abc.lv skaitļos

Lietotāji online63
Aktīvie uzņēmumi26736
Nozares raksti2320
Ekspertu atbildes3041
Kāpēc siltināt bēniņus? : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Kāpēc siltināt bēniņus?

Kāpēc siltināt bēniņus?
Bēniņu pārsegumi ir jāsiltina un galvenais pamatojums tam ir ļoti vienkāršs, pareizi nosiltināti bēniņi ļauj ietaupīt aptuveni 20-30% no kopējiem mājas izdevumiem par apkuri, jo bēniņu pārsegumi ir vieta, caur kuru māja zaudē visvairāk siltuma! Ir aprēķināts, ka pareizi nosiltinot bēniņus piecstāvu Hruščova tipa mājā ar četrām kāpņutelpām, mājas ietaupījums uz apkures rēķina ir aptuveni 2500.00 Ls gadā (aprēķinot pēc 2011/12. gada sezonas apkures tarifiem), pie kam bēniņu siltināšanas izmaksas šādai mājai ir aptuveni tie paši 2500.00 Ls. Bēniņu siltināšana atmaksājās jau pirmajā ziemā! Nosiltināti bēniņi nodrošina mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem būtisku ekonomiju ne tikai uz apkures rēķina. Rīgas centrā katru ziemu mēs novērojam vienu un to pašu skatu, gigantiskas lāstekas, norobežota ietve un speciāli apmācītas brigādes, kuras cenšas šīs lāstekas dabūt nost. Bēniņu siltināšana ļauj būtiski samazināt vai vispār izskaust lāsteku veidošanos, kā rezultātā ziemas sezonā māja var ietaupīt vēl aptuveni 500.00 Ls kuri parasti tiek samaksāti lāsteku likvidēšanas brigādēm, nemaz jau nerunājot par iedzīvotāju drošību kuriem samazinās risks dabūt ar lāsteku pa galvu. Daudzu namu augšējo stāvu iedzīvotāji saskaras ar divām sezonālām problēmām, ziemā-auksts, jo viss siltums aiziet caur nepietiekami nosiltinātu bēniņu pārsegumu, vasarā-karsts, jo uzkarsušais jumts silda bēniņus un karstums caur nepietiekami nosiltinātiem pārsegumiem iekļūst augšējos namu dzīvokļos, vai, privātmāju gadījumā, istabās. Bēniņu siltināšana atrisina abas šīs problēmas, jo siltinājuma slānis darbojas abos virzienos un karstuma iekļūšana pēdējo stāvu dzīvokļos arī tiek ierobežota. Neaizmirsīsim arī regulāro ūdens tecēšanu bēniņos ziemas aukstajos mēnešos. Pēc praktiski jebkura namu apsaimniekotāja atzinuma, nopietnākās galvassāpes ziemas periodā rada namu jumti. Problēma, kas zināma teju vai ikvienam apsaimniekotājam: nesiltinātas siltumapgādes sistēmas caurules un nesiltināti bēniņu pārsegumi pakļaujas vienkāršam fizikas likumam – siltais gaiss ceļas augšup, krājas bēniņtelpā un silda jumtu. Rezultātā jumta malās veidojas ledus valnis, kas neļauj aiztecēt ūdenim. Tas krājas, tad atrod vissīkākās spraugas un, aiztekot, applūdina augšējo stāvu dzīvokļus un ārsienas. "Nu un", – varētu teikt pārējo stāvu iedzīvotāji – "tas mani neskar", taču tā tomēr nav: visi mājas iedzīvotāji – dzīvokļu īpašnieki un nomnieki ir spiesti tērēt līdzekļus dubultā apjomā – maksāt par siltumu, kurš izplūst caur jumtu atmosfērā un kā jau tas ir minēts augstāk, papildu apmaksāt jumta attīrīšanas darbus no lāstekām, ledus un sniega aizvešanu. Turklāt Latvijas ziemas gādā par to, lai tīrīšanas darbi būtu jāveic vairākas reizes. Šī problēma skar gandrīz visas tipveida daudzdzīvokļu mājas, kur bieži vien kā siltumizolācijas materiāls ir izmantots pavisam pieticīgs – 10 līdz 15cm biezs izdedžu, keramzīta vai skaidu slānis. Šāds siltinājums neatbilst šī brīža prasībām, tādēļ bēniņu pārsegumu jāsiltina ar mūsdienām atbilstošu materiālu vismaz 20 cm biezā slānī. Būvnormatīvi nosaka, ka ziemā bēniņu telpu gaisa temperatūra nedrīkst būt vairāk kā 2–4°C augstāka par āra gaisa temperatūru, lai izslēgtu mitruma kondensēšanos uz norobežojošām konstrukcijām un sniega kušanu uz jumta seguma.
