāsot. Sakarsusi virsma rada kaut ko līdzīgu pannas un olas efektam - krāsā esošais šķīdinātājs ļoti ātri iztvaiko un nenodrošina vienmērīgu iesūkšanos un saķeri ar mūra virsmu. Tāpēc karstā laikā krāsot ieteicams vai nu no rīta, vai, kad saule sliecas uz vakara pusi. Sevišķi uzmanīgi karstā laikā jākrāso siltinātās fasādes, jo to virsma akumulē saules siltumu un tā var būt pārlieku karsta. Karstais laiks ir gandrīz vai vienīgais arguments, kas akceptē atšķaidītāja pievienošanu krāsai. Atšķaidītājs krasai jāpievieno 5 - 10% robežās. Citos apstākļos tas parasti nav nepieciešams. Turklāt jāievēro uz iesaiņojuma norādītās krāsošanas temperatūras robežas. Krāsošanu neapšaubāmi kavē lietus un mitrums - krāsas segumu var veidot tikai uz sausas virsmas. Vienīgais izņēmums ir kaļķa krāsa, kuru var uzklāt arī slapjā laikā, jo mūra virsma pirms krāsošanas, tāpat kā uzklājot apmetumu, ir nedaudz jāsamitrina. Dažkārt šķērslis nav arī sals. Šādiem laika apstākļiem paredzētas īpašas krāsas, kuras nesatur ūdeni. Taču priekšnosacījums ir iepriekšējais - fasādei ir jābūt sausai. DER ZINĀT! Dažas krāsošanas problēmas un to risinājumi Blīva plaisāšana ("krokodila āda") Eļļas, alkīda krāsas rakstaina, blīva plaisāšana. Iespējamais iemesls: § ar lateksa krāsu krāsotas virsmas pārkrāsošana ar alkīda krāsu (izžuvusi alkīda krāsa ir cietāka par lateksa krāsu); § otrā slāņa uzkrāsošana pirms nožuvis pirmais slānis; § eļļas krāsas dabiska novecošana mainīgos klimata apstākļos. Risinājums:Jānoņem vecā krāsa (var izmantot fēnu). Pēc tam virsma jāgruntē ar eļļas gruntējamo krāsu un jāpārkrāso ar kvalitatīvu ārdarbu krāsu. Lateksa krāsa neplaisā un ilgu laiku saglabā elastīgumu. Pūslīši Pūslīši var rasties gadījumā, ja krāsa slikti pieķeras pamatnes virsmai. Iespējamais iemesls: § krāsota saules sakarsēta virsma vai krāsošana tiešos saules staros; § eļļas un alkīda krāsa krāsota uz mitras vai slapjas virsmas; § mitruma izsūkšanās cauri telpas ārējai sienai; § pūslīši uz tikko nokrāsotas lateksa krāsas virsmas var rasties rasas vai mitruma iedarbības rezultātā. Risinājums:Noņemt vaļīgo krāsu, nogruntēt un nokrāsot ar kvalitatīvu āra dabu krāsu. Krītošanās Smalka, putekļaina pulvera izveidošanās uz krāsas plēvītes, kas izraisa krāsotās virsmas matēšanos. Iespējamais iemesls: § izmantota zemas kvalitātes krāsa ar lielu pildvielu un pigmentu saturu; § āra darbos izmantotas iekšdarbiem domātās krāsas. Risinājums:Krāsotu virsmu attīrīt ar ūdeni, izmantojot sūkli, vai mazgāt, gruntēt un pārkrāsot ar āra darbiem domātu krāsu. Pārmērīga krāsas smērēšanās Krāsas plēvīte ātri smērējas, var būt līdzīga pelējumam. Iespējamais iemesls: § zemas kvalitātes krāsa (it īpaši matētas); § gaisa piesārņojums, putekļi uz ēkas fasādes daļām. Risinājums:No krāsotās virsmas nomazgāt netīrumus. Mazāk smērējas krāsas ar augstāku spīduma pakāpi. Sāļu izkristalizēšanās un traipi Baltas sāļu garozas, kas izsūkušās no apmetuma vai ķieģeļiem, ja caur tiem iztvaiko ūdens. Iespējamais iemesls: § Nepietiekama virsmas sagatavošana ? pirms krāsošanas nav noņemts sāļu slānis; § mitruma izsūkšanās caur ārsienu (konstruktīva kļūda). Risinājums:Jālikvidē mitruma avots. Tad jānotīra virsma ar spēcīgu ūdens strūklu un jāpārkrāso. Balēšana Krāsas tonis pārāk ātri kļūst gaišāks (bieži ēkas dienvidu pusē). Iespējamais iemesls: § ārdarbos izmantota iekšdarbu krāsa; § izmantota zemas kvalitātes krāsa; § krāsas pigmenti nav noturīgi pret UV starojumu; § tonēta krāsa, kuru nav paredzēts tonēt. <>bRisinājums:Ja defekta iemesls ir virsmas krītošanās, virsma vispirms jānomazgā. Pārkrāsojot virsmu, jāizvēlas kvalitatīva ārdarbiem domāta krāsa. Daži spilgti toņi (it sevišķi spilgti sarkani, zili un dzelteni) ātri balē. Krāsu