Ar ko un kā labāk siltināt? Patiesība un mīti Siltināšanas materiālu piedāvājums būvmateriālu tirgū ir liels. Bēniņu siltināšanai īpaši ieteicama ir beramā vate. Par šī materiāla priekšrocībām un izvēles iespējām stāsta SIA "KALO BŪVE" tehniskais direktors Armands Loļa Uzņēmums darbā galvenokārt izmanto PAROC beramo akmens vati, taču nepieciešamības gadījumā var siltināt arī ar stikla vati vai, celulozes vati – tautā pazīstamāku ar nosaukumu "ekovate". Balstoties uz savu pieredzi, speciālists var apstiprināt vairākas patiesības un atspēkot mītus, kādi ir izveidojušies par beramajiem siltināšanas materiāliem. Patiesība – beramā akmens vate ir ekonomisks materiāls Izmantojot beramo akmens vati, kopējās izmaksas (ar darbu) var būt pat līdz 30% zemākas, salīdzinot ar lokšņu vai ruļļu materiālu cenu. Turklāt papildus vēl nāk klāt darba izmaksas lokšņu/ruļļu materiāla ieklāšanai. Pasūtītāji šādus paziņojumus bieži vien uzņem visai skeptiski, tādēļ ieteicams saprast materiāla priekšrocības: beramo vati iestrādā ar bezatlikumu tehnoloģijas metodi, respektīvi, atšķirībā no lokšņu materiāla, beramās vates iestrādes laikā nerodas materiāla atgriezumi, kas ļauj iegādāties tieši tik daudz materiāla cik tas ir nepieciešams konkrētajam objektam. Siltināšana ar beramo vati ir daudz ātrāka salīdzinājumā ar ruļļu vai lokšņu materiāliem, savukārt, – ātrums – nozīmē samazinātas izmaksas. Ar šo tehnoloģiju iespējams nosiltināt ap 1000 m2 dienā. Patiesība – beramā akmens vate garantē kvalitatīvu ieklājumu Saskaņā ar EN13162 materiāla īpatnējā siltumvadītspēja ir 0,041 W/mK, turklāt ar iepūšanas paņēmienu izveidots klājums veido vienmērīgu siltumizolācijas slāni visā bēniņu klājā bez spraugām un salaidumiem, cieši aizpildot spraugas ap komunikācijām un jumta konstrukcijām. Tas nodrošina augstu siltumnoturību visā kalpošanas laikā. Akmens vate ir viegla, bet ar lielu blīvumu. Tās blīvums ir lielāks (45 kg/m3) kā minērālvatēm ruļļos (10 kg/m3) tādējādi nenotiek konvekcija (gaisa plūsma) caur vati, samazinot siltuma zudumu. Akmens vate ir elpojošs materiāls, kas pasargā no sēnīšu un pelējuma rašanās vietās, kur siltumizolācija saskaras ar ēkas konstrukcijām. Vēl viens siltināšanas materiāls ir tā dēvētā ekovate, kas patiesībā ir sasmalcināta celuloze (makulatūra). Akmens vatei ir vairākas priekšrocības salīdzinot ar celulozes vati: PAROC akmens vate tiek izgatavota no vulkāniskā ieža, tādēļ tās molekulārā struktūra nosaka vairākas īpašības: PAROC akmens vate nav higroskopiska (neuzsūc mitrumu), tādēļ nenotiek papildu siltuma zudumi mitrā laikā. Minerālvate jeb stiklavate spēj pretoties mitrumam līdz 8 stundām, ekovate – mitrumu uzsūc un atdod. Šī akmens vates īpašība ir sevišķi būtiska bēniņos, jo ziemā var notikt pēkšņs negadījums ar jumta segumu, un tad nav jābaidās, ka izolācijas slānis saslaps un zaudēs savas siltumizolācijas spējas. Akmens vate nav apstrādāta ar ķimikālijām, tā nedeg un negruzd pateicoties savai molekulārajai struktūrai, akmens vate ir izgatavota no akmens – vulkāniskā ieža, savukārt ekovatei pievienots bors vai boraks, lai samazinātu celulozes degšanu, celulozes vate ir otrreiz pārstrādāts papīrs – makulatūra un, kā mēs zinām, papīrs ir un paliek papīrs. Beramā akmens vate pēc iestrādes sēžas tikai par 5-7%, savukārt celulozes vate sēžas aptuveni par 15%, kā rezultātā lai sasniegtu līdzīgu siltināšanas efektu celulozes vate ir jāiestrādā par aptuveni 10% biezākā slānī, kas rada papildus izmaksas. Patiesība – akmens vate ir drošs materiāls Akmens vate ir A1 klases izstrādājums, kas atbilst absolūti nedegošam materiālam. Pierādījums tam ir PAROC stends ikgadējās būvniecības izstādēs, kur vate tiek dedzināta ar atklātu liesmu 900 grādu temperatūrā, salīdzinājumam, ekovatei ugunsdrošības klase atbilst B2 standartam, tā ir gruzdoša un pie noteiktas temperatūras arī degoša. Nekaitīgums veselībai noteikti ir pierādījums drošībai – beramā akmens vate nav ķīmiski apstrādāta, tādēļ nav jāuztraucas par kaitīgu vielu izdalīšanos. Mīts – zem celulozes vates nav jāklāj tvaika izolācija, kas atvieglo darbu Diemžēl jāatzīst, ka šāds skaidrojums ir aplams, jo mitrai vatei žūstot saskarē ar ēkas konstrukcijām, var sākties pelējuma un pūšanas procesi. Pēc PAROC rekomendācijām, zem beramās akmens vates jāliek tvaika izolācija un tā ir papildu drošība siltināšanas kvalitātei. Izņēmums varētu būt, ja beramo akmens vati uzpūš uz esošas vecās siltumizolācijas. Lai noskaidrotu pareizo risinājumu, – noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. Mīts – visracionālāk siltināšanas darbus veikt pašiem Šādu pieņēmumu var akceptēt, tikai reizēm ietaupījums var izrādīties "ar mīnusa zīmi". Ja ēkas īpašnieks izvēlas darbus veikt pats, tad jārēķinās, ka vislielāko laika patēriņu prasīs materiāla sanešana bēniņos. Vislabākais beramās vates iestrādes veids ir speciālas pūšamas ierīces izmantošana, kas darbojas arī kā materiāla uzirdinātājs, nodrošinot optimālu patēriņu. Ar speciālās tehnikas palīdzību privātmāju iespējams nosiltināt 2 stundās, strādājot ar "nešanas" paņēmienu – vismaz 3 dienās.SIA "Kalo Būve" rīcībā ir speciāla pūšanas aparatūra, kura bez problēmām spēj beramo vati "pacelt" līdz 12 stāvam, teorētiski to spēj arī darbinieks, neatbildēts paliek jautājums par risinājuma racionalitāti. Patiesība – pirms darbu sākuma noteikti jāveic sagatavošanas darbi Ja klients ir izšķīries par siltināšanu ar beramo vati, pirms materiāla iestrādes bēniņi ir attiecīgi jāsagatavo: jāizvāc visas tur atrodošās mantas. Ja notiek apjomīga mājas renovācija, var izņemt arī veco siltinājumu – izdedžus vai skaidas, taču, ja darbi skar tikai bēniņu siltināšanu, tad nesošās konstrukcijas labāk neatvieglot, – pastāv risks pēdējā stāva griestos parādīties plaisām. Kā jau minējām Pēc PAROC rekomendācijām, zem akmens vates jāliek tvaika izolācija. Izņēmums varētu būt situācija, kad beramo akmens vati klāj uz jau esošas vecās siltumizolācijas. Jāizveido "vēja barjeras", lai ar beramo vati neaizpūstu bēniņu ventilāciju. Taču katrs gadījums ir individuāls, tādēļ pirms sagatavošanas darbu uzsākšanas, vēlama speciālistu konsultācija, lai noskaidrotu pareizo risinājumu. Nākamais svarīgais posms sagatavošanas darbos – jāizveido laipas, pa kurām pārvietoties, lai piekļūtu pie bēniņos esošās, mājai svarīgās infrastruktūras: jumta lūkām, skursteņiem, apkures atgaisošanas ventiļiem, vājstrāvas kabeļiem, antenām, u.tml. Laipām vēlams būt par 5 cm augstākām, nekā paredzētais slānis. Laipas var būt gan stacionāras, gan pārvietojamas. Šis ir ļoti būtisks aspekts, ko pasūtītāji nedrīkst neievērot, jo siltumizolācijas materiālam ir jābūt nesaspiestam. Tas attiecas kā uz lokšņu un ruļlu, tā beramajiem materiāliem. Beramās akmens vates priekšrocība – sabradāšanas sekas iespējams likvidēt uzirdinot ar grābekli.
SIA "Kalo Būve" Slokas iela 52, korp. 6, Rīga www.kalobuve.lv
Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.