ārdarbiem izvēlēties pēc speciālas ārdarbu toņu kartes. <>b"Sarma" Balta, sālim līdzīga viela uz krāsas virsmas. Tā var parādīties uz jebkura krāsu toņa. Iespējamais iemesls: § "sarma" parasti rodas slēgtās fasādes vietās (zem jumta pārkarēm, vaļējās verandās), kuras skar mitrums; § izmantotas tumšas krāsas ar krīta pildvielu; § krāsota virsma, kuras krāsā kā pildviela izmantots krīts, pārkrāsota ar tumšu krāsu. Risinājums:"Sarmu" ir grūti nomazgāt. To var noņemt, kasot virsmu ar skrāpi. Pēc tam slīpēt, nogruntēt ar eļļas grunti un nokrāsot ar ārdarbiem domātu krāsu. Turpinājuma/salaiduma vietas Darba gaitā vietām parādās tumšāks tonis vai augstāka spīduma pakāpe slapjā un sausā krāsas slāņa turpinājuma vietās, arī pārejas vietās. Iespējamais iemesls: § darba gaitā nav izdevies ievērot "slapjo malu". Risinājums:Krāsošanas laikā ieturēt "slapjo malu", pārnesot krāsu uz nenokrāsoto laukumu un tad atpakaļ uz tikko krāsoto vietu. Šāda tehnika (krāsojot ar otu vai rullīti no slapjās uz sauso pusi un nevis otrādi) dod gludu, vienmērīgu segumu. Mūra virsmām optimāls ir apmēram 1,5 kv.m liels laukums. Pārtraukumus jāplāno pie logiem, durvīm vai stūriem. Pelēšana Melni, pelēki vai brūni traipi uz krāsotas virsmas. Iespējamais iemesls: § pelējums rodas mitrās vai saules neapspīdētās vietās; § izmantota zemas kvalitātes krāsa; § krāsota pamatne, no kuras nav noņemts pelējums. Risinājums:Uz pelējuma vietas uzpilināt balinātāju. Ja krāsojums pazūd, gandrīz droši var teikt, ka virsmu skāris pelējums. Virsma jāapstrādā ar pretpelējuma preparātu. Tad virsmu noskalot ar ūdeni. Zema noturība pret sārmiem Krāsas tonis balē un krāsas slānis nolobās no jaunas apmetuma kārtas. Iespējamais iemesls: § krāsots vēl pilnīgi nesacietējis apmetums; § izmantota zemas kvalitātes krāsa. Risinājums:Apmetumam jāļauj cietēt vismaz vienu līdz divus mēnešus un tas jākrāso. Krokošanās Nevienāda, krunkaina krāsas virsma. Iespējamais iemesls: § krāsa uzklāta pārāk biezā slānī (it īpaši, ja izmanto alkīda vai eļļas krāsu); § krāsota karsta virsma vai krāsots tiešos saules staros; § mitruma ietekme (lietus, rasa utt.) uz vēl nesacietējušas krāsas; § jaunu krāsas slāni uzklāj uz vēl nenožuvušas krāsas slāņa. Risinājums:Slīpēt vai ar skrāpi noņemt krokoto krāsas slāni. Pēc tam pārkrāsot virsmu ar kvalitatīvi ārdarbu krāsu, ļaujot katram krāsas slānim labi nožūt. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=akmens_sienu_siltinasana TEXT=[Kā pareizi siltināt akmens sienas, lasiet šeit!]} Autors: Jānis Lukss Raksts sagatavots sadarbībā ar Tikkurila-Vivacolor Krāsu skolas vadītāju Aivaru Danenbergu. Pārpublicēts no "Būvēt" Nr. 61.

Nedēļas tēma

Zāģmateriāli – daudzpusīgi risinājumi mūsdienīgai būvniecībai

Meklē uzticamu materiālu savam nākamajam projektam? Uzzini, kā kvalitatīvi risinājumi no SIA “Būvelementi” var palīdzēt īstenot tavas idejas ilgtspējīgi un ar pārliecību!

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.

Aktualitātes

Aicina iesniegt pieteikumus konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2026”

Ekonomikas ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība izsludina ikgadējo konkursu „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2026”. Konkurss notiek jau 16. gadu, un tā mērķis ir veicināt labo praksi ēku energosnieguma un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi.

Izstāsti Latvijai

SIA Commodus: Pielaiko telpu, māju, dārzu

SIA Commodus tirdzniecības un montāžas vadītājs Sandis Ainārs ir apkures, alternatīvās enerģijas un kondicionēšanas eksperts. Sandim svarīgākais ir izcili padarīts darbs. Viņš ir pārliecināts par savu ieteikto, pārdoto un uzmontēto iekārtu kvalitāti un atbilstību klienta vajadzībām.